Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. janvāris, 2012
Drukāt

Lūdzu, vēl vienu sūnu pankūciņu

Foto - www.andriskozlovskis.lvFoto - www.andriskozlovskis.lv

Sfagni, ko mēdz saukt arī par kūdras jeb balto sūnu, jo krāsa variējas no tumšzaļas līdz ļoti gaišai, ir izejviela vienam no mūsu vērtīgākajiem derīgajiem izrakteņiem – kūdrai. Taču daudzi nemaz nezina, ka šis augs ir nepamatoti piemirsts dabas materiāls, kas izmantojams arī medicīnā un mājsaimniecībā. Īpaši tādā, kur vieta arī guļbaļķu pirtiņai un suņa būdai.

 

Konsultē farmācijs doktore Vija Eniņa.

Sfagnu sūnu nebūtu vēlams sajaukt ar ķērpjiem, kas arī mēdz būt balti. Galvenā atšķirība – ķērpji aug sausās vietās un tiem nav lapu, turpretī sfagni – mitrās, greznojoties ar ļoti savdabīgām lapiņām. Purvos tie veido galveno sūnu klājumu un dažreiz atrodas pat zem ūdens.

Visiem augstākajiem augiem ir stumbrs, lapas un saknes, ar kurām tiek uzsūkts nepieciešamais mitrums. Šajā grupā iekļautas arī sūnas, kaut gan tām ir vien sakņu priekšteči – rizoīdi. Sfagniem ir tikai stumbrs ar sīku lapiņu klātiem zariņiem. Šī sūna ūdeni uzņem ar lapām – mitrumu mīlošs augs, kas pārtiek no gaisa. Šo fenomenu nodrošina tā neparastā uzbūve, jo lapiņa sastāv no divu veidu šūnām. Vienas ir lielas un garas, bet vidū tukšas – tās sauc par hialīnšūnām. Hialīnšūnu sieniņas klātas sīksīkām poriņām, tāpēc darbojas kā kapilāri – intensīvi uzsūc ūdeni no apkārtējās vides un uzpūšas tik resnas un dūšīgas, ka savu sākotnējo svaru pārsniedz piecas līdz astoņas reizes. Bet sūnas lapiņā ir arī citādi veidojumi – mazas un šauras šūniņas, kas no visām pusēm ietver hialīnšūnu un, saņemot no tām ūdeni, veic fotosintēzi. Tālab sausumā sfagni izbalē, galotnītes kļūst gandrīz baltas vai rozīgas, bet mitrumā, līstot lietum, atkal atdzīvojas. Un var iztikt bez sakņu priekštečiem – galotnē raisās jaunās šūnas, bet vecās no lejas atmirst, bezskābekļa vidē veidojot kūdru, kurā bieži var atrast daudzus gadsimtus vecus zariņus, iebalzamējušos kukaiņus.

Sfagnu lapiņās cilvēka veselībai vērtīgu vielu maz, tām galvenais – būt par ūdens rezervuāru. Turpretī izkaltis augs ūdeni vairs neuzsūc, taču šūnu iekšpuses tvertnītes ir tik bagātīgi pildītas ar gaisu, ka ļauj sūnas izmantot par siltumizolācijas materiālu. Svarīgi, ka šāds pakojums negaršo grauzējiem. Kopš senseniem laikiem sfagni izmantoti spraugu aizdrīvēšanai guļbaļķu ēkās, arī bišu stropu ieziemošanai un pakaišiem mājlopiem.

Latvijā atrodamas vairākas sfagnu sūnu sugas.

 

 

Skaistumam

* Samalta sūna – laba piedeva pirtsskrubītim, īpaši ieteicama tiem, kam uz ādas izsitumi.

* Auduma sainītī iesiets sūnu kumšķītis, ko pirms lietošanas vajadzētu apliet ar karstu ūdeni un brītiņu pamērcēt – pildījums asinsrites uzlabošanai gatavotam masāžas vīkšķītim, ko var izmantot gan pirtī, gan rīta dušas laikā.

 

 

Virtuvē

Tā kā daudzi vēlas pievērsties zaļajam dzīvesveidam, aizvien lielākā cieņā ir senču receptes maltītes gatavošanai no ekoloģiski tīriem produktiem.

