Foto – LETA

Luterāņu draudzes stāda meža plantācijas 1

Pērn Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) apmežoja 80 ha neizmantotās lauksaimniecības zemes. Mežkopji lēš, ka pēc kādiem 25 gadiem plantāciju mežos varēs iegūt 150 m3/ha. Šodien vidēji draudzēm piederošajos meža īpašumos tiek iegūti 230 m3/ha.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis
“Zeme tad trīcēs zem šo karu izvērsēju kājām!” Gaišreģis paredz Ukrainas kara uzvaras gadu
Kokteilis
“Citreiz pirms koncerta nepieciešams atgādināt ētiku un pieklājības etiķeti” – Madara Raabe vīlusies par koncertā Siguldā pieredzēto
Lasīt citas ziņas

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas 281 draudzei kopā pieder ap 2500 ha meža zemju. Apmežojot lauksaimniecības zemi, kā arī pērkot jaunus īpašumus, luterāņu draudzes gada laikā sev piederošās meža zemes palielinājušas par 105 hektāriem – pērn nopirkti 25 ha meža un apmežoti 80 ha neizmantotas lauksaimniecības zemes. Nākamo piecu gadu laikā baznīca savus mežu īpašumus plāno pavairot vēl par kādiem 700 – 750 ha.

Par efektīvu mežsaimniecību LELB draudžu mežos rūpējas divi diplomēti mežkopji – Arnis Sekste un Jānis Folkmanis. Baznīca nodibinājusi Meža fondu, kura nolikumu apstiprinājusi LELB virsvalde. Tā mērķis – nodrošināt caurskatāmu finanšu plūsmu un rast priekšstatu par labu mežsaimniecības praksi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā kā LELB satversme nosaka, ka draudžu īpašums ir baznīcas kopīpašums, desmito daļu no mežā gūtajiem ienākumiem draudzes pārskaita baznīcas virsvaldei, kas to nogulda LELB Meža fondā un pamatā izmanto izdevumu segšanai par mežu atjaunošanu un abu mežsaimnieku algošanai. LELB virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš atzīst, ka mežkopji savu algu nopelnījuši ar uzviju, jo, profesionāli novērtējot ciršanai sagatavotās audzes un pārdodot tās izsolēs, neviens starpnieks vairs nevar pelnīt, apmānot draudzes. R. Ganiņš: “Ne vienmēr draudzes vēlas cirsmas pārdot izsolēs, apgalvojot, ka vietējie mežizstrādātāji jau tā piedāvājuši pašu labāko cenu un vairāk neviens tik un tā nemaksās. Taču tad, kad izsolē cena no 25 Ls/m3 pieaug līdz 35 Ls/m3, tad visi ir priecīgi. Redzot šo pozitīvo pieredzi, arī skeptiski noskaņotie arvien vairāk sliecas uz to, ka labāk ir saimniekot kopā.” Cirsmas LELB pārdod tikai izsolēs, izmantojot interneta izsoļu portālu www.mezabirza.lv.

R. Ganiņš stāsta, ka pieredze meža apsaimniekošanā ir ļoti dažāda. Ir draudzes, kur par naudu, kas iegūta no meža, atjaunoti dievnami, uzceltas lūgšanu zāles, bet ir arī skumja pieredze, kad mežs nocirsts, nauda pazudusi un draudze izjukusi.

Gada laikā LELB, apsaimniekojot mežus, nopelna apmēram 300 000 eiro. Lielākoties šī nauda tiek ieguldīta baznīcu ēku remontā. Lai savestu kārtībā visus LELB dievnamus, būtu vajadzīgi apmēram 40 miljoni eiro. R. Ganiņš: “Senāk Latvijas lauki bija blīvāk apdzīvoti, arī baznīcas tika celtas ļoti lielas. Tagad tās uzturēt ir ļoti dārgi.”

Āraišu draudzes pārstāvis Jānis Sietiņsons stāsta, ka par naudu, kas iegūta no meža, atdots kredīts, kas ņemts baznīcas jumta remontam, un tagad draudze ir no parādiem brīva, kas arī nemaz neesot tik maz.

Jānis Folkmanis, LELB mežsaimnieks, izrēķinājis, kad tad, ja luterāņu draudzes nocirstu visus savā īpašumā esošos pieaugušos mežus vienā gadā, tās nopelnītu trīs miljonus eiro.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.