Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
15. jūnijs, 2015
Drukāt

Lūdz atzīt Latviešu strēlnieku laukuma kompleksu par kultūras pieminekli (6)

Foto: LETAFoto: LETA

Arhitektu-pilsētbūvnieku grupa šodien lūdz kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) pieņemt rīkojumu par izcilā latviešu arhitekta un paaudzēm nozīmīgā kultūras pieminekļu aizsardzības entuziasta Gunāra Lūša-Grīnberga darba “Latviešu strēlnieku muzejs” (Okupācijas muzejs), Latviešu strēlnieku laukumā 1, laukuma un pieminekļa atzīšanu par aizsargājamu valsts nozīmes arhitektūras un kultūras pieminekli, aģentūru LETA informēja arhitekte Daila Šēnberga.

Lūgumu izdot administratīvo aktu par būtisko modernisma ansambli iesnieguši Latvijas pilsētu celtniecības projektēšanas institūta “Pilsētprojekts” arhitekti, kuri strādājuši kopā ar pilsētbūvnieku Lūsi-Grīnbergu, – Aina Tītmane, Aldona Berķe, Silvis Grīnbergs, Vitālijs Fjodorovs un Šēnberga.

Iesniegumā norādīts, ka Lūsis-Grīnbergs 2015. gadā apliecinājis, ka nav devis atļauju sava radošā darba pārveidošanai. Gan tiesiski, gan cilvēciski autoram ir tiesības atļaut izdarīt pārveidojumus darbā un nosaukumā, tāpēc arhitekti uzskata par ētisku pienākumu aizstāvēt darbabiedra Lūša-Grīnberga piemiņu.

“Šogad aprit simt gadu Skalbes uzsaukumam “Pulcējaties zem latviešu karogiem!” – zem šiem karogiem pulcējās arī tie, kas izcīnīja Latvijas neatkarību Brīvības cīņās; okupācijas laikā dziedot “Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros”, ikviens zināja kādu krāsu karoga ienāk latviešu strēlnieku pulks, tāpēc lūdzam ministri rūpīgi līdzsvarot kultūras un vēstures vērtības ar šodienas reālpolitikas interesēm,” norādīts arhitektu vēstulē.

Lūsis-Grīnbergs ir arī autors vairāk nekā 30 pilsētu ģenerālplāniem, kur saglabājis dabas un vēsturiskās vērtības – kultūras pieminekļu aizsardzība praktiskā rīcībā bija viņa aicinājums. Arhitekts visu mūžu bija Latvijas patriots darbos, būdams nozīmīgs pilsētbūvniecības darbinieks, stingri atsakoties piebiedroties Padomju Savienības Komunistiskajai partijai, un kolēģiem pauda nesaudzīgu viedokli par to, norāda arhitekti.

2001. gadā arhitekts par personiskiem līdzekļiem sāka pieminekļa sakopšanu, noņemot uzrakstu “Sarkanajiem strēlniekiem”, ko patvaļīgi sešus gadus pēc pieminekļa atklāšanas lika pierīkot kompartijas komiteja, un atjaunojot “Latviešu strēlniekiem”.

2015. gada 26. maijā Lūsis-Grīnbergs devās aizsaulē.

Kā ziņots, Ministru prezidente norādījusi, ka valdība nemainīs lēmumu par “Nākotnes nama” būvniecību. Viņa nekomentēja Rīgas būvvaldes lēmumu atlikt muzeja rekonstrukcijas projekta izskatīšanu, bet pauda cerību, ka pēc pieprasīto dokumentu iesniegšanas būvvalde neprasīs vēl papildu dokumentus. Arī Melbārde paudusi cerību, ka 20 arhitektu vēstule, kurā aicināts rekonstrukcijas projektu neveikt, un būvvaldes kavēšanās nav ļaunprātīga.

