Latvijā
Izglītība

LU saņēmusi trauksmes cēlēja ziņojumu par vienu no rektora amata kandidātiem1


Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš
Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš
Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas Universitāte (LU) atbilstīgi Trauksmes celšanas likumam ir saņēmusi trauksmes cēlāja ziņojumu par LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna profesora Gundara Bērziņa promocijas darba atbilstību akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritērijiem, portālu LA.LV informēja LU prorektore Ina Druviete.

Šāda informācija liek Latvijas Universitātei ļoti nopietni reaģēt, lai pārbaudītu gan ziņojumā minētos faktus, gan paša promocijas darba un promocijas procesa kvalitāti.

Latvijas Universitāte šo gadījumu ir nodevusi izvērtēšanai neatkarīgām koleģiālām institūcijām un pēc to atzinumu saņemšanas lems par turpmāko rīcību.

Lai izvērtētu gan trauksmes cēlāja ziņojumā, gan plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un nodrošinātu minēto faktu pārbaudi gan no juridiskā, gan ētiskā viedokļa, Latvijas Universitāte ir nodevusi informāciju izvērtēšanai LU Akadēmiskajai ētikas komisijai, kā arī plāno izveidot atsevišķu komisiju, kas pārbaudīs izskanējušos apgalvojumus un sniegs informāciju atbilstošām valsts institūcijām un plašsaziņas līdzekļiem.

Bērziņš ir viens no diviem kandidātiem šonedēļ, 24.maijā, gaidāmajās LU rektora vēlēšanās, konkurējot uz šo amatu ar pašreizējo augstskolas vadītāju Indriķi Muižnieku.

Bērziņš aģentūrai LETA norādīja, ka ziņojuma saņemšanu saista ar gaidāmajām LU rektora vēlēšanām. “Man ir ļoti žēl, ka sāncensība par LU rektora amatu no labāko ideju cīņas ir pārvērsta par dubļu cīņām. Jebkuru cīņu var uzvarēt divos veidos: godīgā veidā – būt stiprākam par pretinieku, vai negodīgā – mēģinot to nomelnot,” pauda Bērziņš.

Viņš piebilda, ka ir pārliecināts par savu taisnību, tāpēc ir gandarīts, ka jautājums nodots kompetentiem ekspertiem.

Trauksmes celšanas likuma mērķis ir sabiedrības vai tās daļas interesēs veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem un nodrošināt pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību.

Likums stājās spēkā 2019.gada maijā.

Saistītie raksti

Celt trauksmi var par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, finanšu un kapitāla tirgus sektorā un konkurences tiesību pārkāpumiem.

Likums paredz, ka ar brīdi, kad persona cēlusi trauksmi, tai un tās radiniekiem jānodrošina personu identitātes aizsardzība. Tāpat jānodrošina tās personas konfidencialitāte, par kuru trauksme celta.

15.19 papildināta ar G.Bērziņa viedokli.

LA.lv