LPS: pusi no “Gazprom” maksātā miljona latu dienā var atstāt Latvijā 0
Patlaban katru dienu Krievijas koncernam “Gazprom” maksājam aptuveni miljonu latu dienā, taču varam panākt, lai vismaz puse no šī miljona paliktu Latvijā, piektdien, 23.martā, preses konferencē norādīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks enerģētikas jautājumos Paulis Barons (attēlā centrā).
LPS risinājumu redz biomasas projektu veicināšanā. Barons vērtēja, ka Rīgā to darīt ir mazākas iespējas, taču nelielās pilsētās un ciematos vajadzētu attīstīt biomasas izmantošanu. Tur, pēc viņa domām, ir jāpielieto attiecīgi atbalsta mehānismi.
Šādā gadījumā nauda “grozītos” uz vietas, norādīja LPS pārstāvis, pēc kura teiktā, patlaban koksnes enerģiju uz ārzemēm pārdodam trīs reizes lētāk, nekā maksājam par dabasgāzi. Barons piebilda, ka runa nav par pilnīgu gāzes “iznīdēšanu”. “Tur, kur termoelektrocentrāle (TEC) ir uzbūvēta, nebūtu prāta darbs braukt ar buldozeru virsū, nojaukt un būvēt citu,” sprieda LPS pārstāvis.
Līdzīgu viedokli preses konferencē pauda enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. “Ja izvedat resursu, saņemat naudu uz robežas, bet, ja resurss nonāk enerģijas ražošanā, viss cikls paliek konkrētajā teritorijā un valstī. Ja izmanto gāzi, nekas, izņemot nodokļus, valstī nepaliek,” vērtēja eksperts. Viņš norādīja, ka apmēri, kas tiek eksportēti, ir milzīgi. Enerģijas vienībās šķeldas eksports esot gandrīz tikpat liels, cik importētā gāze.
Abi eksperti norādīja, ka biomasas projektu attīstībai nepieciešams valsts atbalsts. LPS izstrādātais piedāvājums paredz to sniegt “feed-in” tarifa veidā – maksājot par katru kopējā elektriskajā tīklā ievadīto kilovatstundu vai megavatstundu.
Savienība rosina attiecībā uz koģenerācijas biomasas stacijām noteikt obligātu visas saražotās elektrības un siltuma pieņemšanu tīklos, kā arī obligāto elektroenerģijas iepirkumu par fiksētu cenu. Cena varētu mainīties atkarībā no elektrostacijas jaudas un/vai izmantojamā energoresursu veida, un tā būtu spēkā astoņus gadus. Termiņš gan varētu būt arī atšķirīgs.
Šādā veidā iepirktā enerģija tiktu iekļauta visu Latvijas gala patērētāju patēriņā un tas būtu jāatspoguļo norēķinos par tīklu pakalpojumiem, rosina LPS.
Lielu uzmanību eksperti pievērsa arī ierosinātajam informācijas atklātības principam, kas noteiktu, ka stacijas īpašnieks ik gadu iesniegtu regulatoram iepirkto energoresursu un pārdotās enerģijas cenas un apjomus, ko regulators publicētu. Savukārt elektrisko tīklu operatoriem būtu jāpublicē iepirkuma cenas un apjomi par katru elektrostaciju.
Barons norādīja, ka saskaņā ar aprēķiniem, īstenojot LPS priekšlikumu, elektroenerģijas cenas pieaugums nebūtu lielāks par 10%, kā arī norādīja, ka pērn cena pieauga straujāk, taču tas tika pieņemts. Viņš arī vērsa uzmanību uz makroekonomisko efektu, ko dotu priekšlikumu ieviešana.
Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Baiba Neimane teica, ka ministrija LPS priekšlikumus ir saņēmusi un tie tiks vērtēti. Patlaban EM gatavojot valdībai informatīvo ziņojumu, kurā tiek izvērtēts līdzšinējais atbalsts.
Ozoliņš pauda viedokli, ka vissliktākais variants būtu atbalsta normas iekļaut Atjaunojamās enerģijas likumprojektā, kas ir iestrēdzis Saeimā. Pēc viņa un LPS pārstāvja Barona teiktā, ātrāk tās varētu iestrādāt Elektroenerģijas tirgus likumā vai Ministru kabineta noteikumos.