Rīgas pilsētas būvvaldes padome atlikusi Okupācijas muzeja ēkas Strēlnieku laukumā rekonstrukcijas tehniskā projekta izskatīšanu, uzdodot arhitektiem to papildināt. Okupācijas muzeja biedrība nesaprot, kāpēc būvvalde uzskata iesniegto projektu par jaunu, jo saskaņošanas projekts veikts jau 2007., 2008. gadā.

20 Latvijas arhitekti, tostarp tādi atzīti arhitekti kā Zaiga Gaile, Andis Sīlis, Uldis Lukševics un citi, iebilst pret Birkerta piedāvātās piebūves – “Nākotnes nama” – būvniecību pie Okupācijas muzeja Strēlnieku laukumā, norādot, ka bijusī Sarkano strēlnieku muzeja ēka atstājama kā modernisma arhitektūras piemineklis.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Interesanti, ko tie 20 arhitekti grib? Te muzeja ēka esot modernisma pērle, kaut gan tai jau ir nošķelta daļa Melngalvju nama celtniecības sakarā un sākotnēji iecerētais L veida plānojums nemaz nav realizēts, te improvizācijas par Latvijas vēsturi – it kā 1960.gados vispār varētu iedomāties celt muzeju un pieminekli Latvijas brīvības cīņu dalībniekiem …

  2. Tas klajais laukums tagad ir kā izgrauzenis Vecrīgas viducī, kaut kāda nesakarīga, nekonkrēta un nesaprotama pāreja no vienas telpiskas vides otrā.

  3. Strēlnieku piemineklis jāpasargā no visiem okupācijas uzslāņojumiem. Šim ansmblim, kas atrodas Rīgas centrā, jāpaceļas pāri ikdienai. Risinājuma apspriešanā jāiesaista specialisti un visplašākā sabiedrība. Šobrīd Rīgai nav galvenā arhitekta. Ne jau nu viena Straujuma var pieņemt lēmumu par šīs centra telpas veidošanu! Galvenais – nepārsteigties!

  4. Es arī uzskatu, ka nevajag kultivēt arhitektu – ģēniju mītu un uzskatīt, ka viss, ko Birkerts pirms 20 gadiem uzzīmējis, ir arī jāuzceļ. Citādi katrs, kam nav slinkums (arī Andris Kronbergs ar savu viesnīciņu), bāžas iekšā tajā laukumā. Te nu būtu vienreiz vērts apstāties un lēnām padomāt, lai neizcūkotu jau tā ar visādām piparkūku mājiņām izgreznoto laukumu. Un Strēlnieku piemineklis
    ir skaists ! 🙂

    • Strēlnieku piemineklis būtu vēl skaistāks, ja strēlniekiem no pieres nokaltu padarmijas simbolu piecstaru zvaigzni.

  5. Andris Balcers
    Piekrītu, ka Latviešu strēlnieku komplekss atzīstams par aizsargājamu valsts nozīmes arhitektūras un kultūras pieminekli. Vēl vairāk, ņemot vērā latviešu strēlnieku vienreizējā veikuma nozīmi Pasaules vēsturē 20.g.s. aicinu latviešu strēlnieku fenomenu iekļaut UNESCO Pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Tas, neapšaubāmi, piešķirtu citu svaru lēmumiem par Latviešu strēlnieku ansabļa tālāku likteni.
    Vienlaikus uzskatu, ka arī Okupācijas muzejam ir jāatrodas Rīgas centrā piemērotās telpās.

Hermaņa režisētās "Madama Butterfly" pirmizrādi "La Scala" rādīs arī RīgāTrešdien, 7. decembrī, notiks Alvja Hermaņa režisētās operas "Madama Butterfly" pirmizrāde pasaulslavenajā opernamā "La Scala", un to, vietējiem skatītājiem par prieku, tiešraidē varēs noskatīties arī Rīgā kinoteātrī "Splendid Palace".
Draugiem Facebook Twitter Google+