Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
19. decembris, 2014
Drukāt

LZA izvēlējusies 12 gada zinātniskos sasniegumus Latvijā (1)

Foto: LETAFoto: LETA

Latvijas Zinātņu akadēmija.

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi gada zinātniskos sasniegumus Latvijā, informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Stengrevica.

Jau daudzus gadus LZA eksperti vērtē dažādu nozaru teorētiskos un praktiskos izgudrojumus un to ietekmi Latvijas un pasaules zinātnē. Šogad konkursā “Desmit gada zinātniskie sasniegumi Latvijā” piedalījās vairāki desmiti zinātnisko institūciju un iesniedza 39 pieteikumus. No tiem LZA eksperti par labākajiem atzinuši divpadsmit sasniegumus, kas 2014.gadā veikti teorētiskajās zinātnēs un arī praktiskajos pielietojumos.

Gada sasniegumi ir:

Teorētiskā zinātne:

Pirmo reizi demonstrēta elektronu pāru skaldīšana nanoelektroniskajā “kvantu paātrinātājā”. LZA korespondētājloceklis Vjačeslavs Kaščejevs, Latvijas Universitāte.

Izstrādāta un pielietota jauna evolucionāro algoritmu metode kristālisku un nanokristālisku materiālu lokālās strukturālās un termiskās nesakārtotības pētījumiem, izmantojot rentgenstaru absorbcijas spektru analīzi. Jānis Timošenko, Andris Anspoks, Aleksandrs Kalinko, Aleksejs Kuzmins, Juris Purāns.

Apkopoti Latvijas zinātnieku jaunākie atzinumi par latviešiem kā nāciju (etnosu) un Latviju kā valsti. Galvenais redaktors akadēmiķis Jānis Stradiņš.

Izveidotas un apkopotas baltu valodu ģeolingvistiskās kartes, kas uzskatāmi rāda gan abām valodām raksturīgo parādību kopīgo areālu izplatību leksikā un semantikā, gan arī fonētiskās un morfoloģiskās īpatnības, kā arī valodu kontaktus. Sastādītāji: D.Mikuleniene, A.Stafecka. Recenzenti: Z. Zinkevičius, Ojārs Bušs.

Pirmo reizi kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas publicēts akadēmisks Latvijas vispārējās mākslas vēstures izdevums. Sastādītājs un zinātniskais redaktors Eduards Kļaviņš.

Izpētītas ziemāju labību un ziemas rapša slimību attīstības īpatnības un to izplatības likumsakarības Latvijas apstākļos, izstrādātas rekomendācijas vidi saudzējošai un ilgtspējīgai slimību ierobežošanas sistēmai. Autoru kolektīvs Birutas Bankinas vadībā.

Savukārt praktisko pielietojumu jomā:

Latvijā sintezētā aktīvā pretvēža viela “belinostats” atļauta lietošanai ASV medicīnas praksē periferālās T-limfomas ārstēšanā. Klāra Dikovska, Ivars Kalviņš, Einārs Loža.

Izstrādātas jaunas augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodes noturīgā organiskā piesārņojuma noteikšanai Baltijas jūras un Latvijas iekšējo ūdeņu zivīs un citos pārtikas produktos. Dzintars Začs, Jekaterina Rjabova, Iveta Pugajeva, Arturs Vīksna, Vadims Bartkevičs.

Izstrādāta un Latvijas pašvaldībās praktiski aprobēta integrēta intelektuāla platforma vides un tehnoloģisko sistēmu monitoringam. Jurijs Merkurjevs, Arnis Lektauers, Galina Merkurjeva, Julija Petuhova, Andrejs Romānovs, Jānis Zvirgzds.

Enciklopēdiskā monogrāfijā apkopoti pasaules un Latvijas peoniju audzētāju un selekcionāru sasniegumi. Aldonis Vēriņš.

Izstrādātas tehnoloģijas augļu, ogu un dārzeņu biezeņiem zīdaiņu uzturam no bioloģiskās saimniecībās iegūtām izejvielām. Solvita Kampuse, Anita Blija, Dalija Segliņa, Anita Olšteine.

Augļu koku somaklonālās mainības agrīnas diagnostikas paņēmiens ģenētiski identiska materiāla atlasei un upeņu reversijas vīrusa (BRV) eliminācijas paņēmiens, pielietojot ozona gāzi meristēmu kultūrās. Inga Moročko-Bičevska, Gunārs Lācis, Līga Lepse, Alina Gospodaryk, Irita Kota-Dombrovska, Neda Pūpola, Ineta Samsone.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Prieks par Latvijas zinātnieku sasniegumiem, par to , ka mūsu zinātnes radošais gars ir dzīvs!

Draugiem Facebook Twitter Google+