Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. augusts, 2015
Drukāt

LZA pauž bažas par koncertzāles “Rīga” drošību (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Koncertzāles "Rīga" valdes priekšsēdētājs, producents Juris Millers iepazīstina ar koncertzālē veikto remontu.

Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) izvietotā koncertzāle “Rīga” varētu nebūt droša, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pauda LZA valdes priekšsēdētājs Valdis Kampars.

Viņš norādīja, ka producenta Jura Millera vadītajā koncertzālē neviens nav atbildīgs ne par elektrodrošību, ne ugunsdrošību. “Kas būs, ja notiks kāds nelaimes gadījums?” retoriski vaicāja Kampars, norādot, ka LZA nav saņēmusi informāciju par to, ko un kā Millers koncertzālē ir pārbūvējis.

Arī “CBB Konsultāciju biroja”, kurš veicis auditu, lai pārliecinātos par Millera saimniecisko darbību, pārstāve Lienīte Caune atzina, ka zālei būtu nepieciešams sertificēta būvinspektora slēdziens, jo ir iespējamība, ka telpa ir bīstama. Pētot dokumentus, audita veicēji konstatējuši, ka pagājušā gada maijā Rīgas pilsētas būvvalde likusi apturēt jebkādus būvdarbus koncertzālē, kas, viņuprāt, liecina par pārkāpumiem zāles pārbūvēšanā. Caune piebilda, ka kompānija “Global Technology Group”, kura veikusi būvdarbus zālē, ir Millera vadīta kompānija. Tās neesot būvkomersantu reģistrā, un kompānija nodarbinot tikai divus cilvēkus. Piedevām šī kompānija pērn nodokļos neesot samaksājusi ne centa. Arī koncertzāle “Rīga” nodokļu iemaksu Valsts ieņēmumu dienestā nav veikusi. Par šo atklājumu auditori ziņojuši arī prokuratūrā. Caune arī atzīmēja, ka, pārskatot dokumentus, nav iespējams atklāt, cik daudz Millers ir ieguldījis zāles atjaunošanā.

Millers atbildēja, ka neiebilst pret zāles drošības pārbaudīšanu. Viņš gan norādīja, ka pirms koncertzāles atklāšanas pagājušā gada septembrī Rīgas pilsētas būvvalde veica apsekošanu, secinot, ka remontdarbu veikšanā nav notikusi novirzīšanās no iesniegtā plāna. Caunes norādītā būvdarbu apturēšana pagājušā gada maijā notikusi, jo LZA jau iepriekš bijusi veikta nesaskaņota būvniecība. Millers uzsvēra, ka konflikta cēlonis esot nolikums, pēc kura noteikta viņa darbība. LZA viņa iesniegtos dokumentus un teikto noraidot, jo neilgi pēc līguma slēgšanas pieņēmusi jaunu nolikumu, kurā izklāstīti citi noteikumi. Producents norādīja, ka šis dokuments uz viņu nevar tikt attiecināts, jo līgums noslēgts pirms šī nolikuma stāšanās spēkā.

Saistībā ar abu savu uzņēmumu nodokļu maksājumiem Millers norādīja, ka pārkāpumu nav. “Global Technology Group” būvdarbus zālē neveicot, tikai nodrošinot to, ka tos ar saviem līdzekļiem var veikt dažādi citi uzņēmumi, piemēram, SIA “Jauda”. Nodokļus tādējādi maksājot šie uzņēmumi. Koncertzāle “Rīga” savukārt esot uzņēmums, kas atbild tikai par pašu zāli un koncertus nerīko. To darot privāti producenti. Koncertzāle “Rīga” tādējādi pagājušo gadu ir noslēgusi ar zaudējumiem, nevis peļņu, no kuras varētu maksāt nodokļus. Millers norādīja, ka koncertzālē ieguldītā summa nav atrodama auditoru pētītajos dokumentos, jo tā vēl nav atdota privātajiem uzņēmējiem, kuri veikuši būvdarbus. “Tas varētu notikt arī vairākus gadus,” norādīja producents.

Kampars norādīja, ka LZA valde izlēmusi lauzt līgumu ar Milleru par koncertzāles izmantošanu arī tāpēc, ka tās izīrēšana producentam ir finansiāli neizdevīga. LZA ciešot zaudējumus no telpas izīrēšanas Milleram. Kampars arī norādīja, ka zāle jau esot nolietojusies un izskatoties “skumji”.

