Foto – LETA

LU vadībā – bijušās ministres 2

Jauši vai nejauši, taču Latvijas Universitātes (LU) jaunais rektors Indriķis Muižnieks izveidojis gluži politisku jauno LU vadības komandu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi
Lasīt citas ziņas

Turklāt viņa komandā vismaz pagaidām iekļauti vien tie, kuri saistīti ar šobrīd valdošajām partijām.

I. Muižnieks, kurš pie LU vadības stūres stājās 4. augustā, būtiski mainījis LU pārvaldības modeli. Iepriekšējā rektora Mārča Auziņa laikā LU bija tikai divi prorektori. Viens no viņiem atbildēja par zinātni, bet otrs par studijām visās jomās. I. Muižnieks toties pieņēmis darbā trīs prorektorus, un katrs atbildēs par savu zinātņu jomu pilnībā. Sociālo un tiesību zinātņu jomā prorektors būs LU Sociālo zinātņu fakultātes profesors, Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors, politikas zinātņu doktors Jānis Ikstens, bet eksakto un dzīvības zinātņu jomā – Ģeogrāfijas un dabas zinātņu fakultātes profesors, Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs, ģeoloģijas zinātņu doktors Valdis Segliņš. Savukārt humanitāro un izglītības zinātņu prorektore būs bijusī izglītības ministre, “Vienotības” politiķe Ina Druviete, kura ir arī filoloģijas doktore un LU profesore. Par sava biroja vadītāju I. Muižnieks izraudzījies bijušo tieslietu ministri Baibu Broku, kas ir Nacionālās apvienības biedre.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jautāts, vai apzināti izvēlējies tik politisko komandu, I. Muižnieks atbildēja: “LU vienmēr bijusi un, ceru, arī vienmēr būs ārpus politiskām cīņām. Tā ka manai izvēlei nebija politiska zemteksta.”

Prorektori izraudzīti starp tiem cilvēkiem, kuri aktīvi piedalījušies I. Muižnieka kā rektora amata kandidāta programmas izstrādē. “Viņi bija gatavi upurēt laiku, ko varētu veltīt akadēmiskai darbībai, lai uzņemtos arī administratīvus pienākumus,” skaidroja I. Muižnieks. Savukārt B. Brokai biroja vadītājas amats piedāvāts tāpēc, ka, universitātei attīstoties, jāpievērš pienācīgi liela uzmanība arī tiesiskiem jautājumiem. Viņas iepriekšējā darbība, gan vadot Tieslietu ministriju, gan strādājot lielu uzņēmumu valdēs un padomēs, toties varot noderēt, gādājot par LU stratēģisko attīstību. Turklāt B. Brokai bijusi saistība arī ar augstāko izglītību. Viņa lasījusi lekcijas gan LU topošajiem juristiem, gan citās augstskolās.

Jāpiebilst, ka I. Muižniekam gan būs arī padomnieks juridiskos jautājumos – Reinis Bērziņš, kurš strādājis Valsts prezidenta komandā: bijis iepriekšējā valsts galvas Andra Bērziņa padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos.

Patlaban LU vadībā sācies spraigs darba posms. Tā kā I. Muižnieka komandā prorektoriem ir cits pienākumu sadalījums, jāreorganizē arī viņu sadarbība ar fakultātēm. Līdz ar to var teikt, ka universitātē sākusies administratīvā reforma. Lai saprastu, kā labāk organizējams darbs, tuvākajā laikā rektora komanda tiksies ar LU fakultāšu dekāniem un institūtu direktoriem. “Piemēram, ir jānoskaidro, kā virzīsies naudas plūsma. Cik lielā mērā tā būs prorektoru un cik – dekānu un institūtu vadītāju ziņā. Jānoskaidro, kāda būs hierarhija,” stāstīja I. Muižnieks.

Viņa komanda vēl nav pilnībā nokomplektēta. Nepieciešams arī LU administrācijas vadītājs un rektora vietnieks attīstības jautājumos.

Viedoklis

Kā vērtējat sava pēcteča jauno komandu?

Mārcis Auziņš, LU rektors no 2007. līdz 2015. gadam: “Katrs rektors izvēlas tādu komandu, ar kādu cilvēciski vislabāk var sastrādāties. Līdz šim gan LU vienmēr centusies turēties nostāk no politikas, cik nu tas bijis iespējams. Tajā pašā laikā augstskolām un arī LU nav iespējams vispār neuzturēt sakarus ar politiķiem. Taču vismaz jācenšas izvairīties no saistīšanās ar vienu partiju. Tā arī līdz šim esam darījuši. Piemēram, nekad neesam izīrējuši telpas kādas partijas saietam. Gribu cerēt, ka arī jaunais rektors pie šā principa turēsies. Vai bijušais ministrs LU vadībā var noderēt, kad jācenšas iegūt finansējumu vai cita veida atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijā? Gan jā, gan nē. Parasti bijušajiem ministriem ar esošo nav pārāk labas attiecības, taču, protams, var noderēt tas, ka bijušais ministrs pazīst sistēmu un tajā strādājošos cilvēkus, saprot politiskos procesus.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.