Latvijā
Izglītība

LU cielē uz turīgo valsts uzņēmumu naudu zinātniskiem pētījumiem6


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA/Zane Bitere

Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks cer, ka Satiksmes ministrijas paspārnē esošie turīgie valsts uzņēmumi varētu ik gadu pasūtīt zinātniskos pētījumus par diviem līdz trim miljoniem eiro. Toties satiksmes ministrs Uldis Augulis apliecina, ka satiksmes nozare ir gatava sadarbībai ar pētniekiem, tomēr par konkrētām summām, ko varētu ieguldīt pētniecībā vēl nerunā.

Muižnieks un Augulis vakar, 10.aprīlī, vienojās par to, ka nepieciešama sadarbība starp Satiksmes ministriju, kā arī šīs nozares valsts uzņēmumiem – Starptautisko lidostu “Rīga”, “Latvijas dzelzceļu”, “Latvijas valsts ceļiem”, “Latvijas pastu”, “Latvijas valsts radio un televīzijas centru” – un LU.
Piemēram, LU pētnieki varētu pētīt, kā cīnīties ar invazīvajiem augiem, piemēram, latvāņiem, kas zaļo gan ceļiem un dzelzceļu, rast satiksmes nozarei nepieciešamus datortīklu risinājumus, izstrādāt jaunus transportlīdzekļus, kuri spētu virzīties uz priekšu ātrāk nekā pašreizējie. Muižnieks teic, ka satiksmes jomā ļoti svarīga ir drošība un arī šajā ziņā pētnieki varētu sniegt savus ieteikumus.

Par to, ka bez inovācijām ikdienas darbā neiztikt, valsts uzņēmumu pārstāvji jau pārliecinājušies. Piemēram, “Latvijas dzelzceļam”, gatavojoties vēl neelektrificēto posmu elektrificēšanai, pateicoties viedajām tehnoloģijām, izdevies projekta izmaksas samazināt par 15 procentiem. Savukārt “Latvijas valsts ceļi” jau nodibinājuši kompetences centru, kurā arī tiek īstenoti nozarei nepieciešami pētījumi pat 300 000 eiro vērtībā. Neraugoties uz to, uzņēmums gatavs sadarboties arī ar LU pētniekiem.

Konkrētas summas, ko Satiksmes ministrija vai nozares valsts uzņēmumi varētu atvēlēt, lai pasūtītu pētījumus, tostarp LU, gan vēl netiek nosauktas.
Kā norāda Augulis, uzņēmumi apzinās, ka nepieciešams investēt pētījumos un inovācijās, taču valsts uzņēmumiem peļņa jānovirza valsts budžeta deficīta segšanai, līdz ar to attīstībai daudz naudas neatliek. Viņš piebilst, ka līdzīgu sadarbības līgumu kā ar LU, ministrija varētu slēgt arī ar Rīgas Tehnisko universitāti.

Tikmēr Muižnieks, kā jau minēts, cer, ka Satiksmes ministrijas paspārnē esošie valsts uzņēmumi varētu investēt pētniecībā divus līdz trīs miljonus eiro, no kuriem aptuveni puse varētu tikt LU. Tāpat LU sagaida, ka arī citas ministrijas un to pārraudzībā esošie uzņēmumi sāks aktīvāk investēt pētniecībā.

LU rektors stāsta, ka pētniecības projekti LU ik gadu ienes ap 15 miljoniem eiro. Ap pusmiljonu tā nopelna pildot uzņēmumu pasūtījumus, trīs miljonus ienes valsts iestāžu un pašvaldību pasūtītie pētījumi, bet Eiropas Savienība finansē aptuveni 11 miljonus vērtus pētījumus. “Ceram palielināt gan to ienākumu sadaļu, ko gūstam no sadarbības ar uzņēmējiem, gan to, ko mums ienes sadarbība ar valsti un pašvaldībām,” teic I. Muižnieks.

Vienošanās paredz arī to, ka satiksmes nozares valsts uzņēmumi piedāvās prakses vietas LU studentiem, tādējādi ļaujot studentiem gūt praktisku pieredzi. Starptautiskās lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Ilona Līce piebilst, ka “mums visvairāk nepieciešams tieši viedais cilvēkresurss, jo vajadzīgi speciālisti, kas grib un spēj strādāt ar jaunajām tehnoloģijām”.

Saistītie raksti

LU vadošais pētnieks Arnolds Ūbelis norāda, – ja uzņēmumi investēs pētniecībā, tad celsies arī studiju kvalitāte, jo mācībspēkiem būs iespēja uzlabot pētnieciskās prasmes, bet studentiem tās apgūt.

Satiksmes ministrija ir pirmā, ar ko LU noslēgts šāds sadarbības līgums. Līdz šim LU slēgusi sadarbības līgumus tikai ar valsts uzņēmumiem kā “Latvenergo” vai lielākajām valsts slimnīcām. Taču Muižnieks pieļauj, ka nākotnē varētu tikt slēgti līgumi arī citām ministrijām.

LA.lv