Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
17. augusts, 2015
Drukāt

Lustrācija nav publiskas grēksūdzes TV. Saruna ar iniciatīvas autoriem (43)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Pēc Lidijas Doroņinas-Lasmanes 90 gadu jubilejas svinībām Latvijas masu informācijas līdzekļos tika izplatīta Doroņinas-Lasmanes un domubiedru grupas publiskā vēstule (“LA” publicēta 30. jūlijā) augstākajām valsts amatpersonām ar aicinājumu pieņemt lustrācijas likumu. Tas ļautu savulaik Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) savervētajiem cilvēkiem brīvprātīgi atzīt sadarbības faktu. Vēstuli parakstījusi grupa inteliģences aprindu ļaužu. Vēl dažas dienas vēlāk kļuva zināms, ka Saeimas deputāte no Latvijas Reģionu apvienības Inga Bite gatavojas rudenī iesniegt Saeimā likumprojektu par bijušo VDK aģentu lustrāciju. Pagaidām gan likumprojekta saturs nav publiski zināms. Arī vēstules parakstītāji ar to nav saistīti, un vispār valda liela skepse, vai likumprojekts parlamentā maz tiks izskatīts. No citas puses atskan, ka “lustrētāji” tikai vēloties gozēties Lidijas Doroņinas-Lasmanes “mūža gaismā”. “Ne mirkli nebija vēlmes gozēties viņas saulē. Tā mēs parādījām, ka esam kopā ar Lidiju. Tas būtu absurdi, ja viņai vienai nāktos parakstīt tādu vēstuli,” kritiķiem atsaka viena no vēstījuma parakstītājām publiciste Rudīte Kalpiņa. Viņu kopā ar vēl diviem no vēstules parakstītāju vidus – LU Sociālo zinātņu fakultātes profesori Skaidrīti Lasmani un vēsturnieku Mārtiņu Mintauru – uzaicinājām uz sarunu “LA” redakcijā. Jo ko tad mēs vispār zinām un saprotam ar vārdu “lustrācija”?

V. Sprūde: – Kāpēc mūsu sabiedrībai vajadzīga tāda “lustrācija”? 90. gados bijušie čekisti taču varēja pieteikties Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā (TSDC). Par maz pieteicās?

S. Lasmane: – Lustrācijas likuma nav. Likumu vajag. Tas ir juridisks gadījums.

– Ar čekistu pieteikšanos TSDC nepietika?

– Tas bija vairāk privāts pasākums. Visās valstīs, kur tas bija aktuāli, ir lustrācijas likums.

M. Mintaurs: – Lustrācija ir iespēja tikt galā ar padomju okupācijas laika mantojumu, citādi regulāri pirms katrām vēlēšanām, pirms katrām izmaiņām politiskajā vidē gan sabiedrībā, gan medijos sākas runas, kurš tad īsti ir tajos “čekas maisos” un ko ar tiem darīt. Parasti tās diskusijas nonāk galējībās. Likums būtu instruments, kas ļautu tikt galā ar bijušās padomju valsts drošības dienestu “astēm”, tāpat kā citās bijušajās sociālistiskajās valstīs. Ar to, ka mums nav lustrācijas likuma, esam palikuši ārpus kopējās Eiropas ainavas. Tas, ko Latvijā sāka darīt 90. gadu sākumā, pārņemot padomju drošības dienesta dokumentus, nav izdarīts līdz galam. Kāpēc nav izdarīts? Viena lieta ir sabiedrības attieksme, bet otra – Latvijā nav tāda pētniecības un atmiņas saglabāšanas centra, kāds ir, piemēram, Polijā, Lietuvā.

