Mobilā versija
+11.5°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
20. decembris, 2016
Drukāt

LU projekts pētīs Latvijas “kara bērnus” (3)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Kadrs no filmas "Dancis pa trim".

Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas profesore Vita Zelče un Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks, doktorants Oskars Gruziņš un aicina iesaistīties LU īstenotajā pētnieciskajā projektā “Karā dzimušie bērni – pagātne, tagadne un nākotne”, LA.lv uzzināja LU.

Starpdisciplinārais projekts “Karā dzimušie bērni – pagātne, tagadne un nākotne” (Children Born of War – Past, Present and Future) tiek īstenots ES ietvarprogrammas “Horizon 2020” Marijas Sklodovskas-Kirī (Marie Skłodowska-Curie) inovatīvajā mācību tīklā, kurā iesaistītas 12 universitātes un pētniecības centri. Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti iesaistīties mutvārdu intervijās.

Projekta uzdevums ir radīt zināšanas par 20. un 21. gadsimtā notikušo karu un militāro konfliktu ietekmi uz bērnu dzīvēm, it īpaši par “kara bērnu” – bērnu, kuru vecāki ir vietējās civiliedzīvotājas un ārzemju karavīri, likteņiem. Projekta mērķis ir arī veidot izpratni kā “kara bērni” ir vai arī nav integrēti sabiedrībā, kā valstu politika, līdzcilvēku attieksme, sabiedrības aizspriedumi ir ietekmējuši viņu dzīves.

Otrā pasaules kara “kara bērnu” likteņi ir pētīti Norvēģijā, Dānijā, Vācijā, Somijā, Polijā un Austrijā. Latvijā līdz šīm “kara bērnu” tēma nav pētīta, lai gan viņu likteņiem ir veltītas vairākas spēlfilmas, kas iemantojušas skatītāju atzinību – “Vālodzīte” (Jānis Streičs, 1972), “Valsis mūža garumā” (Dzidra Ritenberga, 1990) un “Dancis pa trim” (Arvīds Krievs, 2011).

LU īstenotajā pētījumā tiek izzinātas “kara bērnu”, kuru mātes 20. gadsimta 40. gados bija Latvijas iedzīvotājas un kuru tēvi, Vācijas armijas un Padomju Savienības militāro spēku karavīri, likteņi. Sadarbībā par Latvijas Okupācijas muzeja Audiovizuālo materiālu krātuvi jau ir tapušas pirmās “kara bērnu” mutvārdu intervijas.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Esmu 1941,gada maija bērns,abi vecāki latvieši,bet,kas no tā mainās,labprāt pastāstītu par grūto pēckara dzīvi,kā mamma viena pati burtiski ”izvilka” 3 bērnus,jo patēvs pazuda 2.pasaules karā,mamma nesaņēma nekādu pavēsti.,it kā bijis nometnē Krievijā,pateicoties kādas latviešu sievietes nodevībai no tā paša pagasta,kur viņš dzīvoja pirms kara.Lūk,tādi dažādi likteņi.

  2. Esmu dzimusi pēc kara, kad mans tētis atgriezās no izsūtījuma Komsamoļskā pie Amūras,jo dienēja 19 divīzijā .Arī es izjutu to -kāda bija nostāja pret viņu gan mani.

  3. Mans liktenis ir nedaudz citādāks: esmu vācietes un latvieša bērns, kas Latvijā dzimis Otrā pasaules kara laikā. Vai pētījuma būtība tad mainās?

Draugiem Facebook Twitter Google+