Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. decembris, 2014
Drukāt

LTV: MTG publiski aicinājumi liecina par mediju grupas pirmskrīzes agoniju (15)

Foto - LETAFoto - LETA

Lasot 24.11.2014. viedokli Delfi.lv “Baiba Zūzena: Sabiedriskais pasūtījums – instruments informatīvajā karā”, rodas tikai viens jautājums – ko viena SIA, kura īpašniekus var nomainīt jebkurā brīdī, ir gatava darīt vēl, lai uzlabotu savu, kopš 2008.gada “sarežģītos” finanšu apstākļos nonākušo, akcionāru stāvokli? Vai pieteikties privatizēt Kultūras ministriju, kura lems par mediju politiku, vai pieprasīt balsstiesības Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, vai, vislabāk, aicināt Finanšu ministriju valsts budžetu nodot apsaimniekošanā komersantiem?

Skumji ir apzināties, ka Latvijā strādājoši un it kā Latvijas likumus ievērojoši uzņēmēji, izmantojot savu ietekmi, sakarus, lobija instrumentus un manipulējot ar sabiedrības interesēm un, iespējams, pat valsts drošības jautājumiem, cenšas savu smago finansiālo stāvokli uzlabot šādiem līdzekļiem.

Vai valsts kalpos komersantu interesēm?

Ja savādāk nav iespējams, jāsauc lietas īstajos vārdos. Eiropā nav NEVIENA precedenta, kad valsts līdzekļus, kuri paredzēti valsts vērtību stiprināšanai, bērnu un jaunatnes patriotisma vairošanai un sabiedrības izaugsmes pilnveidošanai, nodotu privātiem uzņēmējiem, kuri atrodas problemātiskā finanšu situācijā un kuri ir pierādījuši, ka nav lojāli valstij un Satversmei. Delfi.lv publicētajā materiālā MTG vadītāja saka: Sabiedriskais pasūtījums jāattiecina gan uz sabiedriskajiem, gan komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo tikai tā var sasniegt lielāku auditoriju, efektīvāk izlietot budžeta naudu, un galvenais – sekmīgāk darboties informācijas kara apstākļos. Skaidrības pēc varam atgādināt, ka tieši MTG Latvijā pārstāv Krievijas televīzijas kanālu RTR un nepakļāvās regulatora spriedumam par Latvijas valstij nelojālā TV kanāla slēgšanu uz noteiktu laiku. Varbūt iesākumā, pirms tīkot pēc valsts nacionālo pozīciju stiprināšanai paredzētajiem līdzekļiem, vajadzētu atteikties no sadarbības ar “informatīvā kara” kurinātājiem?

Lai uz kuru no Eiropas Savienības valstīm paskatāmies, redzam sabiedriskos medijus – augošus, modernus, arvien vairāk domājošus par jauniešiem un bērniem. Vai tiešām visa Eiropa kļūdās, šos medijus atbalstot un pilnveidojot? Igaunijas sabiedriskā televīzija, valdības atbalstīta, 2015.gadā sāk darbu pie kanāla krievu valodā izveides. Vai Latvijai būtu jākļūst par unikālu precedentu, kur sabiedriskie mediji, kuri visās Baltijas valstīs lēnām sāk veidoties par moderniem medijiem un demokrātiskas valsts stūrakmeņiem, apzināti tiek vājināti izaugsmes pirmsākumos? Laikā, kad Latvijas Televīzija pirmo reizi saņem uzslavas par veikumu no BBC un ARTE ekspertiem?

Kā Latvijas Televīzijas patriots, ceru, ka nē, jo sabiedriskie mediji jau daudzus gadu desmitus visā Eiropā un daudz plašākā pasaulē ir izveidojušies kā vārda un žurnālistikas brīvības centri, kā vienīgās televīzijas, kuras rāda raidījumus par kultūru un mākslu, izglītību un jaunatni, paceļ un analizē valsts, sabiedrības un politiskās elites problēmas. Sabiedriskie mediji ir ne tikai demokrātiskas valsts un tās vērtību nesēji, bet arī sargsuņi. Sabiedrība ir vienīgais sabiedriskā medija akcionārs un to nevar pārpirkt, uzpirkt vai piespiest veidot saturu, kuru maksimāli labi var pārdot reklāmdevējiem.

Strauji paaugstinot savu konkurētspēju, Latvijas Televīzija ir kļuvusi neērta komersantu televīzijām. Latvijas Televīzija, pateicoties atbildīgai un profesionālai satura izvēlei, ir kļuvusi par vienīgo mediju Latvijā, kura reklāmas ieņēmumu izaugsmes dinamika ir būtiski pozitīva. Tieši šī iemesla dēļ MTG aktīvi cīnās par Latvijas Televīzijas izslēgšanu no reklāmas tirgus, cerot, ka visi reklāmas devēji tad tiks viņiem, neinvestējot satura kvalitātes celšanā.