– Bet mums bija TSDC…

– Tas pastāv, taču tā ir cita līmeņa iestāde. Ja vēsturniekiem, kuri ar čekas jautājumu nodarbojās, pajautāsiet, kā šo iestādi dibināja un kas ar to vēlāk notika, uzzināsiet, ka vienā brīdī pietrūka politiskās gribas to pārveidot par apvienotu institūciju, kas rūpētos gan par VDK dokumentiem, gan vēstures pētniecību. Dažkārt lustrāciju interpretē vienkāršoti, it kā tā nozīmētu tikai atvērt visus “čekas maisus”, izveidot kaut kādu “stukaču” sarakstu un salikt internetā, lai visiem viss par visu būtu skaidrs. Vajadzīgs likums, civilizēta sistēma, kas dotu gan skaidrību, gan aizsargātu no nejaušībām cilvēkus, kurus padomju drošības dienestos iesaistīja ar piespiedu metodēm. Nav runa par rēķinu kārtošanu. Lustrācija nenozīmē publiskas grēksūdzes TV.

Pievienot komentāru

Komentāri (43)

  1. Tautas gudrība vēsta > – “Ja esi s*ūdos līdz mutei, tad nečivini”:
    Latvijas vēstures zinātne atrodas kritiskā stāvoklī (Latvijas vēstures zinātnes apburtais aplis..)

    • Tas nav nekas jauns! Meli dominē visur, it īpaši vēstures zinātnē… Ar pagātnes mantojumu mēs nenovēršami dzīvojam ik dienas, žēl, ka tas nospiež tik lielā mērā, ka rada bezcerības un bezpalīdzības izjūtu liktens priekšā. Pašam vien jāvelk sevi ārā no sūdiem, vienalga cik arī dziļi tie nebūtu…

      • Aiz manis stāv zvaigznes. Ko tu man padarīsi?! /J. Rainis/
        Lustrētajiem, kā izciliem dejotājiem, spiež tā kurpe – tāpēc ņemās aiz nezināšanas gar maznozīmīgām lietām – čeku, ceku,- ciku, caku. A man pagātnes mantojums palīdz – iedvesmo Ulmaņlaika paaudzes paveiktais 1940.- 1990.gg.:
        “”Manu un daudzu manu vienaudžu jaunību izpostīja karš.(..)
        Sākām vārda vistiešākajā nozīmē klajā laukā un tukšā vietā.(..)Tagadējā Druvas ciematā, kas savu nosaukumu aizguva no kopsaimniecības, viss – dzīvojamās ēkas, VIDUSSKOLA, sporta nams, asfalta rūpnīca un ražotnes – tika uzcelts kopsaimniecības laikā. Celtniecības brigādē vien pastāvīgi strādāja ap trīssimt vīru.”
        Mēs tikai nopietnāk strādājām. Saruna ar Jāni Rubuli(1927), kas bija Saldus rajona kopsaimniecības “Druva” priekšsēdētājs (Latvijas Avīze, 17.11.2011.)

  2. Kāpēc Latvijā neizdod Voinoviču, tāpat kā daudzus citus interesantus bijušos sovjetus, kuriem ir ko teikt par sistēmu? Kādreiz pajautāju par to saslavētajai Doroņinai-Lasmanei. Atbilde bija, ka viss ko vajag, ir jau izdots. Kopumā naivs cilvēks un varbūt arī nesaprot, kam viņa šos 25 gadus strādā bez parakstiem un slepeniem ziņojumiem.

    • Tirgus visu sakārtos! Esošajā sistēmā tiks izdots tas, kas tiks pieprasīts (sex&drugs&rock’n’roll)!
      Visa šitā lustrācija jau no tukša gaisa neradīs un nepastāvēs – kādam tak’ pašreizējās problēmas ar bēgļu uzņemšanu ir jāpiesedz….Kas negrib tiks “iz-lustrēts” – tas uzmetas par citu lustrētāju, gudri, vai ne?

      • Var tikai brīnīties Atbildēt

        par to aprobežotību, kas valda atsevišķu personu prātos,- uzrakstīt tik stulbu komentāru rakstam, kurā izskaidrota lustrācijas būtība. Iespējami tikai divi iespējamie atbilžu varianti! Uzmini nu…

        • Ha-ha-ha, “visas teorijas pelēkas, tik dzīves koks ir mūžam zaļš”! Lustējās tā sparīgāk, lai var “piecgades plānus 3 gados izpildīt”! Dāmām un kundzēm cien. gados, protams, priekšroka….

