Mobilā versija
+13.8°C
Rudīte, Everts
Otrdiena, 22. augusts, 2017
5. janvāris, 2017
Drukāt

LTV Vecgada raidījumu torte no veca sviesta, nevis no svaiga krējuma (19)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Vecgada koncertā "Laimīgu jauno gadu!" mākslinieku sniegums uzrunāja. Uz skatuves – "Trio Limonāde" – Iluta Alsberga, Ieva Katkovska un Kristīne Tkačuka.

Vecgada vakaru gaidīju ar vieglu satraukumu, jo biju apsolījusi par tā pro­grammu LTV1 kanālā savas pārdomas paust publiski. Saspringti lūkojos ekrānā, lai nepalaistu garām kaut ko no tā, ko mēs ik gadu šajā vakarā allaž gaidām. Sāku domāt, pēc kā tad mēs Vecgada vakarā ilgojamies, sēžot pie svētku galdiem, taču ne jau pēc neauglīgām diskusijām par valsts ekonomisko un politisko stāvokli vai Saeimas sēžu translācijas. Šim “kaut kam” ir jābūt pēkšņam kā šampanieša korķa paukšķim, aizkustinošam kā dziesmai “Pasaciņa” un aicinošam kā debesīs skrienošām dzirkstelēm.

2016. Vecgada vakara, kā tagad saka, televīzijas produktu vēlos salīdzināt ar trīskārtainu torti – pašu televīzijas ļaužu sarūpēto pamatni, pieaicināto mākslinieku kārtaino sniegumu ar bagātīgu garšas buķeti un Ministru prezidenta un Valsts prezidenta uzrunām kā garnējumu. Kopumā man torte garšoja, garnējums diemžēl bija no veca sviesta, nevis no svaiga krējuma. Patīkami pārsteidza LTV 1 ziņu dienesta cilvēku asprātīgais gada notikumu izklāsts, viņi spēja nomainīt ne tikai ikdienas darbam ekrānā atbilstošu drēbju kārtu, bet arī nojaukt darba aprak­stu noteiktās attiecības citam ar citu un publiku. Notikumi visa gada garumā sabiedrībā raisīja neizpratni, dusmas un aizdomas par netīrām politiskām spēlēm, un gada beigās žurnālisti, pārcilājot tos vēlreiz, izvēlējās komentēt ar sarkasmu un ironiju. Jādomā, apskata gatavošana, kaut arī fakti ir bezgala skumji, daudz jautrības sagādāja vispirms jau viņiem pašiem. Iekšēji atraisījies cilvēks ir radošs un skaists. Mēs esam tik ļoti pieraduši cauru gadu savu televizoru ekrānos skatīt amatu sastindzinātas svarīgu vīru un sievu sejas un līdz apnikumam klausīties nedzīvu domu atkārtošanu.

Latvijā diemžēl milzum daudz ļaužu valkā maskas, vieni pašsaglabāšanās nolūkā, citi, lai vieglāk varētu tikt pie nospraustā mērķa. Kāda Tezē jauniešu dienu Rīgā dalībniece, jautāta par spilgtākajiem iespaidiem, man teica, ka viņu, no vienas puses, ir pa īstam sasildījusi mierīgā un labvēlības pilnā gaisotne dalībnieku pulcēšanās vietās, no otras – saldējusi transporta līdzekļos un uz ielām sastapto vietējo cilvēku nomāktība un nedraudzīgā attieksme. Varam, protams, aizbildināties ar sniega vai saules trūkumu, tomēr cēlonis jāmeklē katram pašam sevī. Iekšējā nepietiekamība nav atkarīga tikai no ārējiem apstākļiem. Mēs joprojām nejūtamies iekšēji brīvi, jo šajā virzienā ar sevi apzināti nestrādājam.

Vecgada koncerta “Laimīgu jauno gadu!” mākslinieku sniegums bija profesionāli spožs un emocionāli dzirkstošs. Pie durvju stenderēm ar augumiem mērojas ne tikai bērni. Ar līdz galam atvērtu balsi un sirdi mani īpaši uzrunāja Dona sniegums, tā vien gribējās iesaukties: “Re, cik skaisti cilvēks gadu gaitā ir pastiepies!” Kā allaž, pasakot tikai pāris asprātīgu teikumu, desmitniekā trāpīja Maestro Raimonds Pauls. Mums visiem, mīļie, neatkarīgi no vecuma ir jāaug! Tā kā to sportā dara mūsu sportisti, bet kultūrā arī astoņdesmitgadnieki.

