Foto – Shutterstock

LZS: lai aizstātu kritumu Krievijas tirgū, Latvijas zivrūpniekiem vajag vismaz divus gadus 2

Lai aizstātu apgrozījuma kritumu Krievijas tirgū, Latvijas zivrūpniekiem būs nepieciešami vismaz divi gadi, aģentūrai BNS prognozēja Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents Didzis Šmits.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Kritumu Krievijas tirgū Latvijas zivrūpniekiem neizdosies aizstāt vēl vismaz divus gadus, kas nepieciešami, lai sasniegtu aptuveni to apmēru, kāds zivrūpniekiem bija pirms Krievijas embargo. “Es īpaši brīnumiem neticu, es ticu ilgam darbam un tamlīdzīgām lietām. Ceru, ka tas var notikt ātrāk, bet tie būs vismaz pāris gadi,” sacīja Šmits.

Viņš pastāstīja, ka Latvijas zivrūpnieki ir aizsūtījuši pirmo produkcijas konteineru uz Ķīnu un nepieciešami vismaz divi gadi, lai saprastu, kādus produkcijas apmērus tur ir iespējams pārdot. Tāpat zivrūpnieki mēģinās eksportēt produkciju uz Dienvidkoreju un citiem tirgiem, kurus šobrīd aktīvi meklē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc Šmita teiktā, ir trīs virzieni, kā Latvijas zivrūpniekiem atgūt līdzšinējos apmērus, no kuriem reālākie ir divi – izplest pasaulē šprotu pārdošanu plašāk nekā tas ir noticis līdz šim, kā arī uz šprotu ražošanai izmantotajām tehnoloģiskajām iekārtām sākt ražot nedaudz citādākus produktus nekā līdz šim, kas ir vairāk atpazīti Rietumu tirgū, piemēram, sardīnes. Savukārt trešais, sarežģītākais virziens ir pārorientēties uz Rietumu tirgiem līdzīgi, kā to darīja zivju pārstrādes uzņēmums “Karavela”, bet tas prasa lielas investīcijas, jaunu kapitālu, jo jāuzbūvē jauna rūpnīca, kas ražo cita veida produkciju.

Šmits arī stāstīja, ka Latvijas zivrūpnieki patlaban aktīvi strādā pie tā, lai aizstātu kritumu Krievijas tirgū, dodoties uz izstādēm, veicot tirgus pētījumus un, izzinot ārvalstu lielveikalu plauktu saturu, lai saprastu, kur paveras iespējas. “Šobrīd mēs dažādās pasaules valstīs, dažādās tirdzniecības vietās ar vēstniecību palīdzību un citādākā veidā fotografējam plauktus, lai saprastu, kur mēs varam mēģināt ieiet un kādu izkonkurēt ārā. Tas viss ir procesā,” sacīja Šmits.

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests “Rosseļhoznadzor” 4.jūnijā noteica aizliegumu ievest zivis un zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas. Iemesls produkcijas ievešanas aizliegumam bija veterināro un sanitāro prasību pārkāpumi. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) jūlijā paziņoja, ka Latvijas zivrūpnieki ir novērsuši “Rosseļhoznadzor” konstatētās neatbilstības, ko PVD norādīja arī Krievijai nosūtītajā atbildes ziņojumā. Krievija pagaidām nav paziņojusi par plāniem atcelt importa aizliegumu.

LZS biedri ir desmit Latvijas zivju konservu ražotāji. Uzņēmumu kopējais apgrozījums 2013.gadā pārsniedza 140 miljonus eiro. 2013.gadā salīdzinājumā ar 2012.gadu LZS ražošanas un eksporta apmēri pieauga par 12%.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.