          • Tautas gudrība vēsta -

            visgardāk smejas tas, kurš smejas pēdējais, tāpēc varbūt vajadzētu atturēties no pāragriem vērtējumiem… Lai gan katrs spriež pēc savas saprašanas, un ja nu tās nav vispār?

    • Voinovičs tiešām būtu pelnījis Latvijā būt krietni, krietni vairāk!!! Tulkota, ap 90., tikai Čonkina 1.daļa. Jau minētajās atmiņās “Дело № 34840” – arī par čekas noziegumiem, cilvēku garīgas un fiziskas kropļošanas metodēm, kas tika liektas lietā vēl 70., bet noteikti arī 80.gados.

      Vainīgie nesodīti, nezināmi, bailīgi … bet joprojām ļoti, ļoti ietekmīgi.

      Nez, Savicka kungu ir kādam mūsu neatkarīgās valsts drošībniekam ienācis prātā nopratināt (vai žurnālistam nointervēt), ar ko viņš un viņa VDK nodarbojās?

  3. Pirms sākt kaut kādas debates par lustrāciju un vēsturisko izpēti, vajag publicēt likumprojektu “Par lustrāciju”, citādi ir tikai tukša salmu kulšana. Bijušie stukači tāpat kā visus 25 gadus, pretosies publicēt vai reģistrēt VDK aģentus (stukačus). Viņi ir pie teikšanas ne viens vien. “Pie teikšanas” – tas vēl nenozīmē, ka viņi ir ministri, deputāti vai lieli priekšnieki, viņi var būt tādos nomenklatūras amatos, kur var ietekmēt poilitiku un politisko sistēmu, viņi var būt vienkārši sponsori un noteikt virzību likumos, viņi var būt miljonāri ar naudas maku, viņi varpiedalīties Koalīcijas padomē, partiju valdēs un visur citur. Lustrācijai ir nozīmē mazināt šo nelaimīgo cilvēku kaitīgo ietekmi, kuriem liek joprājām pildīt “saimnieka norādījumus”, stāvēt zem draudiem – nestrādāsi, tevi vai tavu ģimeni “novāksim”, atšifrēsim, ka tu stukačs utt., tev nav izvēles. Ja izgaismosies vai izgaismos, tas vairāk nav slepenais aģents.
    Jāpalīdz šiem cilvēkiem tikt vaļā no pagatnes ēnas. Piemēram, ja pie cilvēka VDK (NKVD) atrada ieroci, pieķēra politiskā darbībā pret okupāciju utt. – draudēja 25 gadi cietumā vai “izsūtījumā” bez tiesībām sarakstīties (nāves sods vai ) un pateica – stučīsi, iesi mežā pie bandītiem un nodosi viņus vai tava dzīve ir beigusies …Un mežā jaunpienācējam arī vajadzēja sevi “parādīt” kā padomju varas ienaidnieku, sasmērēties ar cilvēku asinīm, lai pieņemtu. NKVD to tik vajadzēja – bandu likvidēt un pašu arī iesēdināt uz vieglāku termiņu un vieglāku, drošaku labāku dzīvi, ātrāku atgriešanos un izmantot viņu arī lēģerī.

  4. “Tikai bizness – nekā personīga!” Lustīgu lustrēšanos, – sākot jau no 2015.g. 21.augusta!!

  5. Sāksim jau ar pašu čekas maisu ķidāšanas komisiju. Vairāk kā gads palaists vējā. Kas tie par cilvēkiem, kas viņus iesaistīja tajā komisijā, pēc kādiem kritērijiem? Vai komisijas vadītājs, kas esot no Zviedrijas kaut vienu čekistu ir vaigā skatījis? Par pārējiem arī nekas nav dzirdēts. Vai viņi ir strādājuši ar čekas arhīva materiāliem? Vai viņi vispār apjēdz, no kura gala maiss jāsien vaļā?
    Kurš no viņiem ies un rakāsies pa arhīviem un meklēs materiālus un pierādījumus? Vai kāds no viņiem vispār ir ieinteresēts to darīt?
    Tas vairāk izskatās pēc kaitniecības, nevis pēc pētniecības.
    Ja būtu gribējuši strādāt, premjerei un ministriem nakti gulēt neļautu, kamēr savu nepanāktu. bet viņi tikai ņaud un tusē pa kafejnīcām.
    Protams. mūsu mīļa valdība ir izrādījusi “izcilu ieinteresētību” šīs komisijas darbā, tas gan arī jāatzīst.
    Āfrikāņu bēgļi tai daudz tuvāki sirdij par Latviju un latviešu lustrācijas likumiem.
    Tieši tikpat izcilu ieinteresētību varam sagaidīt arī lustrācijas likuma sakarībā. Nesacerieties!

