Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
2. septembris, 2015
Drukāt

LZA: Pasākumu rīkošana koncertzālē “Rīga” turpmāk uzskatāma par pārkāpumu (6)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Juris Millers

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) ir devusi koncertzālei “Rīga” laiku līdz 15. septembrim telpu labprātīgai atbrīvošanai. Šajā laika posmā koncertzāle ir tiesīga izmantot telpas tikai vienam mērķim – atbrīvot telpas no “Rīgas koncertzālei” un trešajām personām piederošām iekārtām, uzskata LZA.

Kā aģentūrai LETA skaidroja LZA pilnvarotais advokāts Sergejs Rudāns, koncertzāle “Rīga” nemaksā nomas maksu kopš 2015. gada marta un ir izveidojies parāds aptuveni 58 000 eiro apmērā.

LZA skaidroja, ka tā vairākkārtēji aicināja koncertzāli “Rīga” samaksāt izveidojušos parādu. Pirms prasības celšanas par parāda piedziņu koncertzālei tika nosūtīti trīs brīdinājumi, kuros LZA piedāvāja koncertzālei vienoties par pakāpenisku parāda nomaksu. Taču koncertzāle tā arī nav atsākusi nomas maksas maksāšanu.

Sarīkotas vairākas tikšanās starp LZA un koncertzāli “Rīga” ar mērķi atrast abām pusēm pieņemamu risinājumu, bet koncertzāle esot kategoriski atteikusies maksāt nomas maksu, uzskatot, ka tā ir pilnībā atbrīvojama no nomas maksas saistībā ar veiktajiem ieguldījumiem. “Ņemot vērā, ka šāda “Rīgas koncertzāles” pozīcija nav savienojama ar nomas līgumu un normatīvajiem aktiem”, LZA neesot varējusi tai piekrist. LZA uzskata, ka tā ir izrādījusi pretimnākšanu koncertzālei, samazinot nomas maksu par pirmajiem 12 mēnešiem 3,5 reizes, kā arī vēlāk pēc koncertzāles iesnieguma saņemšanas LZA pilnībā atbrīvojusi to no pienākuma maksāt nomas maksu par četriem mēnešiem. Kopumā šo atlaižu summa veidojot ap 88 000 eiro.

Ar 31. augustu LZA izbeidza nomas līgumu ar koncertzāli “Rīga”, uzsver advokāts. Līguma izbeigšana nozīmē, ka, sākot ar šī gada 1. septembri, koncertzāle nav tiesīga izmantot LZA telpas komercdarbības veikšanai, tai skaitā rīkot jebkāda veida pasākumus.

LZA ir devusi koncertzālei “Rīga” laiku no 1. septembra līdz 15. septembrim telpu labprātīgai atbrīvošanai. Šajā laika posmā koncertzāle ir tiesīga izmantot telpas tikai vienam mērķim – atbrīvot telpas no koncertzālei un trešajām personām piederošām iekārtām.

Koncertzālē notikusī Latvijas Jaunatnes teātra izrāde “Mazais princis” esot vērtējama kā kārtējais nomas līguma pārkāpums, jo pēc šī gada 1. septembra koncertzālei vairs nebija tiesību lietot telpas pasākumu rīkošanai.

Ja “Rīgas” koncertzāle atteiksies atbrīvot telpas pēc 15. septembra, LZA būšot spiesta izmantot likumā paredzētās tiesības, lai pārtrauktu telpu izmantošanu bez tiesiska pamata. Tas nozīmē, ka koncertzālē plānoto pasākumu rīkošana nebūs iespējama.
2015.gada sākumā LZA ir cēlusi prasību tiesā pret koncertzāli par parāda un kavējuma procentu piedziņu 66 883 eiro apmērā. Šajā summā nav iekļauta nomas maksa par augustu. Patlaban LZA nav pamata uzskatīt, ka strīdu būtu iespējams atrisināt ārpustiesas kārtībā, sacīja Rudāns.

Kā ziņots, par spīti tam, ka LZA paziņojusi par līguma izbeigšanu ar koncertzāli “Rīga”, tā LZA telpas atbrīvot neplāno, aģentūru LETA informēja koncertzāles “Rīga” producents Juris Millers.

