Foto – LETA

Darba vajadzībām man nepieciešams zināt, kurās pilsētās un pagastos visvairāk ir cilvēku, kuri runā latviešu valodā. Vai to var uzzināt pēc tautas skaitīšanas datiem? Līdz šim minēti skaitļi par tautībām, tomēr diez vai tas parāda precīzu ainu. Gribētu arī zināt, kādu citu statistisku informāciju var iegūt par pilsētām.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj

RAKSTA REDAKTORS

VIDEO. “ASV aizliedz ar likumu, Latvijā tirgo uz katra stūra!” Brīdina par zīdaiņiem bīstamām precēm 13

Lasīt citas ziņas

Vai kaut kur beidzot ir publicēts tautas skaitīšanas gala ziņojums?
 Aigars Rīgā

2011. gada tautas skaitīšanas laikā iedzīvotājiem lūdza norādīt ne tikai tautību, bet arī to, kādā valodā mājās pārsvarā runā. Apkopotie dati uzrāda, ka no deviņām Latvijas lielajām pilsētām (Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils) Valmiera ir vislatviskākā, jo tur latviešu valodā ģimenē sarunājas 86,5% iedzīvotāju. Otra latviskākā lielā pilsēta ir Jēkabpils ar 61,6% valsts valodas lietotāju, lasāms Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā “www.csb.gov.lv” publicētajā informatīvajā ziņojumā.

VIDEO. “Priecājos, ka aizbraucu dzīva mājās…” Pasažiere sašutusi par autobusa šofera rīcību, kas apdraudējusi citu drošību

Daudzi jau sākuši dārza sakopšanu. Varbūt laiks sakopt arī radu kapavietas?

Cīkstēšanās kažokzvēru audzēšanas nozarē turpinās. Audzētāji pieprasa kompensācijas par radītajiem zaudējumiem

Tiesa, tā ir tikai īsā ziņojuma versija, skaidro Pēteris Veģis, CSP Tautas skaitīšanas daļas atbildīgais par šo izdevumu. Par mazākajām pilsētām un katru pagastu atsevišķi šādi dati nav publiskoti, tik detalizētu informāciju neatradīsiet arī visiem pieejamajā 2011. gada tautas skaitīšanas datubāzē. Sīkākā vienība ir novadi. Piemēram, par Siguldas pilsētu atsevišķi nebūs informācijas, bet atradīsiet ziņas par Siguldas novada iedzīvotājiem. Ja ir vēlme uzzināt detalizētāk, tad ir jāraksta pieprasījums CSP un sniegtā informācija būs maksas pakalpojums.

Kad paužu izbrīnu par šo kārtību (jo ne visi viegli orientēsies arī mājaslapā pieejamajā datubāzē par novadiem), P. Veģis paskaidro, ka vēl notiek darbs pie datubāzes papildināšanas. Vispārējs ziņojums par ikvienu pilsētu, pagastu netiek rakstīts.

Līdz šim izcelti tikai daži raksturīgākie piemēri un zīmēta kopējā aina. ”Tālāka datu analīze ir zinātnieku darbs,” viņš piebilst. Šogad jūnijā vēl tiks izdots preses ziņojums par mājokļiem, bet ”augustā būs preses izdevums par mājsaimniecībām un ģimenēm,” sola P. Veģis.

Ziņojums valdībai par tautas skaitīšanas gala rezultātiem iesniegts pagājušogad. Tajā izcelts, piemēram, fakts, ka ”Lubānas novads ir vislatviskākais, jo mājās pārsvarā lietotā valoda bija latviešu valoda, ko lietoja 99,4% iedzīvotāju un tikai 0,5% runāja krieviski un 0,1% – citās valodās. Zilupes novadā mājās visbiežāk runāja krievu valodā – 92,1% iedzīvotāju, latviski runāja 7,7%, 0,2% – citās valodās”.

”Latvijas Avīzes” analīze par vislatviskākajiem un nelatviskākajiem novadiem, izmantojot ziņojuma tabulās atrodamos datus, liecina, ka pavisam 60 novados vairāk nekā 90% iedzīvotāju runā valsts valodā. Savukārt mazāk par 10% latviešu valodas lietotāju ir tikai vienā novadā, un tas ir minētais Zilupes novads. Svešvalodas lietojuma pārsvars pār valsts valodu (latviešu valodas lietotāji mazāk par pusi novada ļaužu) ir kopumā astoņos novados, bet Aglonas novadā latviešu valodā mājās runā tieši puse iedzīvotāju. Ap 55% latviešu valodā mājās runā Stopiņu, Rēzeknes un Inčukalna novados. Visos pārējos dominē valsts valoda.

Par lielajām pilsētām un novadiem CSP mājaslapā var atrast ziņas arī par iedzīvotāju dzimumu, vecuma grupām, ģimenes stāvokli, dzimšanas valsti, valstisko piederību, tautības, atsevišķi arī par latviešu valodas paveida – latgaliešu valodas – lietojumu ikdienā, ekonomiskās aktivitātes statusu, saimniecisko darbības veidu (nozari), profesijām vai amatiem pamatdarbā, iegūtās izglītības līmeni, skolas apmeklētību un neapmeklēšanas iemesliem vecumā līdz 17 gadiem.

Latviešu valodā runājošie iedzīvotāji (%)

10 vislatviskākie novadi

Lubānas novads 99,4%

Alsungas novads 99%

Aizputes novads 98,8%

Jaunpils novads 98,6%

Rojas novads 98,6%

Dundagas novads 98,4%

Vecpiebalgas novads 98,4%

Pārgaujas novads 98,3%

Naukšēnu novads 98,2%

Smiltenes novads 98,1%

10 nelatviskākie novadi

Zilupes novads 7,7%

Daugavpils novads 26,1%

Krāslavas novads 28,8%

Olaines novads 39,4%

Salaspils novads 43,8%

Dagdas novads 43%

Ludzas novads 44%

Viļānu novads 48,6%

Aglonas novads 50,1%

Stopiņu novads 55,2%

Latviešu valodā runājošie iedzīvotāji (%)


Lielās pilsētas

Valmiera 86,5%

Jēkabpils 61,6%

Jelgava 57,9%

Liepāja 56,4%

Ventspils 56,3%

Jūrmala 50,3%

Rīga 43,4%

Rēzekne 37,9%

Daugavpils 9,7%