Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
23. oktobris, 2013
Drukāt

Anda Līce: Jauno laiku barbari spļauj virsū gan pagātnei, gan tagadnei (10)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Kurš gan no mums nav stāvējis iepriekšējos gadsimtos uzceltas pils vai dievnama priekšā un kaut mirkli aizdomājies, kā tais laikos bija iespējams radīt kaut ko tik grandiozu un skaistu, ko tā arī nespēj aizsegt nedz padomju laiku “kastīšu”, nedz mūsdienu arhitektūra. Vai ļaudis pirms mums bija par mums gudrāki, apgarotāki un ar izkoptāku skaistuma izjūtu? Izlasot sarunu ar kulturologu Denisu Hanovu (“KDi” 2013. 17. 10.), es acumirklī sapratu, ka atbildes uz šiem jautājumiem ir jāmeklē viņa grāmatā “Eiropas aristokrātijas kultūra 17. – 19. gadsimtā”.

Nu jau vairs pat nebrīnāmies, ka cilvēki uz operu iet sporta apavos un apģērbā, sarunājoties neizvelk rokas no bikšu kabatām, sniedz intervijas, izgāzušies krēslā un mutē žļembājot košļeni. “Patērētājsabiedrībā mēs nekultivējam cilvēka gaumi, bet piedāvājam apmierināt viņa vēlmes,” saka D. Hanovs. Ir taču tā, ka tādi cilvēki kā, piemēram, Imants Lancmanis, šodien šķiet kā no cita gadsimta izkāpuši. Kā pēdējie, caur kuru pirkstiem vēstures pavediens slīd bez aizķeršanās. Par spīti milzīgai pretestībai, pateicoties zināšanu alkām un misijas apziņai, viņi ir spējuši pavedienu sasiet un ne tikai brīvi pārvietojas laikā, par kuru daudziem šodien nav vairs pat priekšstata, bet uztur spēkā debesis, no kurām gara gaisma nāk pār visiem.

Jauno laiku barbari ģērbjas vismodernākā piegriezuma drānās, brauc ar visdārgāko auto, ēd izsmalcinātos restorānos, ieņem augstus amatus un… spļauj virsū gan pagātnei, gan tagadnei. Nav brīnums, ka mūsu kopējie rati, kuros braucam uz nākotni, tik ļoti zvalstās – tiem nav streņģu. Bez atsaitēm būvēta nākotne ir gauži nedroša. Lai kļūtu skaidrs, kas nospriego celtni, atliek palūkoties uz velvēm.

Patērētājkultūra sabiedrību nevis nospriego, bet izļurina. Kāds briesmīgs paradokss – karš posta, bet harmoniskai attīstībai par visu vairāk nepieciešamais miers cilvēkus atslābina līdz nevarībai! Miers dāvā milzīgas iespējas, kuras mēs izniekojam mūsu ego izraisītos kariņos. Miera laikā deviņdesmit un vairāk procentu dzīves neveiksmju ir meklējami mūsos pašos – mūsu raksturā, vājībās, atkarībās un fobijās. Tā kā to ir grūti atzīt, mēs neveiksmju cēloņus meklējam ārpus sevis. Meklējam un arī atrodam. Un tad izrādās – vainīgi ir vecāki, skolotāji, krievi, ķīnieši vai amerikāņi. Bet lūkosimies uz velvēm, tur viss ir ierakstīts!

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Pilnīgi piekrītu. Es skatos un brīnos, kas notiek uz šīs zemes !!!???

  2. Paldies! Kā vienmēr-labāk un precīzāk vairs nevar pateikt. Jā, šodien svēts tik daudziem ir tikai privātīpašums,bet sirdsapziņa kā Aspazijas dzejolītī pasaciņa klīst pa zemes /Latvijas/ virsu un nekur tai nav mājas. Jā -politiķi ir tautas spogulis,tādi esam arī mēs ar padomijas sistēmas izmežģītām smadzenēm.
    Par kedām operā- kādu reizi,ja situācija liek,to var atļauties,bet tas nedrīkst kļūt par normu. Jo tad neesam vairs kultūras cilvēki,bet bioloģiski hominīdi. Proletāriskā diktatūra/īstenībā komunistu/,ko veica zemas kultūras pārstāvji taču ienīda un iznīcināja visus,kuru debesis bija augstākas,nekā ar karoti varēja sagrābstīt.

  3. Nav liela gudrība pa reizei gadā
    Doma velvēs tā truli blenzt.
    Ja nav ticības sirdī tavā,
    Bez dievpalīga – darbs miskastei lemts.

  4. Vienmēr augsti vērtēju Andas Līces komentārus, protams, arī šoreiz. Ja mums saeimā būtu 100 deputātu ar tādu skatu uz dzīvi, kultūru, vēstures un valodas zināšanām, mēs dzīvotu citā pasaulē
    P.S. Iet kedās uz operu nav nelaime, tikai kultūras robs, barbarisms.

    • Saeimā vienmēr būs tādi deputāti, kāda ir tauta… MĒS ESAM TĀDI KĀDI ESAM, TĀDA ARĪ IR MŪSU POLITISKĀ ELITE. TIE ESAM MĒS – NAV VAIRS NE PADOMJU ČEKAS VAI KOMPARTIJAS IELIKTEŅU, NAV NE BALTVĀCIEŠU VAI ROMAS PĀVESTA IELIKTEŅU…MĒS ESAM TAGAD SAIMNIEKI SAVĀ ZEMĒ… KĀ MĀKAM, TĀ ARĪ SAIMNIEKOJAM… Nu jā – vienmēr ir vieglāk novelt vainu par neizdarīto un savām muļķībām uz barbariem….

  5. Paldes. Tu esi gudriniece. Tev pilnīga taisnība. Bet… Liekas, ka Tavs(KrustiņLA) ir vienīgais latvietiskais laikraksts LR. Jūs vienīgie meklējat Latvijas un Vēstures saskarsmes punktus. Jūs vienīgie esat saglabājuši saikni – Avīze – Literatūra. Vienīgie vienmēr Tautu, Latviju prioritizējat varai, politikai, šiRīta izdevīgumam, personību konjunktūrai. Paldies, ka spied aizdomāties, satvert problemātiku „sarkanos pavedienus”. Paldies, ka esi. Paldies, ka norādi labirintā pareizo ceļu uz Gaismu. Mēs drīz nebūsim, Tu paliksi un vēl ilgi „Bākosi”. Paldies.

  6. Anda, ir atnācis jaunais laiks ar sadalītu ģimenes pavardu, sašķeltu dzimtu, nav paaudžu maiņas, tikpat kā nav. Dzīvojam mājās, kur viens otru reti kad pazīst, ģimenes tālumā viena no otras.

    Jaunais laiks – tā nav traģēdija. Traģēdija ir tur, ka ir atnācis jauns verdzības vilnis, svešu tautu samaisīšana, migrācija un ģeopolitiska bezatbildība par ģimeni, par vidi, par apkārtni, par tautas grimšanu nabadzībā, izvirtībā un zūdībā utt.

    Kedās iet uz teātri, operu – tā arī nav nelaime.

Draugiem Facebook Twitter Google+