Latvijā
Novados

LPS: Bēgļiem “Mucenieki” jāpamet brīdī, kad viņi nokārto valsts valodas eksāmenu 9


Bēgļi Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”.
Bēgļi Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki”.
Foto no arhīva

Bēglim vai alternatīvā statusa ieguvējam “Mucenieki” ir jāpamet brīdī, kad viņš ir nokārtojis latviešu valodas eksāmenu, lai viņš pats ir spējīgs komunicēt, uzskata Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

Kā šodien Novadu dienās skaidroja LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede, tulka pakalpojumi darbā ar bēgļiem veido pašus lielākos izdevumus. Viņa minēja, ka, piemēram, Somijā tulka pakalpojumus pašvaldībām nodrošina valsts pēc vajadzības nenoteiktā termiņā. No LPS ir prasība, ka ar bēgļa uzņemošo pašvaldību tiek noslēgts līgums un apmācīti tās darbinieki.

“Pašvaldības ir uzsvērušas to, ka sociālajiem un izglītības darbiniekiem nav attiecīgo zināšanu, kā runāt ar patvēruma meklētājiem. Pašlaik Rīcības plānā ir paredzēts, ka sociālajiem darbiniekiem būs apmācības un viņi apgūs prasmes komunicēt ar bēgļiem, teica Priede.

Rīcības plānā ir paredzēts, ka katram bēglim vai alternatīvā statusa ieguvējam būs savs mentors, taču šobrīd tiek paredzēts, ka mentors būs ar cilvēku trīs mēnešus, kamēr viņš atrodas “Muceniekos” un gadu pēc tam. Bet LPS prasa, lai mentors ar bēgli paliktu divus gadus.

LPS uzskata, ka bāriņtiesas un sociālā darbinieka izdevumus, kas rodas darbā ar bēgļiem, nepieciešams segt valstij. Plānā ir paredzēts arī tas, ka bērnam ar īpašām vajadzībām būs asistents, taču LPS uzskata, ka asistents ir nepieciešams ikvienam bēgļu bērnam.

LPS ieskatā, tēriņus, kas radušies, lai nodrošinātu bēgļu dzīvošanu pašvaldībā, valstij nepieciešams apmaksāt reizi ceturksnī, nevis gadā.

Kā Novadu dienās teica Iekšlietu ministrijas pārstāvis Dimitrijs Trofimovs, Rīcības plāns paredz, ka patvēruma meklētājam “Muceniekos” jau no pirmās dienas tiks nodrošinātas latviešu valodas apmācības. Lai cilvēks varētu atrast darbu un dzīvesvietu, primāri ir jānodrošina valodas zināšanas. Cilvēkiem tiks nodrošināts individuālais vai ģimenes mentors, kas ir gatavs sniegt nepieciešamo atbalstu. Jau šajos trīs mēnešos, kad cilvēks ieradīsies Latvijā, sāksies personīgās informācijas ievākšana jeb personas faila izveide, kurā būs minēts, kādas ir cilvēka iemaņas un kādas ir viņa vajadzības.

“Integrācijai jābūt gan caur valodu, gan mentoringu, gan nodarbinātību. Pirmajos trīs mēnešos mentors veiks integrācijas plāna izstrādi. Mentora pienākumos būs, balstoties uz plānā paredzētajiem pasākumiem, palīdzēt atrast cilvēkam dzīvesvietu un darbvietu. Ekonomiskas ministrijai līdz gada beigām ir uzdevums izveidot datu bāzi par pieejamajām platībām, kas ir salīdzinoši zemās cenās, kā arī izstrādāt priekšlikumus par īstermiņa aizdevuma izsniegšanu īres maksas segšanai,” atklāja Trofimovs.

Saistītie raksti

Šobrīd valstij ir plāns, kas balstās uz konkrētu cilvēku skaitu, bet izdevumi, kas radīsies, ir uz pieņēmumiem balstīti. Ir nolemts, ka izdevumus atmaksās “pēc fakta” jeb pēc tam, kad izdevumi jau būs radušies. Jau maijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jāizvērtē ietekme uz pašvaldību budžetiem, kāda ietekme rodas no cilvēku pārvietošanas, un uz tā pamata jālemj, kādas kompensācijas nepieciešams piešķirt pašvaldībām.
Par tulkiem runājot, Trofimovs atklāja, ka Kultūras ministrija apkopo informāciju par pieejamajiem resursiem.

“Cilvēkam, kas ir šeit, tiek sniegts terminēts atbalsts. Ideja ir, ka gada laikā viņš no valsts puses tiek atbalstīts ar pabalstu, viņam būs nodrošināta dzīvošana “Muceniekos”, kā arī nodrošināts intensīvs atbalsts no visiem pieejamajiem publiskajiem resursiem. Pēc šī gada viņam ir jābūt gatavam iekļauties sabiedrībā,” uzskata Trofimovs.

LA.lv