LR darbiniekiem izmaksātās piemaksas vairākkārt pārsniedz to pamatalgu 6
Latvijas Radio (LR) darbiniekiem izmaksātās piemaksas vairākkārt pārsniedz to pamatalgu, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē atizinis Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Ivars Āboliņš.
Diskutējot par elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozarei nepieciešamo finansējumu 2018.gadā, sēdes beigās izvērsās asāka vārdu apmaiņa starp NEPLP locekļiem un LR valdes locekli Sigitu Roķi.
Āboliņš norādīja, ka LR audita laikā NEPLP konstatējusi “slepenu” piemaksu sistēmu daļai LR darbinieku, kas to pamatalgas pārsniedz 200% līdz 250% apmērā. Pēc NEPLP locekļa teiktā, piemaksu apmēri variē no 750 eiro un 900 eiro līdz pat 1800 eiro.
NEPLP loceklis Patriks Grīva norādīja, ka padomes atklājums esot šokējošs, jo nevienā citā nozares uzņēmumā darbiniekiem nebūtu iespējams iepriekšminētā apmēra atalgojumu saņemt.
Savukārt NEPLP locekle Gunta Līdaka sacīja, ka LR atalgojuma jautājums ir daļa no LR pašlaik esošajām strukturālajām problēmām. Viņa sacīja, ka pagaidām padome nav no LR saņēmusi kardinālus piedāvājumus nepieciešamajām reformām radio, tomēr viņa uzsvēa, ka ataglojuma jautājums LR ir tikpat problemātisks kā organizatoriskā struktūra.
Roķe nepiekrita NEPLP locekļu apgalvojumiem, norādot, ka tie ir atsevišķi gadījumi, kad piemaksas darbiniekiem pārsniedz to pamatatalgojumu, tādēļ tie ir jāvērtē individuāli. Viņa skaidroja, ka LR strādājoši nesaņem masveidā tāda apmēra piemaksas. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka ir būtiski ņemt vērā, kādos apstākļos piemaksas tiek piešķirtas – vai tie ir pabalsti, piemēram, par kāda radinieka nāvi, vai nauda, kas tiek saņemta par līdzdalību projektā. “Tā nav apslēpta informācija,” norādīja LR valdes locekle.
Tāpat viņa sacīja, ka šāda veida apgalvojumi no NEPLP puses negatīvi ietekmē LR reputāciju.
Līdaka aģentūrai LETA pastāstīja, ka LR atalgojuma sistēmā daļa radio darbinieku papildus pamatalgai saņem lielas piemaksas, savukārt daļai tādas nepiešķir, kas, pēc NEPLP locekles teiktā, veicinājis atalgojuma “šķēru” rašanos. Līdakas ieskatā iepriekšminēto LR darbinieku atlīdzības plaisu būtu iespējams mazināt, izlīdzinot piemaksu sistēmu.
Tāpat viņa uzsvēra, ka atalgojuma jautājuma risināšanā ir svarīgi sakārtot arī pašu LR organizatorisko struktūru. “Ja šobrīd piešķirtu finansējumu tādā sistēmā, kāda tā ir, tad es pieļauju, ka daudzi darbinieki turpinātu palikt bez piemaksām, bez algas pieauguma, jo tas veids, kādā šī nauda tiek piešķirta un dalīta, ir visai neskaidrs,” uzsvēra NEPLP locekle.
Viņa norādīja, ka LR darbinieku algām sākotnēji lūgti 900 000 eiro, tomēr, pēc Līdakas teiktā, summa, kas patlaban piešķirta LR darbinieku atalgojumam 430 423 eiro apmērā, varētu būt pietiekama, lai atrisinātu LR darbinieku atalgojuma jautājumus.
Savukārt Roķe aģentūrai LETA pastāstīja, ka, atbilstoši likumam, LR ir jāizmaksā darbiniekiem piemaksas gadījumā, ja tiek veikts papildus darbs, kas darbinieka amata aprakstā nav iekļauts. “Tas mums tā ir jādara un tur vienkārši nav divu domu,” uzsvēra LR valdes locekle.
Viņa skaidroja, ka līdzekļus, no kuriem darbiniekiem tiek izmaksātas piemaksas, LR nevar iekļaut darbinieku pamata atalgojumā, jo atlīdzības par papildu darbu ir mainīgas. Vienlaikus Roķe sacīja, ka piemaksas darbiniekiem var tikt izmaksātas arī kā dažāda veida pabalsti, ko paredz LR un darbinieku arodbiedrības koplīgums. “Tādā gadījumā šīs summas var šķist diezgan lielas, bet katrs gadījums ir jāskatās individuāli, un tādi gadījumi, kad darbiniekiem tiek maksāti tūkstoši vienkārši tā par kaut kādiem papildus darbiem – es tādus nezinu,” skaidroja LR valdes locekle.
Tāpat viņa uzsvēra, ka piemaksas tiek piešķirtas arī par darbu dažādos projektos. “Ja cilvēks gadu strādā pie kaut kāda īpaša projekta un šis finansējums ienāk pēc gada, varbūt tā summa izskatās liela, teiksim 2000 eiro par gadu. Ja mēs sadalām pa mēnešiem, tad tie ir 100 eiro ar kaut ko, kur viņš [darbinieks] ir katru mēnesi pie šī projekta strādājis,” sacīja Roķe.
Viņa norādīja, ka visas LR darbiniekiem izmaksātās piemaksas ir dokumentētas, uzsverot, ka LR nevar tērēt nevienu tā rīcībā esošo eiro, neatskaitoties par tā izlietojumu. “Katrs gadījums ir jāskatās individuāli, jo tur viss ir saskaitīts, rēķināts un pamatots. Līdz ar to, ja padome redz tikai kaut kādu kopīgo ainu, tad tur ir jāiedziļinās kaut kā atsevišķi, jo tur viņi jau neredz, vai tas ir papildus pabalsts, papildus raidījums vai papildus produkts,” skaidroja LR valdes locekle.
