Lūdz sākt kriminālprocesu par “Rīgas kinostudijas” amatpersonu darbībām 0
AS “SEB banka” vērsusies Valsts policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu saistībā ar nekustamo īpašumu apsaimniekotājas AS “Rīgas kinostudija” amatpersonu iespējamām noziedzīgām darbībām.
Aģentūras LETA rīcībā nonākušajā bankas iesniegumā teikts, ka noziedzīgās darbības izpaužas kā nepatiesu ziņu sniegšana kredītiestādei kredīta lietošanas laikā, tiesiskās aizsardzības procesa izmantošana nolūkā izvairīties no saistību izpildes, grāmatvedības noteikumu pārkāpšana, ieķīlātās lietas jeb prasījuma tiesību pret sabiedrības debitoriem prettiesisks atsavinājums un “Rīgas kinostudijas” mantas nobēdzināšana.
Iesniegumā rakstīts, ka 2004.gadā starp “SEB banku” un “Rīgas kinostudiju” noslēgts kredīta līgums, piešķirot 510 000 latu aizdevumu nekustamā īpašuma Rīgā, Šmerļa ielā, rekonstrukcijai. Laika gaitā kredīta līgums grozīts, aizdevuma summu palielinot līdz 1 816 800 eiro (1 276 840 latiem).
“SEB bankas” prasījumi nodrošināti ar hipotēku un ar to saistīto aizlieguma atzīmi uz “Rīgas kinostudijai” piederošo nekustamo īpašumu Šmerļa ielā 3, ar komercķīlu uz “Rīgas kinostudijas” prasījuma tiesībām pret “Rīgas kinostudijas” debitoriem, ar komercķīlu SIA “Radošā apvienība “Rīgas kinostudija”” prasījuma tiesībām pret tās debitoriem, ar finanšu ķīlu uz “Riga Motion Pictures Development Ltd.” piederošiem finanšu instrumentiem jeb 91 918 “Rīgas kinostudijas” akcijām un komercķīlu uz “Riga Motion Pictures Distribution Ltd.”.
Bankas iesniegumā policijai teikts, ka “Rīgas kinostudijas” akcionāru struktūra būtiski tika mainīta 2011.gada otrajā pusē, ko “Rīgas kinostudijas” amatpersonas Vents Horsts un Armands Liberts paziņoja “SEB bankai” tikai pēc akcionāru faktiskās maiņas. Libertam un Horstam piederošās akcijas tika atsavinātas jeb pārrakstītas uz ārvalstīs reģistrētajām sabiedrībām “Riga Motion Pictures Development Ltd.” un “Riga Motion Pictures Distribution Ltd”, lai slēptu patiesos īpašniekus un labuma guvējus. Šāda patieso akcionāru slēpšana bija nepieciešama, jo par “Rīgas kinostudijas” akciju piesavināšanos no Alvja Krasovska ir ierosināta krimināllieta, kā arī trešās personas varētu vērst piedziņu uz Liberta mantu, tai skaitā uz “Rīgas kinostudijas” akcijām, rakstīts iesniegumā.
Arī jaunajā akcionāru struktūrā “Rīgas kinostudijas” valdes priekšsēdētāja amata pienākums turpināja pildīt Horsts, kuru 2012.gada maijā nomainīja Liberts. Tādējādi redzams, ka Liberts saglabājis ietekmi “Rīgas kinostudijā” caur sev piederošām akcijām, uzskata banka. Arī pašlaik Liberts pilnībā kontrolē “Rīgas kinostudijas” saimniecisko darbību, lēmumu pieņemšanu valdē un grāmatvedības uzskaiti, teikts kredītiestādes iesniegumā.
“Rīgas kinostudija” pārkāpa virkni kredīta līgumu noteikumu, tāpēc “SEB banka” izmantoja savas līgumiskās tiesības un šā gada 7.martā vienpusēji atkāpās no kredīta līguma, līdz 16.martam pieprasot atmaksāt visu neatmaksāto kredīta summu un blakus prasījumus 1 352 104 eiro (950 259 latu) apmērā.