    • Arī tavam komentāram Atbildēt

      cauri spīd sliktā griba, bet sabiedrība ir sasniegusi noteiktu atklātības līmeni, ir izaugusi jauna paaudze! Laiks ir nobriedis beidzot ķerties klāt ne tikai pie baltajiem krekliem, bet arī pie sirdsapziņām…

  6. Lustrācijas likumu varbūt patiešām pieņems un čekas aģentu sarakstu , iespējams, publicēs. Ko darīsiet ar GRU aģentu sarakstu, kā lustrēsiet Baltijas robežapsardzības apgabala aģentus un ko domājat iesākt ar Baltijas flotes izlūkdienesta aģentiem? Pēdējie trīs maisus neatstāja…
    Un vēl – ko darīsiet ar tiem , kuri brokastīs un vakariņās savu bērnu un mazbērnu klātbūtnē skaļi nopūšas par to, cik laba dzīve bija kolhozā?

  7. Valdis Freimantāls Atbildēt

    Komunisti un čekisti kontrolē Latvijas sabiedrisko un politisko dzīvi kopš 1993.gada 18.februāra nakts, kad
    valsts augstākās amatpersonas mutvārdiski, slepeni pavēlēja likvidēt likumīgi atjaunoto Rīgas Latviešu Biedrību, kura darbojās atbilstoši tās 1938.gada statūtiem. /viltus biedrības statūti nepieļauj likumīgo statūtu atzīšanu un aizstāv komunistu politikāņu intereses/. Visus atjaunotās Rīgas Latviešu Biedrības biedrus, kuri darbojās Māmuļā likumīgi, atbilstoši 1992.gada 18.jūlija pilnsapulces lēmumam – atjaunot biedrības darbu pēc 1938.gada statūtiem, brutāli izdzina no Māmuļas, rupji pārtraucot un pilnībā paralizējot biedrības darbu.

    Viltus biedrības radīšana paildzināja padomju nomenklatūras valsts pārvaldi par 22 gadiem – traģisku Latvijai. / virs 10 000 pašnāvības, demogrāfiska katastrofa, 400 000 darbaspējīgo zaudējums valstij un valsts apzināta novešana miljaros mēramā parādu purvā /.

    • Palasiet saeimas drošībnieku komisijas biogrāfijas un taps skaidrs,kāda un kuru drošība šis pirmkārt lustrejamais iestādījums aizsarga.

    • Tāpēc es nevarēju saprast, kas Atbildēt

      notiek ar Māmuļu. Vienreiz iegāju, tur kaut kādi krievi tusējās. Piegāju pie apsardzes un mēģināju skaidrot, ka šādiem pasākumiem pilnīgi noteikti netika būvēts (celts par latviešu sūri grūti pelnītajiem grašiem) Latviešu biedrības nams, tautā saukts par Māmuļu!

    • Atdot Māmuļu beidzot Atbildēt

      īstajai, uz 1938.g, vai vēl agrākiem statūtiem balstītai un piederošai Rīgas Latviešu Biedrības latviešu sabiedrībai un inteliģencei!!! Augusta Deglava kultūrvēsturiskais romāns ” Rīga ” pirmais sējums ļoti smalki apraksta Rīgas latviešu biedrības tapšanas iesākumu un skaidri liecina, kam un kādiem nolūkiem un cik “viegli” latviešiem nāca šis nams, lai mēs ar vieglu roku atdotu to kādam citam! Varbūt tieši šeit jāsākas lustrācijai?!

