Latvijā
Politika

LPS izstrādājusi 68 ierosinājumus VARAM ziņojumam par teritoriālo reformu0


Plānotais administratīvi teritoriālais iedalījums un tā teritoriālās vienības – novada pilsētas un pagasti 2021.gadā.
Plānotais administratīvi teritoriālais iedalījums un tā teritoriālās vienības – novada pilsētas un pagasti 2021.gadā.
Foto: LETA/Paula Čurkste

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) izstrādājusi 68 ierosinājumus par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” projektu, aģentūru LETA informēja LPS pārstāve Jana Bunkus.

Pēc pašvaldību viedokļu apkopošanas un diskusijas, LPS uzskata, ka dokuments ir pilnveidojams un papildināms. “Atzinumā iekļauti pašvaldību sniegtie rakstiskie, telefoniskie un mutiskie ierosinājumi un iebildumi, kuru iesniegšanai ministrija bija atvēlējusi tikai piecas dienas,” norāda Bunkus.

Informatīvais ziņojums par administratīvi teritoriālo reformu (ATR) tiek virzīts kā Ministru kabineta lieta un tiek saskaņots tikai ar Tieslietu un Finanšu ministriju, kā arī ar LPS. Tajā tiek skaidrota sākotnējā pozīcija konsultācijām ar pašvaldībām un iedzīvotājiem.

Pēc Bunkus teiktā, LPS sniegtie ierosinājumi un priekšlikumi precizē pamatojumu daļu un piedāvā arī atšķirīgus reformas risinājumus.

Piemēram, ministrija piedāvā lēmumu par reģionu veidošanu vai neveidošanu atlikt uz nenoteiktu laiku, uzskatot, ka šobrīd jāveic tikai ATR. Turpretī LPS piedāvā veidot reģionālās pašvaldības Latgalē, Zemgalē, Vidzemē, Kurzemē un Rīgas metropoles reģionā, izskatot arī iespēju izveidot reģionālo pašvaldību Sēlijā. “Jau sākumā jābūt skaidrībai par reģioniem, pretējā gadījumā vietējo pašvaldību veidošanas kritēriji jau dažus gadus pēc reformas atkal būs jāmaina, bet apvienotās pašvaldības vajadzēs sadalīt,” uzskata VARAM.

Tāpat ministrija piedāvājot atstāt tikai divas republikas pilsētas, bet pārējās iekļaut vietējo pašvaldību teritorijās. Tas nozīmē, ka Liepāja, Jelgava un citas lielās pilsētas kļūtu par novada pilsētām un būtu iekšējā pārvaldes teritorija bez patstāvīgas pašvaldības. LPS piedāvā saglabāt republikas pilsētas ar vēlētu pašvaldību statusu, jo šādā gadījumā pilsētām nebūtu problēmu ar Eiropas Savienības (ES) pilsētvides programmu pieejamību.

Vēl ministrija piedāvā likumā katrā novadā noteikt vienu administratīvo centru. LPS uzskata, ka pašvaldībām jādod brīvība ar iespēju vienu vai vairākus centrus noteikt patstāvīgi. “Tas ļautu samazināt nomales efektu, kas citādi gaida 51 mazpilsētu, ministrijas variantā paliktu tikai 35 centri,” pauž LPS.

Ministrija informatīvajā ziņojumā pauž, ka Pierīgas pašvaldībām nosakāma 15 000 iedzīvotāju kvota.

Savukārt LPS piedāvā šīm teritorijām kvotu nenoteikt, jo tajās pieaug iedzīvotāju skaits un jau pēc dažiem gadiem katra no šīm pašvaldībām plānoto robežu pārsniegs.

Ministrija piedāvā vērtēt novadu pēc pazīmes, vai tajā ir iespējams izveidot pienācīgu infrastruktūru. Turpretī LPS piedāvā novadus apvienot tikai tad, kad pienācīgā infrastruktūra jau ir izveidota, izbēgot no iepriekšējās reformas bēdīgās pieredzes.

Saistītie raksti

“Toreiz tika solīts, ka pēc pagastu apvienošanas būs sabiedriskais transports un asfaltēts ceļš uz novada centru. Pēc apvienošanas valdība par solīto aizmirsa. Jauno teritoriju var iezīmēt kartē, taču pirms apvienošanas jāpadomā par iedzīvotāju komunikācijas iespējām,” norāda LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis.

Kopumā LPS izstrādājusi 68 dažādus priekšlikumus.

Diskusijas par ministrijas piedāvāto ATR karti paredzētas arī LPS 30.kongresā, kas notiks 17.maijā Rīgā.

“Kā paudu arī Novadu dienā, ir pienācis brīdis, kad mums jāuzdod konkrēti jautājumi un jāsaņem tikpat konkrētas atbildes. Nepieciešamas skaidras atbildes par to, kas pēc reformas uzlabosies šīs vai citas teritorijas iedzīvotājiem, kādi būs ekonomiskie ieguvumi arī uzņēmējiem, kā arī – kā tiks mazinātas reģionālās atšķirības,” uzsver LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

LA.lv