Latvijā
Sabiedrība

LTV vaininieks atrasts un sodīts5


Harijs Lavkinaitis
Harijs Lavkinaitis
Harijs Lavkinaitis

Latvijas Televīzija (LTV) atlaidusi savu satura ražošanas daļas darbinieku Hariju Lavkinaiti, kurš pasludināts par galveno vaininieku skandālā ar LTV studijas piešķiršanu Krievijas propagandas kanāla “Russia Today” (“RT”) vajadzībām.

Par šo faktu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē vakar informēja Latvijas Televīzijas valdes loceklis Ivars Priede. Komisijas sēdes noskaņa atgādināja tiesas sēdi, kurā I. Priedi, LTV Ražošanas daļas vadītāju Gvido Zilūzi un NEPLP vadītāju Daci Ķezberi un padomes locekļus Aurēliju Ievu Druvieti, Patriku Grīvu un Ivaru Āboliņu intensīvi iztaujāja komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš (“KPV LV”).

Komisijā tika skaidroti apstākļi, kāpēc šāds darījums vispār varēja notikt. Uz komisijas sēdi bija uzaicināts arī H. Lavkinaitis, kurš LTV strādā ap 30 gadu un bijis atbildīgs par tiešraidēm, bet viņš neieradās. I. Priede skaidroja, ka H. Lavkinaitis ar “RT” “teletiltu” saistīto dokumentāciju esot iesniedzis pēc tam, kad tas jau bija noticis, un tas esot pārkāpums. Viņš apgalvoja, ka astoņi televīzijas darbinieki, kas tika piesaistīti šī uzdevuma izpildei, par tā pasūtītāju neko neesot zinājuši.

Pasūtītājs esot bijis Krievijas uzņēmums “TV Novosti”. Iepriekšējo reizi sadarbība ar LTV tam bijusi 2001. gadā, turklāt savulaik LTV esot no šī uzņēmuma īrējusi pārvietojamās televīzijas stacijas. Tās izmantotas, piemēram, Operas nama atklāšanas atspoguļošanai 1995. gadā. “Ja mums nav pietiekami savu tehnisko resursu ražošanai, tad mēs īrējam no citu valstu televīzijām nepieciešamo aparatūru.

Piemēram, simtgades svinību laikā mēs īrējām pārvietojamās televīzijas stacijas no Baltkrievijas, Igaunijas un Lietuvas raidorganizācijām,” piebilda I. Priede.

Viņš arī deputātiem skaidroja, ka runājis ar nu jau atlaisto darbinieku, kuram uz notikušo esot cits skatījums. “Viņš vienpersoniski par to izlēma. Mums nav pārvaldības sistēmas, kura uzliek bloku tehnikas rezervācijai,” skaidroja I. Priede.

Komisijas deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla uzsvēra, ka viņu izbrīnot LTV vadība, kuras pakļautībā strādājot “cilvēki, kas ir politiski analfabēti”. “Tas raisa jautājumu par LTV vadītāju atbilstību amatam. Tā ir arī NEPLP atbildība,” sacīja D. Beitnere-Le Galla.

Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece teica, ka viņai notikušais atgādina “cilvēcisku bezvērtību situāciju”. “Šādos apstākļos studijā varēja ienākt arī kāds naida kurinātājs, un situācija varēja izvērsties vēl nepatīkamāka,” piebilda I. Mūrniece.

NEPLP pārstāve A. I. Druviete norādīja, ka padomes ieskatā radusies situācija ir nepieņemama. Tomēr visas kontroles sistēmas LTV nav digitālas, un iespējams, ka viens cilvēks var radīt kaitējumu, rupji pārkāpjot savas pilnvaras.

Padomes vadītāja D. Ķezbere atgādināja, ka drošības dienesti norādījuši uz riskiem, tāpēc šo gadījumu nepieciešams apspriest Nacionālās Drošības komisijas (NDK) sēdē vai slēgtā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē. NDK vadītājs M. Kučinskis uzsvēra, ka varētu šo jautājumu apspriest nākamajā komisijas sēdē, un atgādināja, ka ne visu var regulēt ar likumu, bet jābūt arī izpratnei par lietām.

Saistītie raksti

I. Priede sēdē atvainojās sabiedrībai par radušos situāciju. Viņš solīja, ka ražošanas procesā LTV ieviesīs “četru acu principu”, kas nozīmē, ka neviens nevarēs pieņemt būtiskus lēmumus viens pats un par to zinās arī vismaz viens kolēģis.

Politologs Andis Kudors “LA” uzsvēra, ka viņam radies iespaids, ka lietā iesaistītajiem LTV darbiniekiem neesot izpratnes par informācijas karu un hibrīddraudiem: “Ja, piemēram, pāri robežai nāktu Krievijas karavīri, tad laikam viņiem būtu skaidrs, bet nez kāpēc par informācijas karu nav skaidrības. Ir jāstrādā pie tā, lai par šo jautājumu būtu skaidrība visiem, bet tas nenoņem atbildību no LTV par notikušo. Man ir grūti noticēt, ka šo situāciju nevarēja laikus pamanīt. Likumu katram gadījumam nevar uzrakstīt. Mums tiesībās ir pozitīvisma tradīcija, bet man labāk patīk anglosakšu tradīcija. Tajā uzsvērts, ka demokrātija strādā tur, kur cilvēkiem pašiem ir disciplīna un pienākuma apziņa.”

LA.lv