  8. nu tik spruks vaļā! Atbildēt

    Likums kā līdzeklis pret aizcietējumu …

  9. Vladimira Voinoviča memuāri "Lieta Nr 34840" Atbildēt

    – par to, kā rakstnieku 1975.g. pratināja un mēģināja noindēt VDK un kā viņš jau Jeļcina Krievijā un ar Jeļcina atbalstu mēģināja par šo konkrēto lietu no VDK mantiniekiem iegūt informāciju, pat nerunājot par vainīgo sodīšanu. Un kas no tā visa ir sanācis.

    Varbūt R.Kalpiņa vai kāds cits literāri apdāvināts cilvēks varētu iztulkot un tad LA publicēt kāda Lata romāna vietā? Būtu brīnišķīgs fons visām lustrācijas debatēm, turklāt latviski, cik man zināms, par šo tēmu nekā tik spēcīga nav.

  10. Juridiska kaarikatūra, anekdote, ka tiesa var noteikt – sadarbojās persona vai nē, arī šis likums par sadarbības fakta konstatēšanu ir pasaules mēroga ākstu likums. Padomājiet paši, kā var noteikt, sadabojās Godmanis vai nē. Kartiņa maisā ir, reģistrēts pēc visiem likumiem – pavēlēm un te – tiesa teiks – nē, nav sadarbojies.Čeka bija tāda muļķa iestāde, dumja, glupa kā antiņš, ka vervēja, lai nesadarbotos.
    Iedodiet tiesai visu “aģenta darba lietu” ar 500 lappusēm un tā neko nevarēs pateikt vai sadarbojies vai nē, jo tad katrs ziņojums jāpārbauda dabā, dzīvē, jānopratina visas personas, par kurām tika iesniegts slepenais ziņojums. Prokurosrs saka -sadarbojās un iesniedz tiesā – tiesa saka – nē, nav pierādījumu. Teātris.

    Vai LUSTRĀCIJAS likumā arī rakstīs, kas un kā noteiks sadarbību? Jau esmu teicis, sadarbību var noteikt pats aģents un Dievs. Pat operatīvais darbinieks ne vienmēr ir pārbaudījis – ziņojums ir dezinformācija vai patiess.

    Sadarbības konstatēšana ir izmantojama pēc vajadzības tikai SABam vai Drošibas dienestiem.

    Sadarbības konstatēšana – likums un tiesa durakiem, maiss galvā.

    • Krievu rakstniekam Voinovičam – antikomunistam, disidentam, trimdiniekam -. kad viņš 90.gadā ar Jeļcina svētību vērsās Ļubjankā, paziņoja, ka viņa lieta “sadedzināta”, jo nav bijusi “vēsturiski un operatīvi svarīga”.

  11. Tas, ka t.s. čekas maisi vēl arvien nav atvērti Latvijā — vienīgajā no tām zemēm kas bijušas zem krievu (PSRS) jūga — tas pierāda, ka vecā padomiskā nomenklatūra vēl arvien kontrolē mūsu valsti. Un mūsu ne sevišķi demokratiskā vēlēšanu sistēma ļauj viņiem to darīt. Kurā attīstītā valstī būtu tāda Āboltiņa varējusi ielīst atpakaļ parlamentā pēc tam, kad vēlētāji bija to noraidījuši? Vai tā ir īsta demokratija?

  12. Vai būs Lustrācijas ministrija ar budžetu un štatiem? Īstais brīdis palustēties, pirms pirmie 250 bēgļi jāaprūpē un Grieķijas parādi jārestrukturizē. Priekā, tautieši, priekā!…….garu, garu, uzmet garu, / lai es arī pērties varu….

    • Vai tikai neesat no tiem, kam būtu jāizdara šī izvēle: lustrēties vai ne? Tā izskatās pēc Jūsu komentāriem 🙂

  13. Kuri tad būs tie kuriem varēs uzticēties un izstāstīt savu sāgu? Varbūt tie paši no pašas čekas maisu virspuses? Un Saeimas deputāti jau nu noteikti būs pret, jo baumas jau vienmēr var apstrīdēt, bet patiesība kož acīs. Piecus gadus pēc nāves sabiedriskā vide jau nu noteikti būs uz vainīgajiem atstājuii neatgriezeniskas pārvērtības un nebūs vairs jābaidās, ka pēkšņi celsies no kapa augšā.

