Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
15. novembris, 2015
Drukāt

Lūgšanās vienoti ar Franciju

Foto: LETAFoto: LETA

Cilvēki noliek svecītes un ziedus pie Francijas vēstniecības Latvijā, kur notiek piemiņas un solidaritātes brīdis Parīzes teroraktos cietušajiem.

LAUMA ZUŠĒVICA*

Mīļās māsas un mīļie brāļi Kristū!

Mūsu sirdīs ir nemiers, jo mūsu acu priekšā atkārtoti redzamas briesmas.

Mūsu sirdīs, ticu, arī pakāpināti ir augušas ne tikai rūpes par to, kas vispār notiek pasaulē, bet par savu nespēku izprast, kur nu vēl, palīdzēt novērst to, kas vairo ciešanas neskaitāmiem cilvēkiem. Kad liekas, ka mūsu lūgšanas paliek neatbildētas, aicinu lūgt vēlreiz. Aicinu pacelt savas balsis, lai tās atskan līdz ar tiem, kas pielūdz To, kam ticu sirds līdzi lūzt par cietējiem un pasaulē novēroto ārprātu.

Šorīt Parīzes un citos Francijas dievnamos atskan lūgšanas – un šodien Parīzes ielās atskan arī vārdi, kas apliecina, ļaunums neuzvarēs. Bailes neuzvarēs. Cilvēki apliecina, ka viņi ir vienoti ar tiem, kas ir dziļās, dziļās sērās, jo šausmīgā, teroru pilnā brīdī viņu piederīgie tika noslepkavoti. Arī LELBĀL no sirds savās lūgšanās viņus piemin un izsaka savu līdzjūtību. Mēs arī lūgšanās iekļaujam tos, kas ir ievainoti un cīnās nenomirt. Un mēs arī esam lūgšanās ar katru, kas Parīzē un citur apliecina, ka mīl savu tautu un no tās nebēgs.

Šodien sirdī nāca prātā apustuļa Jāņa ārkārtīgi vienkāršais, tomēr izaicināšais apliecinājums: Mīlestībā nav baiļu, jo pilnīga mīlestība aizdzen bailes; bailēs ir mokas…. (I Jņ 4:18a). Jānis nupat kā bija rakstījis: “…mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums, Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā.” (I Jņ 4:16) Tādā mīlestībā būsim vienoti ar tiem, kas cietuši un cieš Francijā – un ne vien tur. Gandrīz vai katru dienu lasām par tiem, kas miruši dēļ terorisma, vai bēgot, vai dēļ kariem, bada, aukstuma. Izlūgsimies visiem un katram sērotājam, ievainotam, bez mājām palikušam, bēglim, šausmās un izmisumā nonākušam Dieva bērnam, tādu Dieva mīlestību, kuŗā nav baiļu. Vismaz uz mirkli. Būt bez bailēm, pat uz mirkli, dāvina cerību, ka cilvēks, mūsu lūgšanu stiprināts, spēs atspirgt un izjust mieru, iespēju dziļāk ieelpot, domāt, pašam lūgt un vēlreiz uzticēties Dievam.

Un ticēt, ļaunums neuzvarēs.

Dievs lai jūs svētī un pasargā, dāvina savu gudrību un vadību nojaust, kā lūgt un kas tālāk darāms, lai vārdus pārvērst darbos un dzīvē, kas vairotu svētību, kas nestu pasaulei mieru un ticību, visiem iespēju dzīvot bez bailēm.

Dieva mīlestībā
* Autore ir LELBĀL arhibīskape

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+