Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. jūnijs, 2015
Drukāt

LU rektora vēlēšanās vienmēr uzvarot tas, kurš nesola lielas pārmaiņas (4)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Tikai dienu pēc Valsts prezidenta vēlēšanām arī Latvijas Universitātes (LU) saimei bija jāpieņem svarīgs lēmums: kurš turpmāk vadīs Latvijas lielāko augstskolu.

Uz rektora amatu pretendēja Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs un LU studiju prorektors, biologs Indriķis Muižnieks. Kā teica I. Muižnieks, LU Satversmes sapulcei nācās izšķirties, vai balsot par algoritmiem vai dzīvības zinātnēm. Debatēs par piemērotāko LU rektora amata kandidātu vairākkārt tika vilktas paralēles starp LU rektora un Valsts prezidenta vēlēšanām. Tā Kardioloģijas institūta pētnieks, profesors Andrejs Ērglis sacīja: “Viens biologs vakar jau tika ievēlēts (nākamais Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc izglītības ir biologs. – I. K.). Jāskatās, kas te būs.” Viņš pats pauda atbalstu I. Muižniekam, to darīja arī bijusī izglītības un zinātnes ministre, LU profesore Ina Druviete. Viņa uzsvēra, ka, cieši kontaktējoties ar Saeimu un valdību, studiju prorektors panācis augstskolām labvēlīgus lēmumus. Par labu I. Muižniekam runāja arī pazīstamais politologs, LU profesors Jānis Ikstens. LU studentu padome arī pauda atbalstu šim kandidātam, jo sakrītot studentu un I. Muižnieka prioritātes.

Atbalstu J. Borzovam pārsvarā pauda Datorikas un Medicīnas fakultātes pārstāvji.

Vairākkārt debatēs tika uzsvērts, ka abi rektora amata kandidāti ir pazīstami, cienījami, pašaizliedzīgi un godīgi. Gan I. Muižnieka, gan J. Borzova vadībā LU varot veiksmīgi attīstīties, taču, kā sacīja esošais LU rektors Mārcis Auziņš, katrs piedāvā savu attīstības trajektoriju. Savu izvēli balsojumā par jauno rektoru M. Auziņš gribēja paturēt noslēpumā.

Ekonomikas fakultātes profesors, bijušais Rīgas mērs Māris Purgalis gan debatēs norādīja uz kādu vājību, kas piemītot kādam no kandidātiem un ar kuru šovasar esot jātiek galā, lai LU nebūtu jākaunas.

Paši amata kandidāti, uzrunājot vēlētājus, vispirms runāja par LU nozīmi Latvijas valstī: gan pašreizējo, gan vēsturisko, uzslavēja līdzšinējo LU attīstību. I. Muižnieks teica: “Mēs strādājam zinātnei un Tēvijai!” Runājot par saviem plāniem rektora amatā, viņš minēja konkrētus skaitļus. Solīja attīstīt LU studentu pilsētiņu Torņakalnā, 100 jaunas darbavietas jauniem zinātniekiem un pasniedzējiem, palielināt studentu skaitu par 2000, pieaudzēt LU zinātnieku publikācijas prestižos starptautiskos zinātniskos žurnālos par 60 procentiem. Tāpat solīja labāk pārvaldīt LU nekustamos īpašumus, ienākumus ieguldīt attīstībā, jo “ja neattīstīsimies, mēs būsim beigti”. Noliedza izskanējušās baumas par I. Muižnieka nodomiem likvidēt Juridisko fakultāti, kurai tikai vairāk vajadzētu sadarboties ar citām sociālo zinātņu institūcijām.

J. Borzovs solīja būt īstais cilvēks īstajā laikā, ja viņu ievēlēs rektora amatā, teicās nodrošināt līdzsvarotu attīstību, strādāt visas LU saimes, nevis atsevišķu grupu interesēs, vairāk uzmanīt LU finanšu izlietojumu, taču konkrētu solījumu bija maz.

Satversmes sapulcē, kam ir tiesības vēlēt jauno rektoru, ir 300 dalībnieku. 200 – akadēmiskā personāla pārstāvji, 75 – studenti un 25 – administratīvā aparāta pārstāvji. Vēlēšanās piedalījās 284 vēlētāji. To, kā strādā balsu skaitīšanas komisija, varēja vērot uz liela ekrāna Lielajā aulā. Kaut sākotnēji tika baumots, ka balsis sadalīšoties puse uz pusi un varbūt pat būšot vajadzīga otrā vēlēšanu kārta, ievēlēts tika I. Muižnieks ar lielu balsu pārsvaru. Par viņu nobalsoja 178, kamēr par J. Borzovu – tikai 76.

Šāds rezultāts sakrita ar bukmeikeru prognozēm. Sporta totalizators “viensviens.lv” jau ceturtdienas rītā paziņoja, ka I. Muižnieka izredzes ir 70 procenti. Bukmeikeri novērojuši: LU rektora vēlēšanās vienmēr uzvar tas, kurš nesola lielas pārmaiņas.

I. Muižnieks pēc ievēlēšanas pateicās par uzticību, jo sevišķi augstu novērtēdams studentu atbalstu, viņiem par prieku tika solīta liela LU gadskārtas balle. Vēl viņš solīja studijās ieviest vairāk prakses un angļu valodas.

Esošais rektors M. Auziņš savus pienākumus pildīs līdz augusta sākumam. Pēc tam būšot LU profesors un varbūt pieņems vēl kādus izaicinājumus. Izredzes kļūt par Valsts prezidentu gan viņam šobrīd ir zudušas.

Vizītkarte

Indriķis Muižnieks

Dzimis 1953. gadā, 1997. gadā ieguvis bioloģijas habilitētā doktora grādu par darbu kopu “Dažu imūnmodulatoru mikrobioloģiskās sintēzes izpēte”, bijis LU Bioloģijas fakultātes dekāns, kopš 2000. gada LU zinātnes prorektors (strādājis rektoru Ivara Lāča un Mārča Auziņa komandās) un Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Ja tiks galā ar alkoholismu, būs labs rektors.
    Bet par solījumiem – esam iemācījušies tiem neticēt. Jau cik gadus politiķi meklē muļķus elektorātā, solot brīnumus, bet pēc tam – rīkojas pilnīgi pretēji. LU – tā ir kā valsts valstī, uzvar tas, kas pasaka īsto frāzi īstajiem cilvēkiem.

  2. Man patīk. Īstais rektors, kādam ir jābūt.

  3. neviens no kandidātiem nesolīja pārmaiņas, kur nu vēl lielas. tā kā nevietā.

Draugiem Facebook Twitter Google+