  14. tiesiskais analfabētisms Atbildēt

    ”Likums, kas atļauj brīvprātīgi pieteikties”? Brīvprātīgi var arī bez likuma, bet, kurš nevēlas, tam arī šis likums pienākumu neuzliek. savukārt raganu medniekiem nekas netraucē turpināt ķengu kampaņas, jo ķengām pierādījumi nav vajadzīgi.

  15. Kartotēkās maisā” nav vai kartiņas ir iznīcinātas pirms tam, kad persona gāja pa karjeru uz augšu. Manuprāt, gandrīz visiem augstākajiem amatiem bija savs “JUMTS”- viņš bija čekas aģents, čekas aģents bija brālis, māsa sieva, tēvs, māte utt., cits tuvinieks. Tikais cau čeku vai Centrālo komiteju, Partijas komiteju varēja tikt augstā amatā -par pārvaldes, tresta priekšnieku,par ministra vietnieku, ministru, augstas valsts iestādes vadītāju, utt. Šis “siets” bija jaīziet – rekomendēja kāds , kādi augstākie ālautiņi, kuri jau ieņēma amatus – ietekmīgs ‘blats” iešanai pa karjeras kāpnēm darbojās ne mazāk.

    Ja saprati – lustrācijai būtu jāpakļauj visas augstākās amatpersonas, ne tikai čekas (VDK) aģenti vai “aktīvās rezeves virsnieki”, lustrācijai būtu jāpakļauj arī visi VDK štata darbinieki – tad LŪSATRĀCIJA būs kaut cik pilnīga un kaut cik pildīs savu lomu.

    PAR TO VISU kategoriju lustrāciju JĀIERAKSTA “LUSTRĀCIJAS” ikumā. Vai izdosies to tik pilnīgi realizēt sava lielā apjoma dēļ, tas nemaz nav tik svarīgi.

    Lustrētājiem ir jānosaka zvērests vai ir sadarbojies, rakstījis ziņojumus VDK – oficiālos (slepeni tie bija vienmēr) vai kā pagrīdes aģenta, uzticības personas ziņojumus.

  16. “Manuprāt, arī mums ir pienācis brīdis sākt darīt to, ko neizdarīja tūlīt pēc padomju režīma krišanas.”
    ================================================================
    Dariet,- kādas problēmas? Lūk, pozitīvu piemēru parādīja režisors Pēteris Krilovs, uzņemot filmu „Uz spēles Latvija”. Tagad sabiedrībai ir iespēja salīdzināt ar padomju (A.Brenča) versiju “Kad lietus un vēji sitās logā.” Manuprāt, pamatdoma abās versijās sakrīt – latvieši tika maldināti (solījumi uzsākt 3.Pasaules karu pret boļševismu), izmantoti un beigus beigās “uzmesti”. Vēsture atkārtojās?

    • Lavrentijs Paličs Berija Atbildēt

      Latviešiem bija intereses cīnīties pret boļševismu neatkarīgi no tā, vai trešais pasaules karš tiktu gatavots, gandrīz būtu sācies vai netiktu pat apsvērts idejas līmeni. Latvija bija okupēta un tie, kas nevēlējās sapūt Sibīrijas konclēģeros, ķērās pie ieročiem.

      Par iespējamajiem 3. pasaules kara scenārijiem mēs maz ko zinām. Ir pilnīgi droši zināms tiki tas, ka Kubas raķešu krīze varēja beigties ar karu. Cik vēl bija tādu krīžu, kas varēja beigties ar karu?

  17. Mītu un aplamību par šo tēmu boirums ir kā no gaisa, būs vēl un vēl.

    Lūstrācija – galvenais –
    1) lai kaut nedaudz sajauktu galvu ārvalstru spiegošanas sistēmai. Būs grūtāk atšifrēt vai bijušais vai pat esošais VDK aģents ir, nav pieteicies, vai var viņu turpmāk izmantot vai nē …
    2) vieglāk būs tikt vaļā no šī zirnekļu tīkla, no kura praktiski nav atpakaļceļa, izņemot dažus apstākļus – ir izgaismots vai miris; savervētais vienmēr varēs pateikt – mani aklāja, izsauca, kaut es nepadevos, par sevi neatklāju, ka esmu tīklā, darbojos;
    3) noņemt (stipri mazināt) no savervēto cilvēku un viņu ģimenes šo uzspiesto traipu – tautas nodevējs vai tml.