Deviņdesmit piecu gadu slieksni pārkāpušais diriģents Gido Kokars “Latvijas sirdsdziesmas” koncertā teica: “Mums ir kolosāla tauta!” Kaut to būtu pateicis kāds no mūsu prezidentiem! Es gadumijas uzrunās ik gadu gaidu pateicības vārdus tautai, kura uz saviem pleciem tur valsti ar tās neatrisinātajām problēmām. Noturēt kļūst aizvien grūtāk, jo pleci nogurst un noveco un jaunie tikpat kā nenāk klāt. Mēs visi itin labi zinām, kāpēc tā notiek. Kā tracina šī mūsu amatpersonu mūžīgā runāšana jābūtības izteiksmē: jārada, jāveido, jāmainās, jāpanāk, jāatraisās! Nu, pasakiet taču beidzot: radīsim, veidosim, mainīsim, panāksim, atraisīsimies! Katru dienu skan runas par aizbraukušo no valsts gaidīšanu mājās un sabiedrības saliedēšanu, tomēr nedz ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņu tūkstoši, nedz šejienes cittautieši prezidentu uzrunās sev adresēto šogad, manuprāt, nesadzirdēja.

Lūdzu, vismaz pasmaidiet, kad uzrunājat tos, kuri ar sakostiem zobiem pacieš varas spēļu radītās sekas cerībā, ka varbūt taču beidzot nāks apskaidrība un valsts priekšgalā esošie apzināsies, ka patiesība, lai cik tā būtu rūgta, ir vienīgās zāles, kas var piecelt valsti no slimības gultas. Ministru prezidenta uzrunā mani īpaši aizķēra teikumi: “Politikai jābūt atklātai”, “Negribu meklēt vainīgos, jo ir jāiet uz priekšu”, “Katrai balsij ir jābūt sadzirdētai”. Kur nu vēl aizklātāku ar valsts noslēpumu spiedogu sargātu politiku kā pie mums! Vainīgajiem tieši tas ir vajadzīgs, lai viņus neviens nemeklētu. Politiskā mazspēja izauklē neuzticamus politiķus, un, pateicoties viņiem, zūd ticība nākotnei. Tā kā nav personīgās atbildības, neko nelīdz runāšana par kaut kādu tur politisko atbildību, kas nekad tā arī neiestājas, un netaisnība aug augumā, lai cik balsis pret to brēktu. Ja tiešām iestātos politiskā atbildība, tad amatpersonas par nolaidību iepriekšējā amatā nepārceltu citā. Ir necienīgi, ka pat īsās uzrunas mūsu prezidenti saka nevis no galvas, skatoties uzrunātajiem acīs, bet ar skatienu urbjas priekšā uzrakstītā tekstā. Tas liek domāt, ka arī citās valsts lietās viņi rīkojas pēc citu priekšā teiktā. Lai nu kā ir ar pateikto un nepateikto, mums visiem priekšā ir vesels gads. Pieaugsim krietnumā un mīlestībā, un Dievam būs iemesls Latviju svētīt.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Ziņu ļaudis parādīja, ka ar izdomu var uztaisīt ļoti labu izklaidējošu Jaungada pārraidi, kas neskatoties uz melbalto attēlu bija kŗasaināka nekā drūmos toņos ieturētā Jaunā gada koncertprogramma. Ko gaidīt Jaunajā gadā, ja pat televīzija nav spējīga uzburt gaišuma un svētku noskaņu šim notikumam veltītajā koncertā. Jā, Jaungadā tas vairumam ir fona raidījums, bet der padomāt arī par tiem, kas to skatās lai gūtu svētku noskaņu, jo nekā cita varbūt viņiem nav, kā cerība, ka Jaungads būs gaišāks. Te vēl televīzija viņus iegāž.

  2. Man nelikās īpaši stilīgi ka MP tautu uzrunāja ar izgāstiem p.aut.iem.

  3. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt


    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Šajā Dieva pasaulē kopumā un, īpaši jau, ar mums pašiem notiek TIKAI un VIENĪGI tas, ko mēs PAŠI pieļaujam. Inerti truli noskatoties, nožēlojami gļēvi “klusējot lupatiņā”, vai pat apzināti uz to “parakstoties” un +/- “aktīvi ņemot dalību” – nav būtiskas atšķirības.”

    Un, arī: “Nevajag “ķert kreņķi” par divām lietām – par to, ko var labot (tāpēc, ka VAR to mainīt), un par to, ko nevar labot (tāpēc, ka nav jēgas “cepties” par to, ko NEVAR ietekmēt).” 😉

    =======

    😉

    “Bet citādi – VISS rullē un pa košo!…”
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    (…)
    Par laimi – šajā “valstī” CITĀ ziņā,
    Viss “rullē perfekti” (pauž plašsaziņa):
    “Gan valdība par pavalstniekiem gādā,
    Gan sabiedrība (lojāla!) daudz strādā ~
    Ne kāds pa SILI bradā, rukšķu barā,
    Ne “glupais pūlis” streso, vīlies varā,
    Ne daži “sugas biedri” rij un laupa,
    Ne daudzi “pārējie” pa grasim taupa,
    Gan svētkus svin (pie TV truli tupot),
    Gan “kampaņās” ‘ņem dalību’ (pa glupo),
    Gan “sašutinās”, ja kas nav pa prātam
    (Gan “lumpeņiem”, gan varas “aparātam”),
    Pat – “demisijas” pieprasa, vai sodus
    (Ja “masām” šķiet, ka daži “nogāž podus”) ~
    Tad “MĒS” pa “pagalītei sārtā metam”,
    “Caur svilpi tvaiku nolaižot” (pa retam!)…

