Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
26. septembris, 2014
Drukāt

LU Botānisko dārzu turpmāk rotās “Klusā daba” ar zaķi (1)

Foto: lu.lvFoto: lu.lv

"Klusā daba" LU Botāniskajā dārzā.

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā pirmdien, 29. septembrī plkst. 12 atklās jauno mākslinieku Brigitas Zelčas-Aispures un Sanda Aispura skulptūru “Klusā daba”, liecina informācija LU mājas lapā.

Par godu skulptūras atklāšanai 29. septembrī no plkst. 13 līdz 19 ieeja Botāniskajā dārzā būs bez maksas (izņemot Tauriņu mājas apmeklējumu).

Skulptūra “Klusā daba” ir pirmais objekts, kas tapis Borisa un Ināras Teterevu fonda programmā “Māksla publiskā telpā”, un tā sasaucas ar mākslas vēsturē labi zināmo 16. gadsimta beigu un 17. gadsimta klusās dabas žanru, kas īpašu pilnziedu sasniedza tā saucamajā holandiešu Zelta laikmeta glezniecībā.

“Holandiešu gleznoto augļu un dārzeņu vietā redzamas latviskas dabas veltes – puravi, ķirši, āboli, bumbieris. Pats zaķis ir dzīvs un vesels, tādējādi izgaismojot Radītāja spēju apliecināt brīnumu, kas ir jebkuras jaunas dzīvības rašanās,” akcentē māksliniece Brigita Zelča-Aispure. Darbs ir visai liels – tā garums ir 5, platums – 3 un augstums – 1,7 metri.

“Jaunie mākslinieki ir pārfrāzējuši holandiešu gleznotās klusās dabas. Skulptūrā zaķis ir kā augšāmcēlies – tas ir sveiciens ne tikai senākai mākslas vēsturei, bet arī jaunākajiem konceptuālās mākslas paraugiem,” stāsta programmas “Māksla publiskā telpā” kuratore Helēna Demakova.

Borisa un Ināras Teterevu fonda programma “Māksla publiskā telpā” ir mecenātu pienesums, lai Rīga kļūtu par izcilu kultūras metropoli. Programma tiek īstenota sadarbībā ar Rīgas Domi. Šoruden ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu Rīgā tiks atklāti vēl divi mākslas darbi.

Gan Sandis Aispurs (1983), gan Brigita Zelča-Aispure (1986) pirms diviem gadiem ieguvuši mākslas maģistra grādu LMA. Mākslas darbs “Klusā daba” ir jau otrā Brigitas Zelčas-Aispures pilsētvides skulptūra, kura daļēji tematizē mākslas vēstures faktu. Pirmā ar nosaukumu “Villendorfas Venēra 21. gs.” atrodas pie Latvijas Mākslas akadēmijas.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Un kas šai skulptūrā ir no mākslas? Pēc foto -nu tīrākais kičs,kurš dotajā vidē nu nemaz neiederas. Vai šajā dabas vidē labāk neiederētos koka mākslas darbi,ne pretenciozi apzeltīti ģipši?

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+