LZA valde 29. jūlijā lēma no 1.septembra pārtraukt telpu nomas līgumu ar SIA “Rīgas koncertzāle”, kam par iemeslu kļuva uzņēmuma parāds par telpu nomu.

Konfliktam attīstoties, Millers vērsies Valsts policijā ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret viņu pēc Krimināllikuma 157. panta par neslavas celšanu. Kā aģentūrai LETA sacīja Millers, runa ir par divām valsts amatpersonām – LZA prezidentu Ojāru Spārīti, kā arī LZA valdes priekšsēdētāju Valdi Kamparu. “Viņi ar savu parakstu parakstītā oficiālā vēstulē min vairākus patiesībai neatbilstošus faktus, vainojot mani valsts īpašuma izzagšanā, kas ir sevišķi smags noziegums,” pauda Millers.

Otrs iemesls, kāpēc Millers vērsies policijā, ir koncertzālei “Rīga” izteiktie apvainojumi 246 radiatoru zādzībā. Viņš sacīja, ka LZA nav nekādu pierādījumu, ka šādi radiatori vispār koncertzāles telpās būtu bijuši. Millers aicina aplūkot viņa “Youtube.com” kanālu, kur video redzams, ka nekādu radiatoru telpās nav bijis jau sākumā.

Millera iesniegumu ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pazīmes saistībā ar koncertzāles nomu ir saņēmis arī KNAB. Toties Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ierosinājusi lietu pret LZA par tās nosūtītās līguma uzteikuma vēstules atzīšanu par prettiesisku.

Koncertzāle “Rīga” LZA telpās tika atklāta pagājušā gada 20. septembrī. Koncertzāles veidošanu, slēdzot līgumu ar Milleru uz desmit gadiem, kā arī norādot, ka LZA šī zāles rekonstrukcija ir nepieciešama, atbalstīja LZA prezidents Spārītis.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Desmitiem gadu zāle stāvēja tukša un nevienam nevajadzīga.Kur tad bija ZA?Tiko kāds ķērās klāt,atdeva pilsētai kolosālu koncertzāli,tā alkatīgie ”īpašnieki” klāt un tik slauks.

  2. Vismaz kāds tiem alkatīgajiem pseidozinātniekiem pateiktu ka eksistē šāds Civillikuma pants:
    1587. Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
    1588. Viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras piekrišanas pat arī tad, ja pēdējā to neizpilda, un tādēļ, ka viņa to neizpilda.

    • Nevajag mest akmeni uz zinātniekiem! Ne jau paši zinātnieki grib slaukt jauko koncertzāli, bet gan viņu pieņemtie pārvaldnieki, “menedžeri” un šeftmaņi, kas tāpat ir apsēduši, piemēram, baznīcas īpašumus, atkritumu biznesu un ko tik vēl ne… Tā ir tāda naudas “pacēlēju” šķira, pajauni cilvēki, kas savu mūžu vēl nav strādājuši. Saoda, ka kaut kas vērtīgs radies no jauna un ka Milleru var izģērbt, bet tas nav ar pliku roku ņemams, – arī tikpat veikls frukts, ar to šeftmaņi šoreiz nav rēķinājušies.

  3. Cerams, ka iejauksies valsts, kam ir budžets neparedzētiem gadījumiem un palīdzēs koncertzālei izdzīvot. Mēs (skatītāji) maksājam nodokļus priekš svešiem, bet savējiem nespējam palīdzēt. Kauns!

  4. vēl vien atjaunota kultūrvieta ar labām izrādēm un koncertiem. bet nē – “gudrajai” ZA vajag to iznīcināt. stulbums!

  5. Stulbums LV sit augstu vilni: ka tik kaut ko labu sabendēt, žēl, ka ir vēl kāda laba koncertzāle Rīgā! Uzcels uz Daugavas, izgāzīs miljardus, tad gan būs labi. Ne velti Einšteins secināja, ka cilvēku stulbumam nav robežu:(.

Krīgers jūsmoja par Ušakova kaķiem. Vai viņš ies politikā? (6)"Dusmīgo" Pēteri Krīgeru varētu nomainīt "diplomāts" Egils Baldzēns, taču ir arī citi interesenti
Draugiem Facebook Twitter Google+