Galvenais instruments – publiska demagoģija un aktīvi lobiji

Arī reitingu salīdzināšana ir nekorekta, jo sabiedriskā medija misija ir nodrošināt saturu visām sabiedrības grupām, neatkarīgi no reklāmdevēju ieinteresētības – tai skaitā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Mēs tiešām uzskatām, ka Latvijas Televīzijas pienākums ir rādīt Latvijas teātru vadošās izrādes, ko arī darām projekta “Teātris.zip” ietvaros, padarot pieejamu šo teātra pasaules sniegumu visiem Latvijas iedzīvotājiem un saglabājot ierakstus nākamajām paaudzēm. “Par to naudu, ko LTV iztērē divu kanālu veidošanai, MTG TV Latvija izveido sešus kanālus, kas orientēti gan uz latviešu, gan krievvalodīgo auditoriju,” saka MTG vadītāja. Šeit tomēr būtu vietā piebilst, ka MTG seši kanāli ir pieejami tikai maksas kanālu piedāvājumos. Ja politiķi atdotu valsts naudu MTG grupai, arī jaunās programmas vai kanāli būtu pieejami tikai tiem, kuri to varētu atļauties apmaksāt. Vai tiešām politiķi apzinās, ka viņi finansēs programmas, kuras tālāk tiks pārdotas skatītājiem vārda vistiešākajā nozīmē? Savukārt sabiedriskajam medijam ir valsts un sabiedrības uzlikts pienākums nodrošināt interesantu un daudzveidīgu saturu katram, kurš vēlas to redzēt.

MTG vadītāja noklusē to, ka viņu kanāli, atšķirībā no sabiedriskā medija, paši ražo tikai nelielu daļu satura, ik dienas kanālus piepildot ar Holivudas un Krievijas kino industrijas produktiem un komerciālu izklaidi, kura neliek cilvēkiem nedz domāt, nedz aizdomāties par nacionālām vērtībām.

Tai pat laikā MTG un viņu intereses lobējošā Latvijas Raidorganizāciju asociācija aktīvi reaģē uz sabiedrisko mediju izaugsmi atsevišķu raidījumu un žanru kontekstā, aicinot NEPLP nepieļaut izklaides formāta izaugsmi un nacionāla mēroga notikumu atspoguļošanu sabiedriskajos medijos. Pēdējo gadu laikā Latvijas Televīzija ir pierādījusi, ka spēj piesaistīt visas valsts uzmanību dažādās vecuma grupās kā izklaides formātā, tā nacionāla mēroga pasākumu atspoguļošanā, un arī šajos formātos bijusi skatītākā televīzija Latvijā. Šis ir fakts, kuru atsevišķi politiķi izliekas neredzam, ieklausoties MTG apgalvojumos, ka divu LTV kanālu vietā viņi varētu piedāvāt sešus.

Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas sabiedriskie mediji jau pašreiz ir vieni no vissliktāk finansētajiem Eiropas Savienībā. Laikā, kad Eiropas Savienībā kopumā uz vienu iedzīvotāju tiek tērēti teju 50 EUR, Latvijas valdības piešķirtais finansējums ir nepilni 12 EUR uz vienu cilvēku. Ja Eiropā vidēji no IKP 0,20% tiek novirzīti sabiedriskajiem medijiem, tad Latvijā – 0,087%, pie tam pēdējos 15 gados šis skaitlis ir tikai samazinājies – kopumā par 45%. Ja laikā, kad kārtējo reizi optimizējot izdevumus, Latvijas Televīzija atradusi finanses satura pilnveidošanai, lai pildītu savu misiju, uzņēmēji kopā ar sev lojālajiem politiķiem nolems daļu nodokļu maksātāju naudas nodot vienas vai vairāku SIA rīcībā, tas nozīmēs nāves spriedumu Latvijas sabiedriskajiem medijiem ar visu no tā izrietošo. Un ar vārdu “atbildība” es galvenokārt uzrunāju Latvijas politikas eliti, kuru komersantu nolīgtie lobiji cenšas pārliecināt un ieinteresēt sadarboties.

Vai apmainīsim komersantu intereses pret valsts drošību?

Jau teju gadu saprotam, ka mūsdienu modernie kari netiek izcīnīti tikai ar tankiem un ložmetējiem, bet ar citām, hibrīdkaram raksturīgām metodēm, un mediji ir viens no šī kara būtiskākajiem ieročiem. Tieši šī iemesla dēļ pirms vairāk kā gada sākām pārliecināt sabiedrību un politiķus tai skaitā, ka runa vairs nav par integrāciju, bet mūsu valsts pilsoņu lojalitātes nosargāšanu. Reaģējot uz šo, nedaudz paplašinājās LTV7 saturs krievu valodā, Igaunija sāka veidot savu atsevišķu kanālu, arī Lietuvas sabiedriskais medijs ir sācis darbu šai virzienā. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka arī medija un žurnālista vārda brīvība ir iespējama tikai finansiālas brīvības ietvaros. Politiķiem ir jāapzinās, ka, šai brīdī vājinot sabiedriskos medijus, viņi veic apzinātas tiešas darbības pret mūsu valsts – Latvijas – drošību. Un mēs kā medijs par šo neklusēsim – šis vairs nav tikai Latvijas Televīzijas jautājums – šis ir mūsu valsts un tās iedzīvotāju drošības jautājums.

