Mobilā versija
Brīdinājums +18.6°C
Anšlavs, Junora
Ceturtdiena, 25. maijs, 2017
9. marts, 2017
Drukāt

LU Akadēmiskajā bibliotēkā gaidāma iespaidīga Reformācijas dokumentu izstāde (1)

Publicitātes attēlsPublicitātes attēls

Piektdien, 10. martā plkst. 17 Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā bibliotēkā atklās Reformācijas 500 gadu jubilejai veltītu izstādi “Evaņģēlija gaismā: Reformācija 16. gadsimta pirmavotos no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājuma”, LA.lv uzzināja LU.

Vācijas un Livonijas pirmo reformatoru darbi, Mārtiņa Lutera uzsaukumu jeb polemisko darbu pirmizdevumu kolekcija LU Akadēmiskajā bibliotēkā ir iespaidīga – vairāk nekā 40 nosaukumi, kuru vidū agrīnie (1517 – 1518) Lutera darbu izdevumi. Izstādē skatāmi sensacionālie un ietekmīgie Lutera sacerējumi: “Par atlaidēm un žēlastību” (1518), “Par kristīga cilvēka brīvību” (1520) “Pāvests ēzelis un mūks teļš” (1523), “Par baznīcām un konciliem” (1534), “Par laulību” (1525), turku un ebreju jautājumiem veltītie Lutera sacerējumi, virkne sprediķu, kā arī darbi, kuros pausta Lutera kritika par katoļu baznīcu greznību, viņa sprediķi par izglītības, skolu un laicīgās varas jautājumiem. Īpaša uzmanība tiek atvēlēta Livonijai adresētajiem Lutera darbiem (1524-1525).

Līdzās Lutera darbiem izstādē varēs iepazīties ar Lutera drauga un līdzgaitnieka Filipa Melanhtona devumu, kas veido evaņģēliskās teoloģijas pamatus (Corpus doctrinae; Loci communes). Eksponētie M. Lutera un F. Melanhtona rokraksti vērtējami kā kultūrvēsturiskas relikvijas, kas apliecina Reformācijas recepciju Livonijas un Vācijas vēsturē, atklājot vērtīgāko avotu – hroniku un aprakstu repertuāru. Izstādes tematiskais un konceptuālais aptvērums ļauj iepazīt arī Reformāciju citviet Eiropā. Tam piemērs ir Šveices reformatoru Teodora Bezas un Ulriha Cvingli darbu pirmizdevumi.

Livonijas reformācijai svarīgs ir Lutera līdzgaitnieku Johana Bugenhāgena, Johana Brīsmana devums, tāpat radikālo strāvojumu pārstāvja Melhiora Hofmaņa ietekme. Izstādē īpaši izcelts ir viens no Reformācijas aizsācējiem Rīgā – Andreass Knopke, “kurš pirmais Evaņģēlija gaismu Livonijas pusē izplatīja” un viņa līdzgaitnieks Silvestrs Tegetmeijers. Izstādē būs skatāmi trīs dažādi Knopkes “Komentāru Pāvila vēstulei romiešiem ” izdevumi (1524 – 1525), tāpat arī grāmatas ar garu un sarežģītu biogrāfiju, kurās autogrāfi un ieraksti liecina par piederību 16. gadsimta rīdziniekiem – pirmajiem Rīgas luterāņu mācītājiem un evaņģēliskās rātes pārstāvjiem.

Izstādē eksponēts unikāls dokumentu un rokrakstu kopojums, kas atrasts Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa lodē, 136 metru augstumā, datējams ar laika posmu no 1491. līdz 1578. gadam. Rīgas literāta Burharda Valdisa māceklis, alvas kalējs Ciriaks Klints uz pergamenta lapas kaligrāfiski uzrakstīja Livonijas un Rīgas Reformācijas vēsturi, izgatavoja greznu alvas lādīti, kurus ievietoja torņa bumbā. Minētās vēsturiskās liecības tur glabājās līdz pat 18. gadsimtas vidum. Pēc 200 gadiem, šajā izstādē, uz brīdi satiksies dokumenti no LU Akadēmiskās bibliotēkas krājuma un lādīte no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas.

Rokraksti, grāmatas, gravīras apliecina LU Akadēmisko bibliotēku kā unikālu Eiropas mēroga kultūrvēsturisku vērtību krātuvi. Šeit ir teksti, kas radīja un veidoja Reformāciju un kas pārdzīvoja Reformāciju. Latvijas Universitātes Akadēmiskajai bibliotēkai Reformācijas gads ir īpaši nozīmīgs. Bibliotēku, tolaik ar nosaukumu “Bibliotheca Rigensis”, dibināja 1524. gadā pēc Mārtiņa Lutera ierosmes. Bibliotēkas krājumā nonāca unikāli kultūrvēsturiski dokumenti un vēsturiskās liecības, kas apliecināja Rīgas piederību kopīgai Eiropas kultūras telpai.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ka redzams, ta ir tiesam loti skaisti sagatavota izstade ar vesturiski loti nozimigiem darbiem.
    Loti apsveicu Latvijas Akademisku biblioteku ar so ieverojamu izstadu!

Draugiem Facebook Twitter Google+