Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
15. novembris, 2012
Drukāt

LSA izsaka neuzticību Ķīlim

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas Studentu apvienība (LSA) domes ārkārtas sēde lēma izteikt neuzticību izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim un prasīt viņa demisiju, aģentūrai LETA pastāstīja LSA Sociālā virziena vadītāja un Latvijas Mākslas akadēmijas Studentu pašpārvaldes vadītāja Sanita Balode.

Viņa atklāja, ka balsojumā par neuzticības izteikšanu Ķīlim nobalsoja 24 no klātesošajiem domes locekļiem, taču 8 balsojumā atturējās.

Viņa norādīja, ka LSA pieņemtais lēmums tiks nosūtīts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) un arī Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.

Balode sacīja, ka studenti pieņēmuši iekšēju lēmumu rīkot gājienu, lai parādītu, ka nevēlas ministra atrašanos amatā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas Studentu apvienība (LSA) sanāks uz ārkārtas domes sēdi, lai runātu par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publiskoto augstskolu studiju programmu izvērtējumu. LSA paziņojumā medijiem norādīja, ka IZM publiskotais “alternatīvais” vērtējums nodarot kaitējumu Latvijas augstākajai izglītībai un izsaucis sašutumu augstskolu un sabiedrības vidū un satraukumu starp studentiem.

IZM izvērtējums ir saņēmis plašu kritiku, un jau vairākas augstskolas izteikušas neuzticību Ķīlim. Līdz šim zināms, ka ministra demisiju pieprasījušas Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti, Daugavpils Universitāte un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA).

7.novembrī IZM publiskoja alternatīvo studiju programmu izvērtējumu. IZM piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes. Pabeidzot vērtēt augstskolu programmu kvalitāti un salīdzinot šo vērtējumu ar Augstākās izglītības padomes (AIP) veikumu, ministrija secinājusi, ka 581 jeb 69,5% studiju programmu var turpināt finansēt no valsts budžeta, bet 93 studiju programmās nepieciešams veikt papildu analīzi.

Tieši vēlme izvērtēt finansējuma sadalījumu bija viens no motīviem, kāpēc tika pārvērtēts AIP vērtējums.

IZM, striktāk pārvērtējot AIP ekspertu sniegto vērtējumu par augstskolu studiju programmu kvalitāti, par nekvalitatīvām jeb programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska, atzinusi 183 jeb 22% studiju programmu. AIP studiju programmu sadalījumā pa grupām par nekvalitatīvām tika atzītas vien 55 studiju programmas. Ministrija, izvērtējot 836 studiju programmas, par kvalitatīvām atzinusi 46% no kopējā programmu skaita jeb 389 studiju programmas, bet par tādām, kurās ir vērojamas problēmas un nepieciešami uzlabojumi, atzītas 264 jeb 32% studiju programmu.

AIP sadalījumā kvalitatīvākajā grupā tika iekļautas 589 studiju programmas, otrajā – 210 programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, bet trešajā grupā kā nekvalitatīvas tika novērtētas 55 studiju programmas. IZM vērtējumā studiju programmu vērtējums salīdzinājumā ar AIP vērtējumu paaugstinājies tikai 43 gadījumos, bet samazinājies 334 gadījumos. 459 gadījumos tas ir palicis nemainīgs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+