Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
23. marts, 2013
Drukāt

LZS gatavojas startēt 90 pašvaldību vēlēšanās

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas Zemnieku savienība (LZS) gatavojas startēt 90 no 119 pašvaldību vēlēšanās un atgriezties jau nākamajā valdībā, 23.martā LZS kongresā Jelgavā paziņoja šīs partijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

LZS rindās patlaban ir 1700 biedri, kas darbojas 63 reģionālajās organizācijās, bet šogad LZS rindas ir papildinājuši 42 jauni biedri un ir izveidotas divas jaunas reģionālās nodaļas Brocēnos un Rojā. Tomēr šodien uz LZS kongresu bija ieradušies tikai 298 delegāti.

LZS, neraugoties uz neveiksmēm iepriekšējās divās vēlēšanās, ar atsevišķu sarakstu startēs nākamajās Rīgas domes vēlēšanās, kur par saraksta līderi izvēlēts Armands Krauze. Brigmanis uzsvēra, ka LZS, kura šajā Saeimas sasaukumā ir atstāta opozīcijā, ir spēcīga ar savu pārstāvniecību pašvaldībās.

Runājot par pašreizējo valdošo koalīciju Brigmanis pauda viedokli, ka tajā ir galvenokārt “grāmatveži un avantūristi”. Pašvaldību un valdības attiecības ir ļoti saasinājušās. Pēc viņa vārdiem, pašreizējai valdībai būs grūti nostrādāt līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Pret pašu gribu Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuras sastāvā ir arī LZS, esot kļuvusi par Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) valdības garantu. Sevišķi tas izpaudies balsojumā par satiksmes ministru Anriju Matīsu, kuru neatbalstījusi koalīcijā esošā Nacionālā apvienība.

Brigmanis par mītu nosauca apgalvojumu, ka pašreizējā Saeimā nav iespējams izveidot citu koalīciju, tāpēc ZZS esot pārliecināta, ka tā būs pārstāvēta jau nākamajā valdībā.

LZS līderis apgalvoja, ka valdība ir piemānījusi ZZS, ar kuru tika parakstīta vienošanās par to, ka premjers panāks taisnīgāku Eiropas Savienības (ES) platību maksājumus Latvijas zemniekiem. Premjera piekāpības dēļ, kurš neizmantoja veto tiesības ES budžetam, Latvijas zemnieki līdz 2019.gada zaudēs ļoti lielas summas, tāpēc Latvijas valdībai šo zaudējumu kompensācijai būtu jārod līdzfinansējums 327 miljonu latu apmērā.

Brigmanis atgādināja, ka aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju, neraugoties uz valdības ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, dzīvo nabadzībā. Tāpēc ZZS rosinās ar 1.jūliju paaugstināt minimālo algu līdz 250 latiem, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā. Tiks rosināts dubultot ar nodokli neapliekamo minimumu. ZZS jau trīs reizes esot rosinājusi atsākt pensiju indeksāciju, bet valdība šo ierosinājumu ir noraidījusi, lai ar šā gada oktobri to varētu izdarīt būtu nepieciešami 3 miljoni latu, kas ir seši bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera dzīvokļi, skaidroja Brigmanis.

Brigmanis arī norādīja, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir atgriezt sociālajā budžetā vienu miljardu latu, kas tika iztērēti krīzes laikā, kā arī steidzīgi jārisina komunālo parādu jautājums, jo patlaban katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs ir parādā par apkuri. Taču par “diletantisku izlēcienu” nosauca vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) ierosinājumu samazināt pašvaldību skaitu no pašreizējām 119 līdz 30. Pēc Brigmaņa teiktā, Sprūdžam nav izpratnes par pašvaldību lomu demokrātiskā valstī. Viņš norādīja, ka arī nelieli novadi, piemēram, Jaunpils, Durbe un Baltinava, var strādāt veiksmīgi.

Brigmanis norādīja, ka pašreizējā valdība ir aizņemta tikai ar eiro ieviešanu, turklāt sabiedrībai netiekot skaidroti riski, kas var būt Latvijai pārejot uz eiro. Brigmanis vairākkārt pauda ZZS gatavību atgriezties valdībā, lai uzņemtos atbildību par valsts attīstību.

Šodien notiek centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienība (LZS) kongress, kurā visas LZS reģionālās konferences kā partijas priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzījušas līdzšinējo partijas priekšsēdētāju Augustu Brigmani.

LZS kongresā notiks partijas priekšsēdētāja, viņa vietnieku, valdes u.c. institūciju vēlēšanas.

Lai LZS valdē nodrošinātu visu reģionu vienlīdzīgu pārstāvniecību, pēdējo divu mēnešu laikā visos piecos Latvijas reģionos ir notikušas LZS reģionālās konferences, kurās partija izvirzīja savus kandidātus LZS amatpersonu vēlēšanām. No katra reģiona izvirzītajiem četriem valdes locekļu kandidātiem LZS kongress izvēlēsies divus, tādējādi LZS valdē būs 13 cilvēki – partijas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja pirmais un otrais vietnieks, kā arī pa diviem pārstāvjiem no katra Latvijas reģiona.

LZS ar Latvijas Zaļo partiju veido politisko apvienību Zaļo un zemnieku savienība. ZZS ir noslēgts sadarbības līgums arī ar Liepājas partiju un partiju “Latvijai un Ventspilij”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+