Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
13. decembris, 2013
Drukāt

LUX balva – “Pārrautajam aplim”


Aplis_9

Šogad Eiropas Parlamenta (EP) piešķirto LUX kino balvu saņēmusi Beļģijas režisora Fēliksa van Grēningena filma “Pārrautais aplis” – skaudrs mīlasstāsts par pāri, kuram jāsaskaras ar savas meitiņas smago slimību.

Elīzai pieder tetovēšanas salons, bet Didjē kādā mūzikas grupā spēlē bandžo. Tā ir mīlestība no pirmā acu skata. Viņš runā, viņa klausās. Didjē ir kaislīgs ateists un tajā pašā laikā naivs romantiķis, bet viņa mīļotai Elīzai uz kakla ir uztetovēts krusts. Pāra laime kļūst pilnīga, kad piedzimst abu meitiņa Meibela, taču sešu gadu vecumā viņa nopietni saslimst. Filma stāsta par to, kā pāris tiek galā ar smago situāciju.

“Stāstot stāstus par to, kas mēs esam, vai par to, kas mēs varētu būt, Eiropas filmas palīdz veidot Eiropas kultūras apziņu. Filmu veidotājiem nevajag mūs, Eiropas politiķus, taču mums, politiķiem, vajag jūs, filmu veidotājus,” sacīja EP priekšsēdētājs Martins Šulcs, sveicot uzvarētāju un pārējos finālistus.

LUX balvai bija nominēta arī Itālijas un Francijas kopražojuma filma “Miele” (režisore Valērija Golino) un Lielbritānijas režisores Klio Bernāras lente “Patmīlīgais milzis”.

“Pārrautā apļa” režisors F. Grēningens trešdien ceremonijā Strasbūrā norādīja, ka LUX balva ir lieliska iniciatīva. “Tā jums liek skatīties filmas, kuras jūs citādi nebūtu noskatījušies,” teica režisors. LUX kino balvu katru gadu piešķir filmām, kas atbalsta Eiropas kinematogrāfiju, vērtības un risina sociālās problēmas. Filmas deputātu izšķirošajam balsojumam izvēlas kinoindustrijas žūrija. Kinoblogeris Ģirts Luste savā blogā “Kinoteikumi.lv” par filmu raksta: “No vienas puses, ārkārtīgi interesantas intonācijas savienojumā ar ļoti smagām, pat eksistenciālām tēmām. Bet, no otras puses, brīžiem pārāk skaidri redzama autoru smagā roka, veidojot dramatiskus, maksimāli sakāpinātus momentus, bieži pāršaujot pār strīpu (un bīstami pietuvojoties aktieru meistarības robežai), manuprāt, tādējādi skatītāju mazliet izsitot no neredzēta, mūsdienīga Eiropas grīngrāsa (kantri mūzikas atzars), mūziķa un tetovēšanas salona īpašnieces mīlas stāsta veidotās noslēgtās pasaules.”

Kinokritiķe Daira Āboliņa sarunā ar “LA” atzīst, ka lente ir viena no šā gada “lielajām filmām” un emocionālajām sensācijām un bijusi neoficiālā līdere arī Eiropas kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā, taču balvu saņēmusi Elīzas lomas atveidotāja beļģu aktrise Vērle Bētensa.

Tāpat “Pārrautais aplis” ieguva ievērojamā Berlīnes kinofestivāla skatītāju atzinību. “Man nav šaubu par deputātu izvēli. Arī pārējās filmās bija skartas sociāli būtiskas, delikātas un skarbas tēmas,” piebilda D. Āboliņa. Kinokritiķe uzskata, ka šādu nekomerciālu mazbudžeta filmu iznešana priekšplānā dod labumu kinoindustrijai, jo daudzi mūsdienās ir pieraduši, ka kino ir izklaides industrijas daļa, taču ar šādām filmām tiek parādīts, ka kino var risināt arī dziļākas tēmas. D. Āboliņa atzīmē, ka LUX nominēto filmu ceļš pie skatītāja ir citāds – vispirms to novērtē publika, tad kinojomas profesionāļi, un galu galā par filmu balso EP deputāti, kuri darot svētīgu darbu, jo šādas mazbudžeta filmas iegūst papildu iespējas – dārgās izplatīšanas izmaksas visā ES notiek par tās līdzekļiem, turklāt tā tiek ieskaņota vai subtitrēta visās oficiālajās ES valodās un izrādīta ikvienā ES valstī par brīvu.

“LUX balva šajā ziņā ir vērtīgāka par zelta statuju, kas dod slavu, taču LUX balva dod iespējas to izrādīt citās valstīs,” teic D. Āboliņa. Kā piemēru viņa min latviešu režisora Aigara 
Norda vairākos starptautiskos kinofestivālos godalgoto filmu “Mammu, es tevi mīlu”, kurai būtu lielas izplatīšanas izmaksas Eiropas valstīs, un tās būtu grūti segt mazas valsts producentiem. Runājot par to, ka par filmām balso deputāti, D. Āboliņa norāda – kaut arī viņiem ir sūrs darbs, izvēloties “Pārrauto apli”, viņi pierāda, ka ir cilvēciski jūtīgi un izdara labu darbu kinoindustrijai. Līdzīgās domās ir Ģ. Luste, kurš emuārā raksta, ka dzirdējis mazliet nievājošas runas par balvas piešķiršanas procesu, taču viņš argumentē, ka galvenā filmu izvēles procesā ir kinospeciālistu žūrija un deputātu balsojums neesot būtiskākais, jo pirms tā jau šīs filmas ir izrādītas visā Eiropā. “Ceru, ka šī balva un filmu dienas, kas tiek rīkotas jau kopš 2007. gada, kļūs arī Latvijā arvien populārākas. Tā ir ļoti laba iespēja cilvēkiem iepazīt Eiropas kino un daudziem atskārst, ka eksistē arī citāds kino,” emuārā raksta Ģ. Luste. Decembra beigās “Pārrauto apli” vēlreiz izrādīs Rīgā, kinoteātrī “Splendid Palace”.

Pievienot komentāru

Bobs Dilans nosūtījis pateicības runu nolasīšanai Nobela balvu ceremonijāAmerikāņu dziedātājs un dziesmu autors Bobs Dilans neapmeklēs šonedēļ Stokholmā gaidāmo Nobela ceremoniju, lai saņemtu viņam piešķirto Nobela prēmiju literatūrā, taču nosūtījis
Draugiem Facebook Twitter Google+