Tikmēr LZA prezidents Ojārs Spārītis deputātiem skaidroja, ka LZA ir vīzija saistībā ar zinātnes popularizēšanu un LZA darbības attīstīšanu. Viņš arī norādīja, ka LZA vajadzētu apgūt visu kvartālu, nevis tikai Zinātņu akadēmijas ēku. Visiem mērķiem traucējot nepietiekamais finansējums, jo valsts akadēmijas ēkas stāvokļa uzlabošanā neiegulda. To tādējādi nākas darīt pašiem. No 2001. līdz 2011. gadam LZA ēkas renovācijā esot ieguldījusi 700 000 eiro.

Spārītis komentēja, ka, slēdzot līgumu ar Milleru pērn, domājis, ka šis varētu būt vienas ēkas daļas attīstību veicinošs lēmums. Laika gaitā esot atklājies, ka biznesa plāns un nelielie ieguldījumi zāles remontdarbos nespēj “vilkt līdzi” reālajām vajadzībām. “Tad nu Millers mēģina aizbildināties ar citām lietām,” komentēja Spārītis.

LZA esot ar mieru nodrošināt pārejas periodu, lai neciestu sabiedrības daļa, kura jau iegādājusies biļetes uz koncertzālē “Rīga” notiekošajiem pasākumiem, tomēr neredz iespēju turpināt sadarbību ar Milleru līdzšinējā režīmā. Strīds būšot jārisina juridiski.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā koncertzāles producents Millers preses konferencē norādīja, ka Saeimas komisijas sēde ir pēdējā iespēja ar LZA valdes locekļiem pārrunāt konfliktsituāciju saistībā ar koncertzāles “Rīga” tālāko darbību.

LZA valde 29. jūlijā lēma no 1.septembra pārtraukt telpu nomas līgumu ar SIA “Rīgas koncertzāle”, kam par iemeslu kļuva uzņēmuma parāds par telpu nomu.

Konfliktam attīstoties, Millers vērsies Valsts policijā ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret viņu pēc Krimināllikuma 157.panta par neslavas celšanu. Kā aģentūrai LETA sacīja Millers, runa ir par divām valsts amatpersonām – LZA prezidentu Spārīti, kā arī LZA valdes priekšsēdētāju Kamparu. “Viņi ar savu parakstu parakstītā oficiālā vēstulē min vairākus patiesībai neatbilstošus faktus, vainojot mani valsts īpašuma izzagšanā, kas ir sevišķi smags noziegums,” pauda Millers.

Otrs iemesls, kāpēc Millers vērsies policijā, ir koncertzālei “Rīga” izteiktie apvainojumi 246 radiatoru zādzībā. Viņš sacīja, ka LZA nav nekādu pierādījumu, ka šādi radiatori vispār koncertzāles telpās būtu bijuši. Millers aicina aplūkot viņa “Youtube.com” kanālu, kur video redzams, ka nekādu radiatoru telpās nav bijis jau sākumā.

Millera iesniegumu ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pazīmes saistībā ar koncertzāles nomu ir saņēmis arī KNAB. Toties Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ierosinājusi lietu pret LZA par tās nosūtītās līguma uzteikuma vēstules atzīšanu par prettiesisku.

Koncertzāle “Rīga” LZA telpās tika atklāta pagājušā gada 20. septembrī. Koncertzāles veidošanu, slēdzot līgumu ar Milleru uz desmit gadiem, kā arī norādot, ka LZA šī zāles rekonstrukcija ir nepieciešama, atbalstīja LZA prezidents Spārītis.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) izvietotā koncertzāle “Rīga” varētu nebūt droša, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pauda LZA valdes priekšsēdētājs Valdis Kampars.
    ——————————————
    VACAJIEM kraķiem CITU …IZREMONTĒTĀ koncertzāle ir kā dadzis acīs, vai kā?
    Kur VECIE kraķi bija 42 gadus, kad NELIKĀS ne zinis par šo akustiski ideālo zāli, a???

  2. Nu beidzot redzēsim Spārīša patieso seju. Milleru pazīstam un zinām, ko no viņa var gaidīt. Bet Spāritis nu viļājas pa mēslu bedri omulībā rukšķot.

Draugiem Facebook Twitter Google+