LTV zaudējumus pērn radījis “Krājbankas” bankrots 0
Latvijas Televīzijas (LTV) zaudējumus pagājušajā gadā radīja “Latvijas Krājbankas” bankrots un uzkrājumi tiesvedībai ar biedrību “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (AKKA/LAA). Par to informēja LTV valdes loceklis un ģenerāldirektors Edgars Kots.
Komentējot, kādi darbības rādītāji gaidāmi 2012.gadā, LTV vadītājs uzsvēra: “LTV pamatlīdzekļu nolietojums gadā veido 642 985 latus. Esošajā budžeta situācijā, kad nav paredzētas subsīdijas pamatlīdzekļu fonda atjaunošanai, uzņēmums “strādā pa nullēm”, ja zaudējumu apmērs gadā nepārsniedz 642 985 latus. Optimistiskākām prognozēm šobrīd nav pamata.”
LTV apgrozījums 2011.gadā bijis 9,92 miljoni latu, bet zaudējumi – 209 974 lati, liecina “Firmas.lv” informācija. Salīdzinājumā ar 2010.gadu LTV apgrozījums samazinājies par 3,6% (2010.gadā šis rādītājs bija 10,29 miljoni latu), savukārt zaudējumi pieauguši par 80,8% (2010.gadā zaudējumi bija 116 109 lati). 2009.gadā LTV apgrozījums bija 11,31 miljons latu, bet zaudējumi – 57 070 lati.
LTV vadības pārskatā teikts, ka 2010.gadā notikusī pāreja no analogās virszemes televīzijas uz digitālo virszemes apraidi būtiski mainīja cilvēku skatīšanās ieradumus, īpaši mājsaimniecībās, kur iepriekš bija pieejama tikai analogā televīzija. Lielākie ieguvēji bija kabeļu un satelītu kanāli, bet zaudētāji – nacionālās apraides kanāli.
Tiek norādīts, ka pērn no nacionālās apraides kanāliem tikai LTV1 un “TV3” izdevās saglabāt 2010.gada skatīšanās daļu, bet kabeļu un satelītu apraides kanāli panāca izteiktu auditorijas pieaugumu. Latvijas informatīvajā telpā nostiprinās krieviski raidošo mediju ietekme.
Šādos apstākļos LTV centusies nodrošināt vairāku principu īstenošanu – vienota sabiedrība, dialogs ar sabiedrību, redakcionālā neatkarība, unikāls un pievilcīgs programmu saturs, modernās tehnoloģijas, nacionālas un pilsoniskas sabiedrības veidošana.
LTV jau vairākus gadus darbojas ar Ģimenei draudzīga uzņēmuma statusu, tāpēc viena no saturiskajām prioritātēm bija ģimenes vērtību un ģimenes pēctecības popularizēšana. Tika rīkota sociālā kampaņa demogrāfiskās situācijas akcentēšanai, liela vērība veltīta bērnu raidījumiem, sabiedrībā rezonansi guva LTV un Bērnu fonda rīkotā labdarības akcija “Nepaej garām!”.
Stiprinot nacionālās vērtības, LTV skatītājiem piedāvājusi Oļģerta Krodera, Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, brāļu Kokaru jubileju norises, veidotas oriģinālas videofilmas par kultūras personībām, vēsturiskajiem neatkarības atgūšanas notikumiem, rādītas teātru izrādes, veidotas kvalitatīvas svētku programmas, “atdzīvināta” dzeja.
Savukārt LTV7, demonstrējot būtiskus sporta notikumus, veicinājis vienotas sabiedrības izveidi Latvijā.
2011.gada rudenī LTV sāka īstenot vērienīgu projektu, izveidojot interneta portālu kā pastāvīgu mediju un ziņu avotu. 2012.gada maija nogalē portāls uzsācis savu darbību.
LTV1 jaunā vizuālā un satura kvalitātē īstenoja pirmsvēlēšanu diskusiju ciklu “Izvēlies nākotni!”. Vidēji diskusiju raidījumus noskatījās 111 000 skatītāju, bet vēlēšanu nakts projekts “Panorāma. Izvēlies nākotni!” kļuva par septembra skatītāko programmu visu kanālu konkurencē – to noskatījās vidēji 227 000 skatītāju.
Īpaši tiek atzīmēta izrādes “Mans nabaga Marats” tiešraide no Jaunā Rīgas teātra, kuru lielā programmu konkurencē 30.decembra vakarā noskatījās vidēji 140 000 skatītāju.
Pērn mainīts ziņu raidījumu pozicionējums, un “Panorāma” tiek veidota kā analītiska, dienas notikumus un norises analizējoša, komentējoša programma. Ziņas plkst.18 tradicionāli aplūko notikumus visā Latvijā, bet jaunais ziņu izlaidums plkst.19.45 īsumā informē par galvenajiem notikumiem Latvijā, ārzemēs un akcentē sociālās norises sabiedrībā.
Tiek norādīts, ka pērn LTV ziņu izlaidumi ir palielinājuši skatīšanās daļu, salīdzinot ar 2010.gadu, tostarp “Panorāma” – par 0,2 procentpunktiem (līdz 13,3%), “Panorāma” sestdienās – par 1,4 procentpunktiem (līdz 20,7%), “Panorāma” svētdienās – par 1,8 procentpunktiem (līdz 19,1%), “De Facto” – par 5,5 procentpunktiem (līdz 20,2%).
Kopumā LTV1 skatīšanās daļa visu televīzijas kanālu konkurencē pērn bija 8,8% – tāda pati kā 2010.gadā. Atsevišķi analizēta kanāla auditorija – pieaudzis jaunākās auditorijas īpatsvars, kā arī vecuma grupās no 25 līdz 34 un 35 līdz 54 gadiem pieaudzis skatītāju skaits ar vidējo un augstāko izglītību. LTV1 vairāk nekā 2010.gadā skatās menedžeri, speciālisti, pašnodarbinātie, bezdarbnieki, fiziska darba darītāji, mājsaimnieces, skolēni, kā arī pieaugusi vīriešu interese par LTV1 programmu.
Samazinājusies LTV1 ietekme Rīgā, bet palielinājies skatītāju skaits citās Latvijas pilsētās, Kurzemē un Zemgalē.
Turpinot strādāt arvien pieaugošas ārvalstu mediju telpas ietekmē un informācijas blīvumā, LTV1 koncentrē uzmanību mārketinga kampaņu izveidei. Raidījumu veidotāji saziņai ar skatītājiem izmanto sociālos tīklus, internetā tiek nodrošināta operatīva informācijas plūsma par programmas jaunumiem.
2012.gadā paredzēts turpināt kvalitatīvi attīstīt LTV1 un, neskatoties uz joprojām nepietiekamo budžetu, veidot to par spēcīgu, gudru un skatītājiem nepieciešamu sabiedrisko kanālu.
Savukārt LTV7 koncentrējās uz sportam un aktīvam dzīvesveidam veltītām programmām. Lielākie projekti bija “Dinamo Rīga” spēles Kontinentālajā hokeja līgā, pasaules čempionāts basketbolā U-19 vecuma grupā, pasaules čempionāts hokejā U-18, bobsleja un skeletona sacensības, “VEF Rīga” basketbola spēļu translācijas.
LTV ir sabiedriska raidorganizācija, kas dibināta 1954.gadā un patlaban nodrošina divas televīzijas pamatprogrammas. LTV budžets veidojas no valsts budžeta dotācijas un komercdarbības ieņēmumiem, galvenokārt no reklāmas laika pārdošanas LTV programmās.
