Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. februāris, 2016
Drukāt

Lukašenko apsver Austrumu un Rietumu piedāvājumus

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Krievijas prezidenta Vladimira Putina (no kreisās) un Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko tikšanās ārēji ir draudzības atainojums, taču Lukašenko nav mierā ar “mazā brāļa” statusu abu valstu savienībā.

Pagājušo nedēļu Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pavadīja Sočos, gaidot, līdz viņu pieņems Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Vizītes galvenais mērķis bija saņemt aizdevumu no Krievijas, taču Putins, solot atbalstīt Baltkrievijas ekonomiku, par naudu neieminējās. Kremļa paziņojumā par tikšanos atzīmēti “divpusējo attiecību aktuālie jautājumi un kopējie pasākumi integrācijas procesu stiprināšanā”. Baltkrievijas telegrāfa aģentūrai BELTA Lukašenko pēc tikšanās ar Putinu paziņojis: “Krievijas Federācijas vadība pieņēma lēmumu par atbalstu Baltkrievijas ekonomikai,” kaut gan nekādu oficiālu komentāru no Krievijas puses nebija.

 

No Sočiem ar tukšām rokām

Atgriezies Minskā, Lukašenko sasauca Drošības padomes slēgtu apspriedi un tikās ar ārlietu ministru un Valsts drošības komitejas vadītāju. Ārlietu ministram Vladimiram Makejam “valsts galva deva konkrētus uzdevumus vispusīgas sadarbības attīstīšanā ar Eiropas Savienību, tostarp tādās jūtīgās jomās kā cilvēktiesību aizsardzība un darbs ar EDSO vēlēšanu sagatavošanā”, ziņo BELTA. Analītiķi atzīmē, ka grūti iedomāties Lukašenko cilvēktiesību aizstāvja un godīgu vēlēšanu pārrauga lomā. Makejam arī uzdots panākt aizdevuma saņemšanu no Starptautiskā valūtas fonda. Baltkrievijas prezidents atzina, ka SVF neizvirza Minskai nesaprotamus un nevajadzīgus priekšlikumus. “Mēs īstenosim viņu priekšlikumus, lai cik sarežģīti tas būtu,” teica Lukašenko. Radiostacijas “Eho Moskvi” apskatnieks ekonomists Dmitrijs Bolkuņecs atgādina Baltkrievijas prezidenta paziņojumu 1999. gadā, uzrunājot Krievijas Valsts domes deputātus: “Kāpēc jūs stāvat uz ceļiem SVF blēžu priekšā?” Pēc tam prezidents tikās ar VDK priekšnieku un uzsvēra nepieciešamību “kontrolēt izlūkošanas, pretizlūkošanas un konstitucionālās iekārtas aizstāvības jautājumus”, piebilstot, ka “šobrīd Baltkrievijas valstiskumu un drošību nekas neapdraud”.

 

Pavērsiens uz Rietumiem?

Analītiķi uzdod jautājumu, vai Lukašenko būtu devis rīkojumu ārlietu ministram pēc iespējas ātrāk nokārtot Baltkrievijas sadarbību ar Rietumiem, lai saņemtu SVF aizdevumu, ja būtu saņēmis naudu no Maskavas? VDK modrības pārbaude bija nepieciešama, lai nodrošinātos pret varbūtējām neapmierinātības izpausmēm. Martā Mogiļevā paredzēta Savienotās valsts (Krievijas un Baltkrievijas. – Red.) Augstākās valsts padomes sēde, kur varētu tikt izskatīts arī jautājums par Maskavas aizdevumu Minskai. Baltkrievijas valūtas rezerves uz 1. februāri bija tikai 4,2 miljardi dolāru, kas, pēc starptautiskajiem standartiem, ir nepietiekami banku rezerves aktīvu un ekonomiskās drošības garantēšanai. Februārī beidzas četru mēnešu termiņš, līdz kuram ES iesaldēja sankcijas pret virkni Baltkrievijas amatpersonu un uzņēmumu. 15. februārī ES ārlietu ministru apspriedē jālemj, vai pagarināt sankciju iesaldēšanu, atcelt tās vai atkal ieviest sankcijas. Ārlietu ministram Makejam dots uzdevums panākt ES un ASV sankciju atcelšanu un SVF aizdevuma saņemšanu.

Analītiķi uzskata, ka Minska varētu izmantot savā labā pretrunas starp Krieviju un Rietumiem. Piemēram, ja Baltkrievija piekrīt Krievijas militārās bāzes ierīkošanai, Minskai tiek liegts SVF aizdevums. Bolkuņecs atgādina, ka Kirgizstānā savulaik bija prezidents Kurmanbeks Bakijevs, kurš 2009. gadā slēdza ASV kara bāzi un saņēma 400 miljonu dolāru aizdevumu no Krievijas. Pēc tam viņš pārdēvēja ASV bāzi par tranzīta pārvadājumu centru un pamanījās saņemt no ASV naudu par “jauno bāzi”. 2010. gadā prezidents Bakijevs tika gāzts pēc masu nemieriem un aizbēga uz Minsku, kur ieguva Baltkrievijas pilsonību.

 

Ģenerālis pamāca diplomātus

“Krievijai un Baltkrievijai jāattīsta vienota aizsardzības telpa,” paziņojis Ģeopolitisko problēmu akadēmijas prezidents, Krievijas Aizsardzības ministrijas starptautiskās militārās sadarbības galvenās pārvaldes bijušais priekšnieks ģenerālpulkvedis Leonīds Ivašovs, kurš savulaik tika atlaists no amata, jo pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū pieprasīja aktīvāku Krievijas bruņoto spēku iesaistīšanu Balkānu karā Serbijas pusē. NATO spēki pietuvojas Krievijas robežām, ceļ trauksmi Ivašovs. Krievijai visbīstamākie rajoni ir Baltija un robeža ar Poliju. Ģenerālis, tēlojot diplomātu, rosina uz “stingrāku uzvedību” ANO Drošības padomē un “darbību Eiropā”. Viņaprāt, aviobāzes izveidošana Baltkrievijā, par ko Krievijai pagaidām nav izdevies vienoties ar Lukašenko, nav kritiski svarīga Krievijai, jo “formāls aviobāzes trūkums netraucē abu valstu militārās sadarbības attīstību”. Ģenerālis Ivašovs par svarīgāku uzskata abu valstu ciešu sadarbību militārajā jomā un kopīgu mācību rīkošanu. “Ja tiešām radīsies apdraudējums, nebūs grūti pārvietot vairākas militārās vienības un ne tikai aviācijas daļas,” uzskata ģenerālis Ivašovs, raksta izdevums “Eurasiadaily”. Viņaprāt, ir nepieciešams nepieļaut rietumniecisku spēku nākšanu pie varas Baltkrievijā, jo tad varētu tikt pārtraukta militārā sadarbība ar Krieviju. “Šāds scenārijs ir pilnībā jāizslēdz, lai neatkārtotu Ukrainā pieļautās kļūdas,” pamāca ģenerālis Ivašovs. Netieši kritizējot Krievijas vadību, viņš iesaka Kremlim nediktēt noteikumus Minskai, bet izveidot valsti, kas būtu atdarināšanas cienīga, piebilstot, ka Krievija tāda nav.

Pievienot komentāru

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+