Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
7. oktobris, 2014
Drukāt

LU aicina uz lekciju ciklu par Latvijas vēsturi (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Sākot no 15. oktobra, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte trešdienu vakaros aicina apmeklēt jaunu populārzinātnisko lekciju ciklu “Latvija gadsimtu gaitā: desmit vēsturiskas skices”, portālam LA.lv pavēstīja LU Preses centrs.

Šis lekciju cikls, turpinot iepriekšējā ziemā ar ciklu “Vēstures mozaīka” aizsākto tradīciju, tiek rīkots vēstures pētījumu un atziņu popularizēšanai, aicinot ikvienu interesentu apmeklēt sev interesējošās lekcijas. Kopumā cikla ietvaros katru trešdienu no 15. oktobra līdz 17. decembrim notiks desmit lekcijas par Latvijas vēstures daudzveidīgajiem aspektiem, sākot ar akmens laikmetu un skandināvu vikingu darbību līdz pat pagājušā gadsimta sarežģītajām vēstures norisēm.

Lekcijas sāksies plkst. 18, ilgs pusotru stundu un pēc tām paredzēta diskusija. Kā lekciju tiešraides, tā videoieraksti būs skatāmi LU portālā.

Lekciju ciklā “Latvija gadsimtu gaitā: desmit vēsturiskas skices” paredzētas šādas tēmas:

15. oktobrī:
Prof. Andrejs Vasks: Jaunākās atziņas par akmens laikmetu Latvijā.

22. oktobrī:
Doc. Andris Šnē: Karotāji, tirgotāji vai kolonizatori: skandināvi Latvijas teritorijā vikingu laikmetā.

29. oktobrī:
Prof. Ilgvars Misāns: Hanzas loma Latvijas vēsturē.

5. novembrī:
Prof. Gvido Straube: Krogs 18. un 19. gs. Latvijas iedzīvotāju ikdienā.

12. novembrī:
Asoc. prof. Ēriks Jēkabsons: Latvieši un karadienests (19. gs. – 20. gs. sākums).

19. novembrī:
Prof. Ilgvars Butulis: Kā tapa Latvija? Latvijas valsts pirmie gadi (1918. – 1920. g.).

26. novembrī:
Prof. Antonijs Zunda: Baltijas jautājums starptautiskajās attiecībās 1940. – 1990. g.

3. decembrī:
Asoc. prof. Harijs Tumans: Antīkās pasaules pēdas Rīgas ielās.

10. decembrī:
Asoc. prof. Valda Kļava: Intrigas ap Livoniju: cīņa par Rīgas arhibīskapa koadjutora vietu 16. gs. 50. gados.

17. decembrī:
Doc. Mārtiņš Mintaurs: Latvijas vēstures rakstīšana un literatūra: dažas paralēles 20. gadsimta kultūras vēsturē.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Mjaa, to varetu saukt par jelo vesturi.., par kaut ko, visu ko un neko…
    Un tiesi tada “vestures” atzara mums ir vislielakie specialisti…, kuriem tiko tiek piedavats kaut kas, kas sniedzas arpus tiem ieboretas sapratnes, kas ir tiem gan ka salmins, gan spiekis sava skietama zinatnieku statusa uzturejumam, ta beidzas vesturnieks…, kurs momenta partop par loti parastu aprobezotu individu, kuru visbiezak ari nekas faktiski neinterse.
    Vel cepuri nost to prieksa, kuri var atlauties but godigi, un pateikt skaidri, ka ir sauri specialisti konkreta joma un citu tie nesaprot un neiesaistas. Tad skaidrs un nav ne jautajumu, ne pretenziju.
    Bet runa ir par to “gudro” masu, kura pati pa lielam neko daudz nejegdama, censas izkritizet un nolikt jebkuru netradicionalu ideju, par kuru tiem protams nav pat minimalas nojegas.
    Tas visuzskatamak izpauzas attieksme pret faktiski unikalako un neparvertejamako atklajumu jaunakas Latvijas vesture – Edgara Senberga “Sensorum”, kurs atklaj musu vietvardu izcelsmes valodas, kuras faktiski ir musu tautu saturoso cilsu senci.
    Ta vieta, lai par to padomatu, paanalizetu, tiek vnk meklets iegansts atmest, ta vieta, lai izmantotu idejas butibu, tiek mekleti un atrasti varbut pat daudzi nesistematiski sikumi.
    Varetu salidzinat, ja Senbergs saka – re kur priezu mezs, bet tie, ieraudzijusi pamezu…, sak pie ta kasities un apgalvot, ka tas nav priedes… Nu tada gara… Tada pieeja ir vairak ka nozelojama. Bet uzskatami parada jaunvesturnieku stilu un potenci…

Draugiem Facebook Twitter Google+