Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. februāris, 2016
Drukāt

LTV: pēc slepkavas pazušanas Latviju iesūdz ECT par sprieduma neizpildīšanu (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Pirms četriem gadiem noslepkavotā Kristiāna Čirpusa ģimene vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo uzskata, ka Latvijas valsts nav nodrošinājusi to, ka slepkavam piespriestais sods tiek izpildīts, 28.februārī ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Notiesātais Arams Gabrieļans no tiesībsargājošo iestāžu acīm ir pazudis.

Pirms četriem gadiem decembra naktī sešpadsmit gadus vecie pusaudži, klasesbiedri no Teikas vidusskolas bija bijuši ballītē. Viņu draugi liecināja, ka tonakt pīpēts tolaik vēl brīvi pieejamais augu maisījums jeb spaiss. Bet analīzēs šīs vielas neuzrādīja, un tolaik tās arī nemeklēja.

Nākamais rīts atnesa traģēdiju – mamma un māsa Kristiānu atrada ar nazi mugurā guļam asins peļķē. Pērn 22.aprīlī stājās spēkā spriedums, Gabrieļanu sodot ar desmit gadiem cietumā un kompensāciju cietušajiem – 110 tūkstošiem eiro. Taču šis spriedums palicis neizpildīts. Kad policija maijā devās to izpildīt, Gabrieļans vairs nebija atrodams. Tolaik Teikas policijas iecirkņa priekšnieka vietnieks Sergejs Galilejevs norādīja, ka pēc sprieduma meklējamais cilvēks ir izdeklarēts no mājas adreses un tuvinieki nezinot viņa atrašanās vietu.

Taču cietusī ģimene nav gatava ar to samierināties. Un aizvadītā gada nogalē Eiropas Cilvēktiesību tiesā viņi iesniedza sūdzību pret Latvijas valsti. “Man ir jāatbild uz meitas jautājumiem, kuras priekšā izdzisa brāļa dzīvība. (..) spriedums nav izpildīts, slepkava ir pazudis, neviens nezina, kur viņš atrodas. Un tagad mēs jau runājam par valsts noziedzīgu nodarījumu,” raidījumam “De facto” saka nogalinātā tēvs Raimonds Čirpuss.

Lietas iztiesāšanas laikā Gabrieļanam bija piemērots drošības līdzeklis – policijas uzraudzība. Apsūdzētais sēdes nekavēja un bija ieradies arī uz sprieduma nolasīšanu apelācijas instancē 2014.gada 30.septembrī. Zālē viņu neapcietināja un drošības līdzekli nemainīja.

“Parastā kārtībā jau ir tā – ja piespriež brīvības atņemšanas sodu, tad šāds spriedums jau ir pamats piemērot kā drošības līdzekli apcietinājumu pirmās instances tiesā. To saka likums,” apliecina Augstākās tiesas tiesnesis Voldemārs Čiževskis.

Neilgi pēc šī sprieduma Teikas iecirkņa policija jau konstatēja vairākus pārkāpumus, tostarp – Gabrieļans neatradās noteiktajā laikā dzīvesvietā un nereaģēja uz aicinājumiem ierasties policijā.

Bet pēdējo reizi viņš policijā reģistrējies 2014.gada 12.decembrī. Taču tas nenozīmēja, ka kāds steidza rīkoties, lai viņu apcietinātu.

Lieta tobrīd atradās Augstākajā tiesā, gaidot kasācijas instanci. “Policija mums informāciju par šo atsūtīja 2015.gada 23.martā. Šajā informatīvajā ziņojumā bija norādīts, ka pārkāpumus Gabrieļans bija izdarījis jeb nav ievērojis attiecīgus šī drošības līdzekļa noteikumus jau 2014.gada decembra vidū,” saka Čiževskis.

Tiesas sēdi nozīmēja pēc mēneša, rēķinoties ar laiku, kas nepieciešams, lai paziņotu iesaistītajām pusēm. Tā kā pēdējā instance spriedumu negrozīja, tas uzreiz stājās spēkā. Taču iespēja izpildīt sodu pa šo laiku bija izčākstējusi. Bet Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi cietušo sūdzību. “Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse liecina, ka tas ir valsts pienākums nodrošināt ne vien efektīvu un uz priekšu ejošu izmeklēšanas procesu, bet arī nodrošināt, lai process noslēdzas ar spriedumu un lai tas ir izpildāms vai izpildīts. (..) Un šajā konkrētajā lietā mēs redzam, ka spriedums vēl nav izpildīts, un tā ir valsts atbildība,” skaidro cietušo advokāts Matīss Šķiņkis.

Par notiesātā pazušanu cietušie uzzināja pērnvasar no žurnālistiem. Advokāts norāda, ka cietušajiem ir tiesības būt iesaistītiem procesā, bet šajā gadījumā viņiem nav bijis zināms par drošības līdzekļa pārkāpšanu un viņi nevarēja iesaistīties, lai lūgtu mainīt šo situāciju. Raimonds Čirpuss: “Mēs kā cietušie šai valstī neeksistējam. Tāpēc apsūdzēto tiesības ir augstākas un prioritāras nekā cietušo.”

Cietušie pieļauj, ka Gabrieļans atstājis valsti, jo viņa tēvs ir armēnis un notiesātā radinieki dzīvo Armēnijā. Policija Gabrieļanu izsludinājusi starptautiskā meklēšanā.

Policijas meklēšanā šobrīd ir 31 notiesātais, kas izvairās no kriminālsoda izpildes. Tas liecina, ka process Eiropas Cilvēktiesību tiesā varētu būt interesants arī citiem cietušajiem. Bet dažādās izmeklēšanas vai iztiesāšanas stadijās esošās krimināllietās kopumā meklējamo skaits svārstās ap četrarpus tūkstošiem.

Pagaidām nav zināms, kad lietu varētu skatīt.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Cik tas ir nožēlojami! Atbildēt

    Tiesas un policijas IMPOTENCE ir vnk …neaprakstāma!
    Abu .. kantorus vēl uzturam par …saviem nodokļiem …

    Eiropas Cilvēktiesību tiesa jau pieradusi, ka .. iekš LV …KĀRTĒJO reizi būs JĀMAKSĀ cietušajiem …
    Vienīgi nav skaidrs, kāpēc kantoru .. brāķi jāsedz (JĀMAKSĀ cietušajiem) par .. kantoru NEKOMPETENCI/ neprofesionalitāti! … nodokļu maksātājiem???
    Kad vienreiz .. paši maksās par SAVU brāķi???

Draugiem Facebook Twitter Google+