Guntis Ščerbinskis
Guntis Ščerbinskis
Foto – Timurs Subhankulovs

Guntis Ščerbinskis: Lūgtum krievu valodas klubiņā 84

Atslābumam, kas latviešu valodas pozīciju stiprināšanā vērojams kopš 2012. gada valodu referenduma, nav ne mazākā pamata. Tieši otrādi. Trauksmi rada ne tikai Kremļa vīzija par krievu valodas vietu postpadomju telpā, bet arī dažāda līmeņa vietējo amatpersonu aplamā rīcība un spriedumi.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Nav noslēpums, ka Latvijas galvaspilsēta saziņā ar rīdziniekiem, jo sevišķi interneta vidē, mērķtiecīgi kultivē divvalodību, tā teikt, viens teikums latviski, nākamais – krieviski. Šķiet, ka Rīgā valdošā “Saskaņa” pēc neveiksmīgā valodu referenduma nebūt nav atkāpusies no savas pozīcijas un cīņu par oficiālu statusu krievu valodai nākotnē izvērsīs, piemēram, parlamentārā ceļā. Neliekuļojot jāatzīst, ka de facto šis statuss jau lielā mērā pastāv. Piemēram, latviešu jauniešiem ar vispārizglītojošajā skolā gūtajām vājajām krievu valodas zināšanām pastāv re­ālas karjeras grūtības vairākās jomās dzimtenē, kas neapšaubāmi kļuvis par vienu no emigrāciju veicinošiem faktoriem. Savukārt jaunajā vilnī uz dzīvi Latvijā pārcēlušies krievi ātri vien zaudējot iedvesmu mācīties latviešu valodu, jo, pretēji iepriekš domātajam, nav nonākuši latviešu valodas vidē.

Uz šā fona bezatbildīgi ir amatpersonu mudinājumi saziņā vēl plašāk lietot krievu valodu. Šāds vējš pūtis pat no prezidenta pils. Nu uzsildīts arī jautājums par valsts finansēta krievvalodīga TV kanāla veidošanu, kam nepieciešami 1,5 miljoni eiro. Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Dace Ķezbere jau paguvusi izklāstīt, ka šāda kanāla mērķis ir uzrunāt ne tikai Latvijas krievus, bet arī poļus, baltkrievus, ukraiņus, “kuriem krievu valoda ir tuvāka, saprotamāka”. Jāsecina, ka mērķis integrēt Latvijas sabiedrību uz latviešu valodas bāzes jau norakts – vismaz dažās valsts institūcijās pilnīgi noteikti. Tās jau kaldina plānus, kā vienot sabiedrību ar “tuvāku” un “saprotamāku” valodu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Augot interneta lietotāju skaitam un laikam, ko cilvēki pavada tīmeklī, palielinās arī valodas lietojamības nozīme virtuālajā vidē. Cilvēku paradumi tīmeklī, ko atklāj bezkaislīga statistika, ļauj visai pārliecinoši spriest par noskaņojumu un procesiem reālajā dzīvē. Diemžēl par latviešu valodas pozīcijām arī šajā ziņā neko labu nevar sacīt. Aplūkojot vienas no pasaulē populārākās daudzvalodu tīmekļa vietnes – vikipēdijas – aktuālo statistiku (šā gada oktobra dati), redzam, ka Latvija nonākusi savdabīgā krievu valodas klubiņā. Proti, esam to valstu topā, kur bieži izmanto vikipēdiju krievu valodā. Jāpiebilst, ka vēl pirms gada Latvija šajā sarakstā nebija iekļuvusi. Ne Igaunijas, ne, saprotams, arī Lietuvas šajā topā nav, toties Latvija nu tajā iekļuvusi līdz ar Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Kazahstānu, Kirgizstānu, Azerbaidžānu, Moldovu un Uzbekistānu.

Tiesa, ja vērtējam atsevišķi, Latvijas interneta lietotāji visbiežāk apmeklējuši vikipēdiju angļu valodā (38,8%), kam seko krievu valodas versija (34%), bet vietni latviešu valodā lietojuši vien 24 procenti. Lai arī Igaunijā iecienītākā ir vikipēdija angļu valodā (44,3%), tomēr otra populārākā ir versija igauņu valodā (33,5%), bet krievu valodā – 18,5%. Nav pārsteigums, ka Lietuvā aina ir krasi atšķirīga un te vispopulārākā ir vietne lietuviešu valodā (46%), kam seko angļu valodā (40,6%), bet krievu valodā – tikai 9,8%. Kā redzam, salīdzinot ar kaimiņu tautām, tikai latviešu valodas pozīcija šajā statistikā ir tik brīdinoši zema.

Jādomā, ka vietējo “tuvākas” un “saprotamākas” valodas idejas stūmēju mērķi atšķiras no Maskavas redzējuma par krievu valodas dominances telpu, tomēr arī šādi uzstādījumi latviešu valodai var būt iznīcinoši.