Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. maijs, 2012
Drukāt

LPS kongresā akcentē uzņēmējdarbības attīstību un birokrātijas mazināšanu

aboltina_ojaars_martinsons_4

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, ieraugot ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču LPS 23. kongresā Preiļos, bija izbrīnīts, jo pirmo reizi 20 gados, kopš esot savienības priekšsēdētājs, kongresā piedalās ārlietu ministrs.

 

Pēc neoficiālas, bet drošas informācijas, Reformu partijas valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers esot izdevis rezolūciju, ka uz Preiļiem jābrauc visiem partijas ministriem. Patiešām, visi arī bija ieradušies, jo pašvaldību vēlēšanas nav aiz kalniem. Ministri gan to pagrieza otrādi – viņi ļoti gribējuši atbraukt uz Preiļiem, piedalīties lielajā pašvaldību gada notikumā un, kā nedaudz ironizēja Rinkēvičs, Zatlers tādēļ izdevis rezolūciju.

“Šeit atnācis vēlēšanu laiks un izdarījis korekcijas kongresa programmā,” vēlāk sacīja A. Jaunsleinis, kad Zatlera partijas ministri nodiktēja savu darba kārtību, pēc kārtas uzstājoties un īsi izklāstot turpmākos plānus un gandrīz par stundu paildzinot kongresa norises laiku.

Vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs Preiļos bija ieradies jau iepriekšējā dienā, lai piedalītos LPS valdes sēdē.

 

Pašvaldību vadītāji man atzina, ka ministra profesionālās spējas augot, bet, neraugoties uz to, viņš nemaz nekautrējoties parādīt savu nezināšanu, piemēram, painteresējoties, kas valstī atbild par eksporta jautājumiem. Tādās reizēs pieredzējušie pašvaldību vadītāji viņu pieklājīgi izglītojot, un ministrs ar katru mēnesi kļūstot gudrāks.

 

Kongresā piedalījās arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un valdības vadītājs Valdis Dombrovskis. Ja Valsts prezidents Andris Bērziņš nebūtu ārvalstu vizītē, visticamāk, arī viņš uzrunātu pašvaldību pārstāvjus, bet, tā kā tas nebija iespējams, prezidents atsūtīja apsveikuma runu.

Daudzos masu informācijas līdzekļos izskanēja pārmetums augstajām amatpersonām, ka tās pēc pusdienām devušās projām un neko nedzirdējušas no kongresa debatēm. Sak, atbrauca, pazīmējās un aizbrauca. Man negribas tam piekrist, jo Dombrovskis ļoti labi zina pašvaldību viedokli svarīgākajos jautājumos, viņš uzmanīgi klausījās A. Jaunsleiņa runu, kurā bija ļoti svarīgi politiski akcenti, savukārt E. Sprūdžs ar vietējās varas pārstāvjiem bija izstrīdējies iepriekšējā vakarā, arī Reformu partijas ministriem LPS vēlmes un priekšlikumi nav sveši. Āboltiņa un Dombrovskis devās projām, lai tiktos ar “Vienotības” nodaļām Jēkabpils reģionā, savukārt veselības ministre Ingrīda Circene aizbrauca apskatīties, kā klājas Ludzas slimnīcai, bet ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts apmeklēja vietējos Preiļu uzņēmumus. Kongresā aicināto viesu vidū pietrūka vien labklājības ministres Ilzes Viņķeles, kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes un satiksmes ministra Aivja Roņa.

 

Atbrauc ar labām ziņām

Ministru prezidents V. Dombrovskis pašvaldību vadītājiem ne tikai uzdāvināja savu un Andersa Oslunda grāmatu “Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi”, bet arī atveda labas ziņas. Valdība apņēmusies pašvaldībām palielināt finanšu resursus, no 2013. gada janvāra piešķirot 23 miljonus latu bērnudārzu audzinātāju algām. Patlaban pedagogiem, kas māca bērnus vecumā no 1,5 līdz četriem gadiem, atalgojumu maksā no pašvaldību budžetiem, bet no janvāra to darīs valsts. Kāds labums no tā pedagogiem? Pašvaldībām ietaupīsies nauda, tāpēc liela daļa varēs piemaksāt pie algas. Tiesa, būs arī tādas teritorijas, kur tas līdzekļu trūkuma dēļ nebūs iespējams.

