Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. jūlijs, 2012
Drukāt

Lubāna ezera dambja dēļ draud nacionāla mēroga plūdi

Foto-LETAFoto-LETA

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pirmdien, 9.jūlijā, plkst.11 sasaucis Krīzes vadības padomes (KVP) ārkārtas sēdi saistībā ar situāciju Lubāna ezerā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inga Vetere, KVP ārkārtas sēde sasaukta pēc Zemkopības ministrijas lūguma, lai izskatītu tās sagatavoto informāciju par nacionāla mēroga plūdu draudu izraisošu situāciju ar Lubāna ezera dienvidaustrumu dambi un priekšlikumiem par nepieciešamo operatīvo rīcību to novēršanā.

Zemkopības ministrija skaidro, ka Lubāna ezera dienvidaustrumu dambis ir kritiskā stāvoklī, arī citas Lubāna zemienes hidrotehnisko būvju kompleksa hidrotehniskās būves nav atbilstoši uzturētas līdzekļu trūkuma dēļ.

Tādēļ dienvidaustrumu dambja iespējamās avārijas gadījumā var iestāties ķēdes reakcija, ciest arī citas ar ezeru saistītās būves, iespējami ne tikai lauksaimniecības zemju applūšanas riski, bet rodas papildu draudi arī zemāk esošajām teritorijām Aiviekstes upes un Daugavas krastos, tostarp VAS “Latvenergo” piederošajiem Aiviekstes HES un tālāk Daugavas HES kaskādei.

Ministrija skaidro, ka ezers ne tikai kalpo kā ūdenskrātuve lauksaimniecības zemju mitruma regulēšanā, tam arī ir ietekme uz plūdu riskiem Pļaviņu pilsētā vai ledus sastrēgumiem augšpus Aiviekstes ietekas Daugavā, kuri savukārt ietekmē Jēkabpils pilsētu un Salas novadu.

Dambja pārrāvuma gadījumā var applūst līdz 60 000 hektāru zemes, to starpā piecas apdzīvotas vietas. Neatgriezeniski bojājumi plūdu gadījumā var tikt nodarīti ceļiem, elektrolīnijām, sakaru kabeļiem, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un mežiem.

Izvērtējot katastrofu riskus pie sevišķi nelabvēlīgu apstākļu sakritības, Lubāna ezera un hidrotehnisko būvju ietekme uz Daugavas HES kaskādes darbības režīmu ekstremālos apstākļos, piemēram, pie pavasara palu maksimālajām caurtecēm, var būt vērā ņemama, jo pārsniedz 10% no Daugavas baseina kopējā sateces baseina, tādējādi palielinot arī riskus ar Daugavas HES kaskādi saistītās apdzīvotās vietās.

Zemkopības ministrija norāda, ka ar tās rīcībā esošajiem līdzekļiem problēmu var risināt ne ātrāk kā 2014.gadā, tomēr problēma ir pārāk akūta, un tai ir nepieciešams tūlītējs risinājums. Efektīvākais risinājums, kas paver iespēju novērst avārijas draudus, nesagaidot nacionāla mēroga plūdus Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja pārrāvuma gadījumā, Zemkopības ministrijas ieskatā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcībā patlaban esošo finanšu instrumentu izmantošana.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Madonas novada Ošupes pagasta pārvaldes vadītājs Aigars Šķēls, vairāki pavasari pierādījuši to, ka Lubāna ezerā slūžas ir savu laiku nokalpojušas un situācija ar katru gadu paliek sliktāka.

2010.gada pavasarī Madonas novadā applūda apmēram 100 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Kā uzskata Šķēls, pāris grants kravas nevar uzlabot slūžu stāvokli, tām nepieciešama skenēšana, lai konstatētu, cik nopietni ir slūžu bojājumi. Ja plūdos dambis tiks pārrauts, situāciju nebūs iespējams kontrolēt. Lai arī bojātās slūžas atrodas Rēzeknes novada pusē, avārija ietekmētu arī Madonas novadu. Kā lēsa Šķēls, slūžu remontam nepieciešami nopietni ieguldījumi.

Sasauktā Krīzes vadības padomes (KVP) ārkārtas sēde būs pirmais solis problēmas apzināšanā. Ārkārtas sēdes sākums paredzēts pirmdien pēc Ministru kabineta komitejas sēdes. Sēde notiks valdības ēkas Mazajā zālē.

KVP ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju koordinētu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos, pārvarēšanas un tā radīto seku likvidēšanas pasākumus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+