    Bet citādi – šai “valstī” Latv(ĀN)ijā,
    Pa košo rullē VISS – kā “Leiputrijā”:
    Šeit piena upes ķīseļkrastus mērcē
    (Ne – SILE smako rukšķu vircas tērcē),
    Un putras kalniem – bieza zafte virsū
    (Ne – viss un vienmēr sanāk kā caur …”ķēķi”),
    Uz naudas (SVEŠAS) – Milda (VĒL), kā dzīva
    (Ne – LATU nokauj “euro” sērga sīva),
    Gan darba netrūkst ļautiņiem, gan maizes
    (Ne – “simtlatnieku” / “emigrantu” šaizes),
    Gan “pensīšos” var bezrūpīgi “kūkot”
    (Ne – ubaggrašus “pašvaldoņos” lūkot),
    Pat grūtdienīšiem pieciešami klājas
    (Ne – cer, ka šie “pa fikso atstieps kājas”) ~
    Par šito – “tautai” prieks, kas “valsti” ciena
    (Kur TIKAI “TīVī-šowus” ‘laiž pēc piena’)!!!…”

    =====

    oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [cenzēts]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  4. Latvijas Avīze, paskaidrojiet, lūdzu, kāds tieši virsrakstam ir sakars ar raksta saturu?

  5. Pilnīgi piekrītu ikvienam vārdam ko teikusi Anda Līce.Ja TV raidījumi sākumā vēl bija pieciešami ,tad Prezidenta un Ministru Prezidenta uzrunas Tautai manā skatījumā bija traģēdija.Samaitāja garastāvokli šie stīvie liekulīgie ģīmji un šīs uzrakstītās runas.Runājiet no sirds un ko pats domājat un jūtat.Un prezidenta runas laikā es negribēju redzēt viņa kundzi.Man personīgi viņa ir drusku par daudz visur kur.Šajā gadījumā jau nu noteikti.

  6. Raksts nav anoniims,kaa te viens izteicaas un autore nesleepjaas.Rakstiitaaja ir cieniijamaa rakstniece Anda Liice.Loti skaisti un pareizi uzrakstiits.Kauns par muusu mulkiisiem,kuri neko nesaprot,bet grib izteikties.

  7. Diemžēl vēl nevienu gadu neesam izturējuši ilgāk par pusstundu ar Latvijas TV koncertiem – parasti tie ir tik sērīgi, tik drūmiem tērpiem (melnu neciešu principā), ka raudāt gribas. Varbūt tur arī bija garšu buķete, bet ne vidusmēra ģimenei ar bērniem, kuriem tādi koncerti tracina principā. TV kā fons, nevis kā saturs. Meklējām kādas Zsvētku ģimeniskas komēdijas, ja nebija TV, slēdzām jūtūbā. Uzrunas – nu, ok, šogad vismaz nebija runu par fiskālo deficītu un – jā, ko jau mēs paši viens otram svētkos tik jau oriģinālu vēlam? Lai nav sliktāks kā aizejošais utt. Runas vismaz nav tik garas kā klasiskie koncerti, ko TV griež katru gadu… Neskatoties ne uz ko – lai jauks jaunais gads!

  8. Sen nebiju lasījusi tik sakarīgu recenziju par TV .Malacis,kas to rakstīja un vispār – parakstos zem katra vārda!!!

  9. Objektīvi, taisnīgi, jūtīgi.
    Ar cieņu!

  10. Nu pareizi bij, ka satraucāties pirms uzdevuma vērtēt TV. Jums tas nav pa spēkam – reenzija tikpat haotiska un virspusēja kā pari TV. Kā vispār cilvēkam Jūsu gados un ar Jūsu pieredzi (visu cieņu) var ienākt prātā ideja, ka prot un var rakstīt un komentēt visu….

    • Necienīgi, anonīmi, augstprātīgi, nekaunīgi, neloģiski un nesakarīgi.
      Tāds iespaids, ka sirds vietā ķieģelis…

    • Mieriņ, var jau būt pamuļķītis ,bet kā tu vispār rakstīt māki ,ja tik lielas dumjības raksti ?Varbūt tev maksā par stulbību rakstīšanu?

  11. Nu pareizi baidīt

  12. A bu ,, valstsvīru ,, runas – viena tukša kārtējā muldēšana …. nu nav mums kārtīga PREZIDENTA !!!! Tikai tādi pajoliņi ….

  13. tā jau arī bija…

  14. Cik neveiksmīgam jābūt jaunajam gadam,ja jāskatās tv?

  15. Patika. Paldies!

Jaunajā sezonā vairākos teātros būtiskas izmaiņas štatā (2)Jauna teātra sezona vienmēr raisa interesi – kādi autori ieraudzīs skatuves gaismu, kuriem režisoriem tiks uzticēti iestudējumi un par ko teātris tajā runās.
Draugiem Facebook Twitter Google+