Otra labā premjera ziņa bija par ceļiem. Viņš solīja meklēt risinājumu ceļu fonda uzturēšanai.

 

Dombrovskim skaidrs, ka būs nepieciešams papildu finansējums, tāpēc valdība par to lemšot nekavējoties, lai pašvaldības zinātu, ar ko rēķināties līdz gada beigām. Paredzēts piešķirt 10 miljonus latu 29 pašvaldībām tranzīta ielu sakārtošanas programmai.

 

Patlaban saskaņošanas noslēguma stadijā ir Latgales ekonomiskās attīstības un investīciju piesaistes plāns 2012. – 2013. gadam. V. Dombrovskis solīja, ka valdība šomēnes to apstiprinās.

Kongresa delegātiem bija grūti saprast, ka ekonomika šā gada 1. ceturksnī pieaugusi par 6,8%, kas esot straujākais kāpums Eiropas Savienībā (ES), taču nabadzīgo cilvēku skaits nav samazinājies ne par procentu. Pagaidām ļoti maz cilvēku izjūt šo kāpumu savā personīgajā dzīvē, un premjers to nenoliedza.

 

Galvenais – 
darba vietas

LPS kongresa svarīgākā tēma bija uzņēmējdarbības attīstība. Ne viens vien pašvaldību vadītājs uzsvēra, ka bērnudārzi nav galvenais demogrāfisko problēmu risinājums, ka vislielākā uzmanība jāpievērš darba vietu radīšanai un atalgojumam. Jāatjauno tās lietas, kas zaudētas krīzes laikā. Viena no būtiskākajām – atļaut pašvaldībām ņemt kredītus. A. Jaunsleinis un Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš aicina valdību Hipotēku banku veidot par valsts un pašvaldību attīstības banku. Ārvalstu bankas paliek ārvalstu bankas, bet, ja būtu Latvijai uzticama banka, tad arī būtu lielākas finanšu iespējas.

LPS vēlas, lai pašvaldībām ļauj nodarboties ar uzņēmējdarbību plašāk nekā līdz šim, jo gadu garumā novados neveidojas uzņēmumi un darba vietas. Daudzus produktus un pakalpojumus pašvaldības ir gatavas organizēt pašas. Daudzās ES valstīs pašvaldību komercdarbība ir viens no pašsaprotamiem vietējās varas ienākumu veidiem iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, tostarp jaunu darba vietu radīšanai. LPS kongresa dalībnieki pieņēma rezolūciju par pašvaldību atbalstu vietējai uzņēmējdarbībai, ko iesniegs Ministru kabinetam.

Kongresā izskanēja liela neapmierinātība ar pašvaldību darbībai uzliktiem birokrātiskiem šķēršļiem. Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune norādīja, ka “ES struktūrfondu naudas izlietojumu pārbauda 18 kantori”.

 

Viņš aicināja mūsu valdību ņemt vērā Sicīlijas piemēru, par ko pats pārliecinājies, tur viesodamies, – līdzko naudas piešķīrums ir apstiprināts, tā to saņem, nevis kā Latvijā, kad jāņem kredīts un jābaro banka, kamēr tiek pie struktūrfondu finansējuma.

 

Ar savu ārvalstīs gūto pieredzi padalījās arī A. Rāviņš, pastāstot, ka Somijā arodskolu audzēkņi savus izgatavotos ražojumus pārdod skolas veikalā, kamēr Jelgavas pašvaldība vairāk nekā četrus mēnešu saskaņojusi ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai arodskolas audzēkņi varētu rīkoties līdzīgi kā somu jaunieši. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa neesot pārsteigta, ka kaut kur tiek noasfaltēta iela, bet pēc tam uzlauzta, lai nomainītu ūdensvadu vai kanalizāciju, jo katra ministrija koordinē savus projektus un Kuldīgas pašvaldība esot ieguldījusi ļoti daudz resursu, lai visus tos projektus kaut cik normāli saliktu kopā. Pašvaldībām esot jādod lielāka rīcības brīvība un vairāk jāuzticas, lai sabiedrība sagaidītu ātrāku un veiksmīgāku rezultātu, un valdībai ir jālikvidē birokrātiskie šķēršļi, kas traucē teritoriju attīstībai.

