Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. jūlijs, 2012
Drukāt

Lubāns var izlauzties

Foto - Artis DrēziņšFoto - Artis Drēziņš

Rēzeknes novada Nagļu pagasta pārvaldnieks Viktors Vasiļevskis rāda, kur šopavasar Lubāns ar saviem stiprajiem viļņiem kā ar āmuriem sita pa dambi, gribot izlauzties brīvībā. No tās viņu šajā vietā šķīra aptuveni četri metri dambja, kuru saturēt kopā palīdz saknes no krūmiem un kokiem, kurus speciāli neizzāģē.

 

Pēc pagājušās nedēļas valdības krīzes vadības padomes sēdes, kurā nolēma piešķirt miljonu latu Lubāna ezera dambja rekonstrukcijai, Lubāns mani sagaidīja rāms un mierīgs. Tikpat mierīgi bija arī vietējie cilvēki, kurus sastapu, ar motociklu apbraucot visu ezera piekrasti. Tiesa, arī Rīgā satraukuma vilnis par iespējamo katastrofu jau noplaka līdz ar miljona piešķiršanu.

 

Varens pavasarī, tagad – plančka

Savu ūdens spoguli Lubāns slēpa aizaugušos krastos. Pat ūdens līmenis ir nokrities (92,2 m) nedaudz zem ekspluatācijas noteikumos noteiktajiem 92,5 metriem virs jūras līmeņa. “Jūs nepareizā laikā atbraucāt, tagad Lubāns izskatās kā tāda plančka – būtu pavasaris, tad jūs redzētu, kas te notiek,” man saka Rēzeknes novada Nagļu pagasta pārvaldnieks Viktors Vasiļevskis.

Kas “te” var notikt, var apjaust arī tagad. Sākot savu braucienu apkārt ezeram no ziemeļu puses rietumu virzienā Gaigalavas pagastā, ezera ūdens plašumi ir iespaidīgi – pretējais krasts ir tālu saredzams (6 – 14 kilometri atkarībā no skatīšanās virziena). Ezera dziļums gan esot tikai ap diviem metriem. Tomēr dārdoņa, ūdenim gāžoties no slūžām iztecē Aiviekstes upē, ir pietiekami skaļa.

Dambis vizuāli izskatās kā šķembains ceļš, abpus apaudzis krūmiem, kokiem un latvāņiem. Aiz dambja ir neskaitāmi grāvji, kanāli un upītes, kas savāc zemienes slapjumu, Lubāna rietumu krastā ļaujot jau 0,5 – 1 km attālumā iekopt zemi.

 

Laiki gan te regulāri pakļauti plūdiem, taču ne tik daudz no ezera, kā grāvjiem un kanāliem, kas pavasarī nespēj pietiekami labi novadīt palu ūdeņus. Rietumu krasts ir augstākais Lubānam, līdz ar to un arī valdošo vēju dēļ mazāk pakļauts applūšanai, tomēr tuvākās mājas ir tikai kilometra attālumā no ezera.

 

Šo, Ošupes pagasta “Pūcīšu”, māju saimnieks Dainis Smelters stāsta, kā 2010. gada pavasarī ezers atnācis līdz pašām mājām, veco vītolu alejai. “Ļaudis, kas te mājai lika pamatus jau 18. gadsimtā, nebija muļķi, zināja, cik tālu Lubāns staigā. Te ir piekalnīte, un te ezers vienmēr apstājas,” novērojis D. Smelters. “Lauki gan applūst, bet tas tikai aizkavē to apstrādi. Savus 17 hektārus iznomāju zemniekiem. Redzu, ka viņi labību sēj gan laukos, kas neapplūst, gan tādos, kuri applūst. Parasti, ja nav stipri lietaini gadi, ar ražas novākšanu nav problēmu. Pavasarī Rēzeknes upe sāk nest Lubānā palu ūdeņus, tad gan ceļas līmenis, pie ezera pieguļošais mežs ir ūdenī, kanāli un mazās slūžas nespēj aizvadīt visu ūdeni. Lubāns vienkārši pārplūst. Tad arī redzu, ka manās pļavās nārsto līdakas. Kad ezera līmenis krītas, līdakas aiziet atpakaļ ezerā, bet ikri aiziet bojā. Mūsu krasts ir mierīgs, tur, Nagļu pusē, ja ezers tiks pāri dambim, tad gan būs…”