    Visas sarunas, ka es nesadarbojos, vai – mani ierakstīja kartiņā, es rakstīju oficiālos ziņojums pēc komendējuma un nokļuvu kartotēkā, tīklā – tie ir lieli meli, izdoma un tautas maldināšana. Esi kartotēkā vai no tava vārda ir slepenais aģenta ziņojums, nevis pēc komandējuma – netaisnojies, tu esi aģents un apzīmogots, ko jādzeš ar LUSTRĀCIJU, tevi nodevībā neviens neapvainos, nedrīkstēs apvainot, ja nav savākti nodevības pierādījumi, nav tiesas par nodevību utt.

    (1) Neviens nevar sašķirot “labos” un sliktos “stukačus – aģentus, tajā skaitā, kuri paši ziņoja brīvprātīgi, kuri bija savervēti piespiedu kārtā, sakompromitēti, savervēti draudu atmosfērā – 25 gadi, Sibīrīja vai stučīsi.
    (2) “Aktīvās rezerves virsnieki”- visbīstamākie štata aģenti (viņi nesaucās “aģenti”), kuru uzvārdi nav nevienā kartotēkā (maisā) Latvijā, par viņiem nerunā un nesauc štata vārdā. Kā viņi rakstīja ziņojumus un kam iesniedza – nezinu, drīzāk, ka VDK vadībai, nevis ierindas izmeklētājiem vai operatīvajiem darbiniekiem. Izņemot retus gadījumus, “AKTĪVĀS REZERVES VIRSNIEKUS” nepazina arī parastie legālie štata darbinieki (???). Viņiem piešķīra kārtējās virsnieku pakāpes un maksāja VDK algu, bet savu saņemto algu iefiltrētajā uzņēmumā, iestādē atdeva VDK Finansu daļā. Darbā TV, laikrakstos, institūtos pēc VDK kursu vai slepenās skolas pabeigšanas darbā iekārtojās paši vai ar slepeno starpnieku atbalstu. Latvijā šī kategorija var būt VDK štatu sarakstos, bet kā viņus atšifrēt, atdalīt no legālajiem darbiniekiem, man nav variantu. Viņus nemeklējiet arī VDK telefonu grāmatās.
    Bija arī “uzticamības personas”- doverennije lica, tādi vienreizēji stukačiņi, laiku pa laikam.

    • Lavrentijs Paličs Berija Atbildēt

      1. Ja ar ārvalsti domāta Krievija, tad viņi ļoti labi zina, kurš tiek izmantots, kurš nē, kurš vispār nekad nav interesējis. Pārējo valstu izlūkus šis jautājums varētu vispār neinteresēt. Savu problēmu pietiek.
      2. Bet kā jūs zināt, kurš ir savervētais? Pat ja viņš tāds būtu, viņš jums acīs skatīdamies pateiks – neko nezinu, pierādiet.
      3. Tie, kas mētājas ar apvainojumiem, bez problēmām nolamās kuru katru, tai skaitā jūs. Varētu būt problēmas lamāt jauniešus, kas PSRS laikos vispār nav dzīvojuši, un vidējo paaudzi tā līdz 40 gadiem, kas PSRS laikos bija bērni un pusaudži – VDK ar bērniem nesadarbojās. No otras puses, ķengātājus tas neuztrauc! Pats nevar būt nodevējs, tātad nodevēja dēls!

  18. Mācās, študenti, mācās – kā eleganti izvairīties no atbildības par pašu sastrādāto 24 gados! Vajag uzsmesties par tiesnešiem-lustrētājiem un/vai cilvēktiesību (viedzimuma laulību) aizstāvjiem – un lielāko daļu sabiedrības tiesājamo lomā nostādīt! Būs “jautri”…..