* Vērts pamēģināt maizi ar samaltas sfagnu sūnas piedevu. Pulveris vairāk ir irdinātājs un masas apjoma palielinātājs, kā arī ēdiena bagātinātājs ar pektīnvielām un šķiedrvielām, nevis īpašas garšas veidotājs, taču uz gremošanas traktu iedarbojas ļoti labvēlīgi.

 

Vērts pamēģināt maizi ar samaltas sfagnu sūnas piedevu. Pulveris vairāk ir irdinātājs un masas apjoma palielinātājs, kā arī ēdiena bagātinātājs ar pektīnvielām un šķiedrvielām, nevis īpašas garšas veidotājs, taču uz gremošanas traktu iedarbojas ļoti labvēlīgi.

 

* Sfagnu pulveris sader arī ar pankūku mīklu – kliju vietā – vai ar biezputru.

* Saimniecēm vērts sarūpēt sūnas sakņaugu, īpaši burkānu glabāšanai. Parasti rudenī tos iepako kastē un apber ar smiltīm. Bet daudz labāk to darīt mitrās, tikko no purva atnestās sūnās. Ieklāj kastītē slānīti sūnu, virsū burkānus – tā kārto, kamēr glabātuve pilna. Zem tādas segas līdz pat jaunajai ražai saknes svaigas kā tikko no zemes izrautas.

Protams, pagrabā sfagni pamazām izžūst, īpaši to virsējais slānis, taču dziļāk, zem izžuvušo sūnu cepures, mitrums saglabājas, neļaujot saknēm savīst vai citādi bojāties. Pavasarī, kad kaste tukša, pārpalikušos sfagnus saulītē izžāvē un nākamziem liek suņa būdā – mājas sargam silti, kukaiņi nekož, grauzēji turas pa gabalu.

 

 

Mājas aptieciņā
20110831-173515-15

Sfagnu sūnās ir ne tikai dažādi ķīmiskie savienojumi – steroli, pektīnvielas, cukuri, sveķveida vielas, antociānu grupas pigmenti (sevišķi tajās, kam sārta nokrāsa), bet arī sfagnols – glikozīdveida viela, kam piemīt antibakteriālas īpašības. Tās nav daudz, taču pietiekami, lai šī sūna varētu kalpot par antiseptiķi – pretiekaisuma līdzekli.

* Tāpēc vajadzības reizē sfagni var būt lielisks pārsienamā materiāla aizvietotājs, ko likt uz brūces – gan asiņojošas, gan strutojošas. Purva ūdens ir sterils, hialīnšūnu apbrīnojamā uzsūkšanas spēja attīra savainojumu no izdalījumiem, sfagnols pasargā no mikrobiem. Kara apstākļos, kad daļai ļaužu nācās slēpties un cīnīties mežos, bet medikamenti un pārsienamie materiāli nebija pieejami, sfagnu sūna daudziem ievainotajiem glābusi dzīvību.

 

Kaltētu un pulverī saberztu sūnu pulveris der kā medicīniskās ogles aizstājējs gadījumos, ja notikusi saindēšanās vai pārlieku sagāzējies vēders.

 

Arī mums nevajadzētu uztraukties, ja mežā gadās tikt pie nobrāzuma vai pušuma, bet aptieciņas līdzi nav. Droši var paņemt svaigus sfagnus, ar kabatlakatiņu vai lokanu zariņu piesaitēt brūcei – gan ārstēs, gan uzsūks nevajadzīgo.

* Senatnē no šī auga sievietes gatavojušas higiēniskās paketes – līdztekus lieliskajai uzsūktspējai izmantojot arī sfagniem piemītošo īpašību tikt galā ar mikrobiem.

* Kaltētu un pulverī saberztu sūnu pulveris der kā medicīniskās ogles aizstājējs gadījumos, ja notikusi saindēšanās vai pārlieku sagāzējies vēders.  Sūnu smalkumu absorbēšanas spēja ir tik liela, ka parasti pietiek vienas karotes, lai traucējošā problēma tiktu novērsta.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+