Foto – LETA

LU rektors: Reformas jāveic nevis ar stibu, bet burkānu 0

Reformas augstākajā izglītībā jāveic nevis ar stibu, bet burkānu, proti, jāpiedāvā pozitīvā programma, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” pauž Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

“Vajadzētu sākt no otra gala – ar pozitīvo programmu. Viens no veidiem, kā koncentrēt resursus, ir apvienot augstskolas. Pasakām, ka tiem, kas ir gatavi šādām pārmaiņām, apvienoties un uzlabot kvalitāti, ir prioritāri pieejami Eiropas struktūrfondi. Nevis ar stibu likt to darīt, bet ar burkānu. Pieņemu, ka augstskolām varētu būt interese šādi reformēties no iekšpuses, nevis gaidīt, kad ministrija liks ar varu augstskolai A apvienoties ar B, piedraudot ar sankcijām,” savu viedokli skaidro Auziņš.

LU rektors kā piemēru min reformas Somijā, kur Turku universitātei pievienojot Turku biznesa skolu, valsts piešķīra piecus miljonus eiro (3,5 miljonus latu), kurus varēja izmantot attīstībai un veiksmīgāk konkurēt ar citām augstskolām Eiropā un Somijā. “Šādi augstskolu skaits pēdējos gados Somijā ir diezgan strauji samazinājies,” norāda Auziņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rektors uzskata, ka ir jāveic ļoti nopietna analīze – kurām augstskolām spēcīgo programmu skaits lielāks, kur akadēmiskais personāls kvalificētāks un ir vēl citi resursi, un jākoncentrē budžeta līdzekļus vienā vietā.

“Ja tur kāda programma bija vājāka, panākam, ka tā kļūst spēcīga, nevis mācām vienu un to pašu daudzās vietās, izdalot plānā slānītī līdzekļus, bet nekur nesasniedzot augstu kvalitāti,” laikrakstam izteicies Auziņš.

Viņš gan norāda, ka reģionu augstskolām jābūt vienam no augstskolu veidiem, kam ir konkrēta misija – reģiona attīstība. Tām jānodrošina studijas relatīvi tuvu mājām, pirmkārt, pirmā līmeņa un profesionālās studijas, bet maģistra studijas tikai tajos virzienos, kas reģiona attīstībai ir vitāli nepieciešami vai specifiski.

“Tas gan nenozīmē, ka reģionā nevar būt universitātes un spēcīgas augstskolas. Piemērs – Tartu universitāte. Runa ir par kapacitāti un kvalitāti. Ja kādā no pilsētām, piemēram, Daugavpilī, ir patiesi kvalitatīva universitāte, tai nekas nenotiks,” uzsver Auziņš.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.