  19. Mūsu sabiedrība ir pilnā pārliecībā ka jālustre kaut kādi kolaborantu zemākā līmeņa darboņi,bet īstie Latvijas neatkarības iznīcinātaji un šīs iznīcības uzturētaji droši turpinas arī šīs neatkarības iznīcināšanu,sevišķu uzmanību pievēršot šīs nepateicīgas tautas skaitliskai samazināšanai.Lustrācijas mērķis ir tieši šo darboņu neitralizēšana,bet kā redzam,notiek lustrācijas idejas noniecināšana un lustrācija.

  20. Interesantākais šajā procesā ir jautājums- kurš būs lustrētājs? Kas to noteiks? Svētā gara aicinājums? Ar kādām tiesībām šodienas komjaunieši ( degsme, paštaisnības patoss, vēlme iznīcināt pretinieku) var būt tie “noslēpuma”glabātāji? Informācijas varas ministrija- skaidrs, ka tādu Latvijai vajag, tad sarīkos korporatīvu konkursiņu, un rosīgi publicisti beidzot apmierinās savas neralizētās ambīcijas citās jomās. Žēl, ka taisnīga un vajadzīga būšana sačakarēta caur neuzticamiem, bet centīgiem cilvēkiem. Bet gan jau īstā patiesība nāks gaismā. Nešaubīgi.

  21. Jautājums ir par latviešu tautas kvalitāti, tātad Satversmes līmenī.
    Kāda tauta bijām, kāda esam, kāda varam būt visos iespējamos gadījumos.
    Kolaborācija totāla terora apstākļos caurmērā bija neizbēgama, tā notika dažādi, tas ir jāizzin, jāsaprot un jādara zināms.
    Tas nav iespējams bez lustrācijas, tātad, ja vēlam labu Latvijai, jādara bez vilcināšanās un kvalitatīvi.
    Blefošana, šoreiz Briseles virzienā, un vilcināšanās ir acīmredzams pierādījums vēlmei turpināt netīru dzīvi, un tādā gadījumā runāt par tautas uzticību varai būtu smieklīgi. Un atgriežamies pie Satversmes.

    • Vai Tu pats asproti ko runā teikdams – latviešu tautas kvalitāte Satversmes līmenī?
      Es tev pastāstīšu kaut ko par latviešu tautas kvalitāti… tajā brīdī, kad bija absolūti skaidrs, ka Hitleriskā Vācija okupēs Dāniju, dāņi mudīgi sadeva visiem žīdiem ārzemju pases un aizsūtīja tos uz Zviedriju. Dānijā friči nošāva tikai kādus nepilnus simt žīdu. Ar latvju bāleliņu reakciju uz radušos iespēju izgāzt dusmas pār žīdu galvām, ceru, esi pazīstams. Nu, lūk, tautas kvalitāte…

      • latvieši nav asinskāri, atšķirībā no dažām citām nācijām un nekad nav bijuši citu paverdzinātāji, tā ka tiem, kas arī ,- vienalga vai tie ir latvieši, krievi, vācieši vai žīdi, – uzdrošināsies pakļaut sevi lustrācijai, ir laimējies!!! Lai gan fakts, ka pat Staļins pirms nāves vairs neuzticējās žīdu dakteriem kā rezultātā, kas to lai zin, vai uz labu vai ļaunu, pēdējo palīdzību saņēma no savas labās rokas Berija, atkal nevar zināt vai uz labu vai ļaunu… varbūt savādāk abiem nāktos stāties padomju tiesas priekšā par Troikas bezjēdzīgi iznīcinātajiem nevainīgajiem miljoniem cilvēku, tā ka vienīgi vēl Otrā pasaules kara upuru skaits pārsniedz mierlaikā nolinčotos… vai tad troiku var uzskatīt par taisnīgu tiesu?!

      • Esiet mazliet objektīvāks: Dānijā nebija Baigā gada. Latvijā Baigajā gadā daudzi žīdi bija aktīvi latviešu izkāvēji, tāpēc nav godīgi Jūsu salīdzinājumi.

Draugiem Facebook Twitter Google+