LTV strādās un augs – pat ja mums to liegs

Latvijas Televīzija ir bijusi kopā ar savu skatītāju nu jau 60 gadus. Laiki ir bijuši dažādi – arī daudz skaudrāki par šiem pārbaudījumiem. Un mūsu skatītājs var būt drošs – neatkarīgi no tā, cik cieši nāksies savilkt jostu un no kā nāksies atteikties, ja mūsu valsts pavērsīsies uzņēmēju, nevis savas valsts pilsoņu interešu virzienā – mēs strādāsim jums. Katram no jums. Neatkarīgi no jūsu vecuma, tautības, rocības un dzīves vietas. Kā nekā – mēs esam Tava televīzija.

Autors: Ivars Belte, mediju eksperts, Latvijas Televīzijas un savas valsts patriots.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. neaizmirsīsim, ka raksta autors ir PBK labi sagatavots “trollis” – un tikai…!

  2. Ir tik daudz dažādu šovu kopijas no Pasaules tv ,gan vairāk gan komerc kanālos ,ko nemēdzu skatīties .Nu jau par ēšanu ,kulināriju pārņēmis visus kanālus ,piedodoet ,bet dažbrīd pat atsit jebkuru prieku baudīt.
    Cik iespējam sekoju Krievijas raidījumam ”kamēr visi mājās (poka vse doma).Vienīgais ,kas rada sašutumu ,kad bērnu nama viens bērns tiek itkā,izrādīts, piedāvāts”iegādei”.
    Domāju ,ka ltv1,varētu veidot raidījumu ciklu par Latvijas bērnu namiem un adoptēto bērnu ģimenēm,lai ierosinātu cilvēkus varāk domāt par šo bērnu pieņemšanu savās ģimenēs.

  3. Mūsu regulators nekam neder tāpat kā lattelekom, jo nav iespējams pašam izvēlēties maksas kanālus, bet pamat pakā trešā daļa vatņiku raidijumi, kapēc man par tiem jāmaksā.

  4. Belte, konformists, savācis Dienas ālavas – Sloga, Rulle utml., kurām līdz TV apjēgai miljons gaismasgadu, izgāzīs sabTVproj, kuru krata tikpat impotents Dimants. Paldies Ēlertei par aprobežotu kadru iebīdīšanu, ka vai vai VAI.

  5. Es par TV1 un TV7! Turaties Beltes kungs un visi pārējie! Apnikušas amerikāņu dumās filmas melnais humors LNT un TV3

  6. brīnos par tik sadomātu un demagoģisku rakstu no šī cilvēka 🙁
    1) ar dotācijām UN reklāmas naudu kabatā es arī prastu izrunāties.
    2) nesaprotamas un liekas atsauces uz patriotismu. kas tieši ir nepatriotisks pelnot naudu ar reklāmām?
    3) nevajag jaukt sabiedrisko un valsts tv. LTV ir valsts televīzija, ko valsts uztur. tā NAV sabiedriskā televīzija, kas pārtiek no skatītāju abonmaksas vai ziedojumiem. ļoti nekaunīga pārsaukšana.

  7. Neļaujiet MTG un Zūzenai piezīsties pie valsts naudas maka! Lai viņi iztiek no reklāmām un skatītāju maksātā! Nav ko dot valsts naudu TV 3 un LNT produkcijai, kas padara tautu stulbu

  8. Taisnība! Un vēlreiz taisnība!

  9. Sabiedriskajiem medijiem jāiziet no reklāmas tirgus kā tas ir Igaunijā jn Lietuvā. Citādi tā nav nekāda sabiedriskā.

  10. Dzīvojot uz valsts budžeta rēķina jau nav māka kviekt, lai pamēģina noturēt LTV bez valsts fiansējuma, tad arī varēs izteikties kā mēmākais profs … bet pagaidām tās reāli ir tiaki pirdiens miltos, nevis vērā ņemams viedoklis.

    • Sabiedriskā TV jau tāpēc tā saucas , ka tiek finansēta no sabiedrības – no nodokļu maksātāju nudas. Komerciāla satura reklāmu nu gan tajā nevajadzētu rādīt, tā lai, tiešām, paliek komerctelevīzijām. Vienīgais , kas varētu izvietot savas reklāmas vai informatīvos materiālus būtu uzņēmumi ar valsts kapitālu piem. Latvijas Meži, pašvaldības utt. kā arī Valsts pārvalde.
      Belte, tiešām, cenšas mainīt LTV un pamazām tas viņam izdodas. Lai veicas LTV arī turpmāk!!

  11. 100% piekrītu, LTV pašlaik ir uz izaugsmes viļņa. Lai veicas.
    Bet reitingi attiecībā uz it kā populāro TV3, manuprāt, ir izzīsti no pirksta.

  12. Atbalsts Ivaram Beltem! Atbildēt

    Re kur vecis, kas mugurkaulu nav iztirgojis! Atbalsts Ivara teiktajam!Tā tam būs būt!

  13. Atbalstu Beltes kungu! Turaties.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (26)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+