Mobilā versija
Brīdinājums +8.4°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
4. janvāris, 2017
Drukāt

Lūsiņš: Ja es būtu Bobs Hārtlijs, uz izlasi uzaicinātu desmit juniorus

lusinsed

Spēle bija normāla un man neradās sajūta, ka būtu nonākuši mistiskā kompānijā, kurā nav mūsu vieta, taču ar to nepietika, lai sasniegtu pozitīvu rezultātu – rezumējot Latvijas U-20 hokeja izlases startu pasaules čempionātā Kanādā, “LA” atzina hokeja vārtsargs un TV eksperts Edgars Lūsiņš.

Latvijas juniori cīņā par palikšanu elites divīzijā abās spēlēs piekāpās Somijai (1:2 un 1:4), sērijā zaudējot 0:2 un tādējādi nākamsezon atgriezīsies pirmajā divīzijā.

“Šis bija pirmais gads, kad saprotam, kas notiek pasaules mērogā – ka varam spēlēt, un ne tikai vienā mačā. Spēle bija normāla, rezultāts – ne. Man nebija sajūtas, ka esam nonākuši mistiskā kompānijā, kur nav mūsu vieta. Ja jau pat somi paklūp. Principā pret viņiem ne tuvu nevajadzētu būt līdzīgai spēlei, taču pirmā bija ļoti laba,” uzskata Lūsiņš.

Viņaprāt, čempionāts arī atainoja to, kas notiek Latvijas hokeja saimniecībā – izpalika vasaras nometne, kādas notiek daudzās citās valstīs. Tad sapratne, piemēram, vairākumā būtu labāka. “Vairākums ir saspēles jautājums – jo vairāk darīs, jo lielāka iespēja, ka sanāks. Bet tam fiziski neatlika laika, jo izlase pilnā sastāvā trenējās tikai trīs dienas un nospēlēja vienu pārbaudes spēli pret Kanādas rajona komandu,” atgādina Lūsiņš.

Ja viņš būtu Bobs Hārtlijs, tad uz Latvijas pieaugušo izlases treniņnometni pirms pasaules čempionāta uzaicinātu ap desmit junioriem, lai viņi saprot, ka ir pamanīti, un tas iedotu papildus dzirksteli turpmākajam darbam – Renārs Krastenbergs, Mārtiņš Dzierkals, Kārlis Čukste, Filips Buncis, Kristiāns Rubīns, Kristaps Zīle, Rūdolfs Balcers, vārtsargi Mareks Mitens un Gustavs Grigals.

“Nevienu jaunu talantu gan šajā čempionātā neuzrakām – tie, kas skaitījās perspektīvāki, arī mazliet labāk izskatījās. Man šķiet, ka izlasei jauns treneris vienmēr vēlas atrast kādu tīrrandni. Kā Haralds Vasiļjevs Jāni Spruktu vai Teds Nolans – Miku Indraši. Arī Hārtlijs mēģinās un viņam izprotamāki ir tie hokejisti, kas ikdienā spēlē Ziemeļamerikā, nevis Latvijas čempionātā vai Krievijas jaunatnes līgā.”

Tikai Mārtiņš Dzierkals Latvijas izlasē palika ar neitrālu lietderības koeficientu, pārējiem tas negatīvs, turklāt kapteinim Zīlem pat mīnus desmit. “Viņš spēlēja pirmajā maiņā, kas visu laiku gāja pret pretinieku līderiem. Viņi arī tos vārtus sameta, ne jau ceturtās maiņas,” Edgars norāda, ka statistika ne vienmēr objektīvi atspoguļo hokejista devumu.

Pamatvārtsargs Mareks Mitens, kurš junioros varēs spēlēt arī nākamgad, atvairīja 88,2 procentus metienu. “Šī viņam ir pirmā sezona ASV, kur spēlē ļoti daudz un var redzēt, ka augusi pārliecība. Ķermeņa valoda liecina, ka viņš neraustās, netrako, sak, man tagad kādam kaut kas ir jāpierāda. Pret slovākiem un somiem ļoti pieņemami nospēlēja. Ja ir vairāk kā 40 metieni spēlē, tas jebkuram ir daudz un allaž cerēt, ka ielaidīs vienus vārtus vai nostāvēs sausā nav godīgi pret vārtsargu.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+