LTV: seriālā “Neprāta cena” rupjība lietota kā mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis 0
Seriālā “Neprāta cena” rupjība lietota kā mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, tāpēc pārkāpuma tajā nav, šādu atbildi Latvijas Televīzijas (LTV) vadība sniegusi Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.
Padome bija lūgusi paskaidrot vārda “dirsa” lietojumu “Neprāta cenā”, jo šis vārds izskanējis pirms pulksten desmitiem vakarā. Likums noteic, ka laikā no plkst.7 līdz 22 ir aizliegts izplatīt audio un audiovizuālos darbus, kuros atainota fiziska vai psiholoģiska vardarbība, ietvertas asiņainas vai šausmu ainas, ar narkotiku lietošanu un seksuālām darbībām saistītas ainas vai kuros lietoti rupji vai nepieklājīgi izteicieni.
Televīzija neuzskata, ka ir kaut ko pārkāpusi.
“Nav pamatoti uzskatīt, ka jebkurš izteiciens audiovizuālajā darbā, ko varētu vērtēt kā rupju vai nepieklājīgu, ierobežo audiovizuālā darba pārraidi attiecīgajā laika periodā. Šādi piemēri, konservatīvi vērtējot valodas lietojumu, ir sastopami vai ikkatrā kinematogrāfiskā darbā,” atbild televīzija.
LTV uzskata, ka šā vārda lietošana ir attaisnojama.
“Komentējot attiecīgajā seriāla “Neprāta cena” sērijā izmantotās valodas lietojumu, kas tika iekļauts sākuma epizodē, emocionāli sakāpinātā gaisotnē – tikko noslepkavots seriāla varonis Jānis. Vārdus lieto slepkava – Ivo.
Saturiski viņš atrodas galējā emocionālā stāvoklī, un valodas lietojums iespēju robežās ir pietuvināts dabiskai izturēšanās pakāpei. Šajā situācijā valoda lietota kā māksliniecisks līdzeklis, atainojot personas izturēšanos afekta stāvoklī, tādēļ lietotā valoda ir māksliniecisks paņēmiens, kas identificē tēla raksturu,” paskaidro sabiedriskais medijs.
Iepriekš žurnālisti vilka paralēles ar gadījumu, ka no darba tika atlaists žurnālists Kārlis Streips, kurš savā raidījumā atļāvās pateikt vārdu “mauka”. LTV uzskata, ka šī bijusi cita situācija.
“Latvijas Televīzija jau vairākkārt saskārusies ar šāda rakstura jautājumiem, secinot, ka atkarībā no konteksta, žanra un situācijas pastāv daudz diskutablu jautājumu – kāds valodas lietojums publiskajā telpā ir vai nav pieļaujams. Uzskatām, ka ir būtiska atšķirība – vai izvēlētais valodas lietojums programmā izmantots kā māksliniecisks elements, kā tas ir šajā gadījumā, vai arī raidījuma vadītājs to izmanto cilvēku goda un cieņas aizskaršanai,” norādīts vēstulē.
