Mobilā versija
+20.2°C
Vineta, Oļegs
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
29. janvāris, 2017
Drukāt

Lucerna sader ar āboliņu, tad medus būs biezs, garšīgs un aromātisks (1)

Foto - Sarmīte RancāneFoto - Sarmīte Rancāne

‘Rasa’

Kā audzēt sējas lucernu bišu ganībām? AUSMA KALNCIEMĀ

Pēc Zemkopības zinātniskā institūta pētnieces Sarmītes Rancānes teiktā, bišu ganībām un sēklu ieguvei ieteicamas vietējās šķirnes – sējas lucerna (Medicago sativa) ‘Rasa’ vai hibrīdā lucerna (Medicago x varia) ‘Skrīveru’, jo salīdzinājumā ar ārzemju šķirnēm tās ir pieticīgākas augšanas apstākļu ziņā un nav tik jutīgas pret paaugstinātu augsnes skābumu.

Lucernai vispirms zied ķekara apakšējie ziedi. Nektāra izdalīšanos ietekmē agrotehnika un laika apstākļi. Sausā, karstā laikā augs medo slikti. Kopumā lucerna nav labākais nektāraugs, jo tauriņziedim ir īpatnēja ziedu uzbūve un mājas bites ne vienmēr spēj tos atvērt (spēcīgākas ir savvaļas bites un kamenes). Toties iegūtais medus ir biezs, garšīgs un aromātisks.

Vizuāli ‘Rasa’ atšķiras ar to, ka ziedi ir tumši violeti, bet šķirnei ‘Skrīveru’ tie ir koši, daudzkrāsaini. Šķirnes ‘Rasa’ augi nedaudz labāk ataug, un sezonā var ievākt četrus pļāvumus. Lucernai patīk, ja ļauj uzziedēt vienreiz sezonā. Tā sāk ziedēt jūnija vidū un turpina aptuveni mēnesi. Pavasaros lucerna strauji ataug, un augšana apstājas tikai vēlu rudenī.

Nepieciešama labi aerēta, dziļi irdena mālsmilts vai smilš­māla augsne ar pietiekamu kalcija saturu. Svarīgs ir augsnes skābums, jo gumiņbaktērijām vajadzīga neitrāla vide (pH virs 6,2–6,5). Labi aug arī smilšainā augsnē, ja vien apakšējos slāņos ir karbonāti. Lucerna nīkuļo pārpurvotā, barības vielām nabadzīgā, skābā augsnē un platībās ar augstu gruntsūdens līmeni.

Pirms sējas laukā mehāniski vai ķīmiski ar herbicīdiem iznīcina daudzgadīgās nezāles. Sēklas apstrādā ar Nitragīnu (importa sēklas bieži vien jau ir apstrādātas ar gumiņbaktēriju tīrkultūru). Sēj no agra pavasara, tiklīdz var sagatavot augsni, līdz pat jūlija vidum, bet ne dziļāk par 1–3 cm.

Var audzēt tīrsējā vai maisījumā ar agrīno vai vidējo sarkano āboliņu, piemēram, šķirni ‘Marita’. Audzējot lucernu vienu pašu, jāsēj pēc iespējas retāk (5–8 kg/ha), lai augs vairāk zarotos. Taču rets sējums vairāk jākopj, jo tajā var ātri saaugt nezāles.

Ziedēšanas laiku var dažādot, izmantojot maisījumu – 4 kg lucernas un 2 kg āboliņa sēklu uz hektāru. Tomēr šādā sējumā sarkanais āboliņš neaugs ilgāk par 2–3 gadiem.

Veģetācijas periodā lucerna ar gumiņbaktērijām spēj saistīt gaisa slāpekli, tāpēc nav jāmēslo ar slāpekļa minerālmēsliem. Sēklām dīgstot, nepieciešams pietiekami daudz mitruma un +12…+17 °C temperatūra. Labos augsnes un kopšanas apstākļos lucerna vienuviet aug 5–6 gadus. Sēklas labi nogatavojas sausās un siltās vasarās. Lai tās saglabātu dīgtspēju 3–4 gadus, jātur sausumā gaisa caurlaidīgos maisos. Plastmasas maisos mitrumā un aukstumā glabātas sēklas dīgst slikti vai vispār nedīgst.

 

 

UZZIŅA

Kur iegādāties

Lucernas ‘Rasa’ un ‘Skrīveru’ sēklas Zemkopības zinātniskajā institūtā (Skrīveru novadā) var iegādāties vidēji par 6 eiro, bet sarkanā āboliņa sēklas atkarībā no kategorijas – par 4–5 eiro kilogramā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Audzējam lucernu lopbarībai.Sienam – precīzāk. Pirmā płaušana tādēł notiek līdz jūlija vidum. Lucerna tajā laikā zied, bet bites praktiski neesmu redzējis nevienu! Nezinu, kāpēc to dēvē par nektāraugu. Baltais prastais āboliñš – jā, zied, smaržo, zuz pilns ar bitēm!
    Vienīgais lucernas pluss – labs płāvums un strauja ataugšana sausā laikā. Nu jā – un uzturvērtība.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+