Lūdz atzīt Latviešu strēlnieku laukuma kompleksu par kultūras pieminekli 6
Arhitektu-pilsētbūvnieku grupa šodien lūdz kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) pieņemt rīkojumu par izcilā latviešu arhitekta un paaudzēm nozīmīgā kultūras pieminekļu aizsardzības entuziasta Gunāra Lūša-Grīnberga darba “Latviešu strēlnieku muzejs” (Okupācijas muzejs), Latviešu strēlnieku laukumā 1, laukuma un pieminekļa atzīšanu par aizsargājamu valsts nozīmes arhitektūras un kultūras pieminekli, aģentūru LETA informēja arhitekte Daila Šēnberga.
Lūgumu izdot administratīvo aktu par būtisko modernisma ansambli iesnieguši Latvijas pilsētu celtniecības projektēšanas institūta “Pilsētprojekts” arhitekti, kuri strādājuši kopā ar pilsētbūvnieku Lūsi-Grīnbergu, – Aina Tītmane, Aldona Berķe, Silvis Grīnbergs, Vitālijs Fjodorovs un Šēnberga.
Iesniegumā norādīts, ka Lūsis-Grīnbergs 2015. gadā apliecinājis, ka nav devis atļauju sava radošā darba pārveidošanai. Gan tiesiski, gan cilvēciski autoram ir tiesības atļaut izdarīt pārveidojumus darbā un nosaukumā, tāpēc arhitekti uzskata par ētisku pienākumu aizstāvēt darbabiedra Lūša-Grīnberga piemiņu.
“Šogad aprit simt gadu Skalbes uzsaukumam “Pulcējaties zem latviešu karogiem!” – zem šiem karogiem pulcējās arī tie, kas izcīnīja Latvijas neatkarību Brīvības cīņās; okupācijas laikā dziedot “Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros”, ikviens zināja kādu krāsu karoga ienāk latviešu strēlnieku pulks, tāpēc lūdzam ministri rūpīgi līdzsvarot kultūras un vēstures vērtības ar šodienas reālpolitikas interesēm,” norādīts arhitektu vēstulē.
Lūsis-Grīnbergs ir arī autors vairāk nekā 30 pilsētu ģenerālplāniem, kur saglabājis dabas un vēsturiskās vērtības – kultūras pieminekļu aizsardzība praktiskā rīcībā bija viņa aicinājums. Arhitekts visu mūžu bija Latvijas patriots darbos, būdams nozīmīgs pilsētbūvniecības darbinieks, stingri atsakoties piebiedroties Padomju Savienības Komunistiskajai partijai, un kolēģiem pauda nesaudzīgu viedokli par to, norāda arhitekti.
2001. gadā arhitekts par personiskiem līdzekļiem sāka pieminekļa sakopšanu, noņemot uzrakstu “Sarkanajiem strēlniekiem”, ko patvaļīgi sešus gadus pēc pieminekļa atklāšanas lika pierīkot kompartijas komiteja, un atjaunojot “Latviešu strēlniekiem”.
2015. gada 26. maijā Lūsis-Grīnbergs devās aizsaulē.
Kā ziņots, Ministru prezidente norādījusi, ka valdība nemainīs lēmumu par “Nākotnes nama” būvniecību. Viņa nekomentēja Rīgas būvvaldes lēmumu atlikt muzeja rekonstrukcijas projekta izskatīšanu, bet pauda cerību, ka pēc pieprasīto dokumentu iesniegšanas būvvalde neprasīs vēl papildu dokumentus. Arī Melbārde paudusi cerību, ka 20 arhitektu vēstule, kurā aicināts rekonstrukcijas projektu neveikt, un būvvaldes kavēšanās nav ļaunprātīga.
Rīgas pilsētas būvvaldes padome atlikusi Okupācijas muzeja ēkas Strēlnieku laukumā rekonstrukcijas tehniskā projekta izskatīšanu, uzdodot arhitektiem to papildināt. Okupācijas muzeja biedrība nesaprot, kāpēc būvvalde uzskata iesniegto projektu par jaunu, jo saskaņošanas projekts veikts jau 2007., 2008. gadā.
20 Latvijas arhitekti, tostarp tādi atzīti arhitekti kā Zaiga Gaile, Andis Sīlis, Uldis Lukševics un citi, iebilst pret Birkerta piedāvātās piebūves – “Nākotnes nama” – būvniecību pie Okupācijas muzeja Strēlnieku laukumā, norādot, ka bijusī Sarkano strēlnieku muzeja ēka atstājama kā modernisma arhitektūras piemineklis.