Banka iesniegumā policijai raksta, ka “Rīgas kinostudija” un ķīlas devēji, apzinoties, ka tās rīcībā nav naudas līdzekļu un tie nespēs izpildīt saistības labprātīgi, kā arī apzinoties, ka to rīcībā nav tiesisku instrumentu, ar kuriem varētu kavēt piedziņu un ķīlu realizāciju, veikuši noziedzīgas darbības: snieguši apzināti nepatiesu informāciju kredīta izlietošanas laikā, pārkāpuši tiesiskās aizsardzības procesa noteikumus, grāmatvedības noteikumus, nobēdzinājuši mantu un prettiesiski atsavinājuši ieķīlātās lietas jeb prasījuma tiesību pret sabiedrības debitoriem.
Banka iesniegumā aprakstītas “Rīgas kinostudijas” un ķīlas devēju darbības un lūgts sākt kriminālprocesu, atzīt “SEB banku” par cietušo un atzīt par aizdomās turētajiem bijušo “Rīgas kinostudijas” valdes priekšsēdētāju Horstu, pašreizējo “Rīgas kinostudijas” valdes priekšsēdētāju Libertu, kā arī Liberta mātei piederošo SIA “Latvijas Elektronisko dokumentu arhīvs” valdes locekli Intu Kaņepāju.
Izskatot kādu krimināllietu, kas saistīta ar personu fiktīvu nodarbināšanu, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šā gada 15.jūnijā Kaņepāju atzina par vainīgu krāpšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un piesprieda viņai naudassodu 110 minimālo mēnešalgu jeb 22 000 latu apmērā, uz trim gadiem atņemot tiesības ieņemt vadošus amatus valsts iestādēs, kā arī konfiscējot naudas līdzekļus 1675 eiro (1173 latu) apmērā. Šis spriedums gan vēl nav stājies spēkā, jo tas tika pārsūdzēts. Patlaban lieta ir nonākusi Rīgas apgabaltiesā, kurai tā būs jāizskata apelācijas kārtībā.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītājs Toms Sadovskis aģentūrai LETA sacīja, ka policijā ir sākta bankas iesniegumā minēto faktu pārbaude, taču nekāds procesuāls lēmums vēl nav pieņemts.
“Rīgas kinostudija” reģistrēta 1991.gada 19.septembrī. Tās valdes priekšsēdētājs ir Armands Liberts, padomes priekšsēdētāja ir Ieva Romanova, padomes priekšsēdētāja vietnieks – Gvido Straube, bet padomes locekļi ir Jolanta Treile, Ieva Krūmiņa un Gints Grīnbergs, liecina “Firmas.lv” dati.
Kā ziņots, “Rīgas kinostudija” šomēnes jau trešo reizi tiesā iesniegusi tiesiskās aizsardzības pieteikumu, šoreiz vēršoties Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pieteikums vēl nav izskatīts.
Iepriekš “Rīgas kinostudija” divas reizes vērsās Jelgavas tiesā. Pirmo uzņēmuma pieteikumu tiesa noraidīja 18.maijā. Savukārt jūlijā Jelgavas tiesa tiesiskās aizsardzības pieteikumu nosūtīja izskatīšanai uz Jūrmalas pilsētas tiesu, kas pieteikumu 25.septembrī noraidīja.
Saskaņā ar Maksātnespējas likumu atšķirības starp tiesiskās aizsardzības procesu un ārpustiesas tiesisko aizsardzības procesu ir minimālas. Tomēr tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā parādniekam tiek dota tiesiskā aizsardzība jau ar lietas ierosināšanas brīdi, savukārt ārpustiesas tiesiskā aizsardzības procesa gadījuma tiesisko aizsardzību parādnieks iegūst tikai procesa pasākumu plāna apstiprināšanas un īstenošanas uzsākšanas brīdī.