 

Var divkārt izplesties
parvaldnieks2_AD_1

“Pēc aptuvenām aplēsēm, ja tiks pārrauts Lubāna dienvidaustrumu krasta dambis, kas notur Lubāna ezera līmeni divus metrus virs zemienes, dienvidu virzienā applūdīs vismaz 50 kvadrātkilometru līdz pat Varakļāniem. Plūdi iespējami arī plašāki, jo nevar prognozēt, kā tad uzvedīsies apkārtējās upes, piemēram, Malmuta, Suļka. Pilnīgi skaidrs, ja ezers savienosies ar Nagļu zivsaimniecības dīķiem, es savu automobili varēšu atstāt mājās un uz darbu Nagļu pagasta pārvaldē varēšu airēties ar laivu,” prognozē V. Vasiļevskis.

Pēc kartes redzams, ka Lubāns dienvidaustrumu dambja pārrāvuma gadījumā pavasarī kļūst vismaz divas reizes lielāks (tagad ūdens spogulis ir robežās no 9553 līdz 6696 hektāriem). Bez dambja – arī seklāks, kāds tas bija, iekams padomju gados ezeru apskāva dambis. Pirms tam vasarā ezeram varēts pāriet pāri kājām. Cilvēki vēl atceras, kā starpkaru periodā pavasara plūdu laikā no Nagļiem uz Varakļānu baznīcu braukuši ar laivām – iekams uz vasaras otru pusi ezers sarucis ziemeļu virzienā.

 

 

 

Kur liks miljonu?

17jul_Lubans1_5Par piešķirto miljonu plānots nostiprināt aptuveni 12 km dienvidu krasta dambja no Kalnagala slūžām līdz Nagļiem. Padomju gados celtais un pēc 1993. gada noskalojumiem pavirši atjaunotais dambis pa garajiem gadiem sadilis. V. Vasiļevskis stāsta, ka pēc projekta dambim jābūt 9 –10 metrus platam, bet pārliecinos, ka vietām tas vairs ir vien 4 – 5 metrus plats. Ja palu laikā vējš ar spēku 20 – 25 metri sekundē ilgstoši pūstu no ziemeļu puses, dambis var arī neizturēt, spriež Nagļu pagasta pārvaldnieks: “Dambim jābūt stiprākam, platākam un augstākam, jo pret to triecas valdošie ziemeļu, ziemeļrietumu vēji, kas seklajā ezerā rada līdz pat divus metrus augstus viļņus, kas ir stāvāki un biežāki nekā dziļākos ezeros un pret krastu triecas ar lielāku spēku.”

Bet varbūt ļaut dabai paņemt atpakaļ to, kas tai reiz laupīts? “Nedomāju. Daba var piedot vienreiz, ja tajā iejaucas. Otrreiz nepiedos. Lubāns ir apradis savā jaunajā modelī. Tā apkārtnē izveidojušies jauni biotopi, zivsaimniecība, zemnieki iekopuši laukus, ir jaunas apdzīvotas vietas. Grūti iedomāties, kas notiks, ja ļausim atkal ezeram staigāt,” lēš V. Vasiļevskis.

Kā pārliecinājos, ļaudis, kas dzīvo Lubāna teorētiski apdraudētajā zonā, īpaši par to neuztraucas. Nav jau arī daudz jaunu māju uzbūvēts ezera atkarotajā teritorijā, jo dzīvei zemienē un purvāju tuvumā arī bez ik pavasara plūdiem ir sava specifika – mitrums, odu triljoni un neuzvaramās latvāņu audzes, kurām Lubānas krasti Barkavas pusē bija viena no pirmajām apmešanās vietām Latvijā un tur tiem īpaši iepaticies.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+