LPS neapmierina pastāvošā investīciju plānošanas un ieviešanas kārtība, jo tā nenodrošinot līdzsvarotu valsts attīstību. Neesot pareizi, ka struktūrfondu naudu virza tikai nozaru, nevis teritoriju attīstībai, tāpēc katrai pašvaldībai būtu jānoteic sava ES projektu kvota pēc principa “nauda seko iedzīvotājam”. Vietējai varai būtu jādod tiesības piedalīties fondu apguvē atbilstoši savām prioritātēm un savai attīstības programmai. Ideja nav peļama, un to dzirdēja gan Āboltiņa, gan Dombrovskis, un, cerams, ka tas nepaliks tikai viņu zināšanai.

 

Asākās diskusijas, kas gaida Jaunsleini sarunās ar Dombrovski, būs par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu no 25 līdz 20% trīs gadu laikā, jo šis nodoklis ir galvenais pašvaldību ienākumu avots. Pagaidām nav skaidrs, kā pašvaldībām to kompensēs.

 

Turklāt paralēli tam veselības ministre Circene virza koncepciju par veselības nodokli, kas varētu būt 5% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. A. Jaunsleinis uzskata, ka nebūs iespējams īstenot šo koncepciju, jo tai nebūs naudas. Pašvaldības atbalsta nodokļa samazināšanu, taču ir nemierā ar to, ka likuma grozījumi valdībai un Saeimai nodoti bez saskaņošanas ar LPS.

Visi pieminētie jautājumi tika ietverti rezolūcijās, kuras nodos valdībai.

 

“Blēdīgais čangals”

Kongresa aizkulisēs pašvaldību pārstāvji apspriedās par Gunāru Upenieku, Krāslavas novada domes priekšsēdētāju, kura vadībā novads izstājās no LPS, tāpēc pats par sevi saprotams, ka neviens novada pārstāvis kongresā nepiedalījās un aizkulisēs runāto nenoklausījās. Izrādās, Upenieks ticis pie iesaukas “blēdīgais čangals”, jo tas, ka novads oficiāli izstājies, nenozīmē, ka tas atkal nekļūs par savienības biedru. Izrādās, ka nedēļu pirms kongresa novada priekšnieks ir samaksājis 3774 latu biedra naudu (par aizkulisēs runāto pārliecinājos pie savienības grāmatvedes), un izskatās, ka maksās arī turpmāk. Tā esot viltīga Upenieka taktika – sakrāja divu gadu biedra naudas parādu – 21 449 latus, izstājās un tagad iestāsies no jauna, jo tad parāda nasta vairs līdzi nenāks.

 

Uzziņa

Latvijas Pašvaldību savienības kase

LPS kopējie ieņēmumi 2011. gadā – 
Ls 3 830 006, izdevumi – Ls 3 024 285.

77% no LPS budžeta veido ziedojumi un dāvinājumi (“Latvenergo” ziedotās elektrības kartes trūcīgajiem – Ls 1 274 826, “Rīgas siltuma” pabalsts maznodrošinātajiem – 
Ls 840 000, “Liepājas enerģija” trūcīgo ģimeņu atbalstam Liepājā – Ls 50 000 u. c.), 18% – pašvaldību biedru naudas, atlikušo daļu – dotācija un saimnieciskās darbības ieņēmumi.

Pašvaldības biedru naudās 2011. gadā ir samaksājušas 683 488 latus; biedru nauda ir 0,13% no pašvaldības ieņēmumiem (iemaksu samazina par to summu, ko vietējā vara samaksājusi Pašvaldību izlīdzināšanas fondā).

Lai Rīgas pilsētas biedru nauda nebūtu nesamērīgi augsta, pašvaldībai jāmaksā noteikta naudas summa – 50 000 latu.

2011. gadā lielākās biedru naudas samaksāja Daugavpils – Ls 33 999, Liepāja – 
Ls 30 000, bet mazāko Baltinavas novads – 518 latus.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+