Divu dienu projektā jauniešiem bija iespēja ieklausīties padomdevējos un saprast, kas viņu idejās jāuzlabo un kā to labāk pasniegt žūrijai un investoriem nākotnē.
Divu dienu projektā jauniešiem bija iespēja ieklausīties padomdevējos un saprast, kas viņu idejās jāuzlabo un kā to labāk pasniegt žūrijai un investoriem nākotnē.
Foto – Anita Stirāne

“Visur ar kāju spēru vaļā durvis.” Kā uzņēmēji motivē jauniešus biznesam 3

Projektā “Riga Youth #challenge” jaunie sociālie uzņēmēji sper pirmos soļus.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

“Sociālajam uzņēmumam jāmāk pelnīt pašam. Atbalsta veidi ir biznesa sākšanai vai attīstībai. Tas nav nekāds pabalsts, ko jums dos par skaistām acīm. Investors no ieguldījuma sagaida labumu arī sev,” Eiropas Savienības projekta “Riga Youth #challenge” sociālajai uzņēmējdarbībai veltītajā divu dienu pasākumā sacīja Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Madara Ūlande. Projektā vairākas jauniešu komandas izstrādāja savas sociālā uzņēmuma idejas, kuras pēcāk kritiski izvērtēja īpaši atlasītu padomdevēju grupa, dodot nepieciešamo pieredzi tālākām sarunām ar investoriem vai citiem atbalstītājiem.

Jāizmanto jaunības maksimālisms

Kā viens no jauniešu motivētājiem un padomdevējiem bija izraudzīts viens no Latvijas sociālās uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem – sporta pasākumu festivāla “Ghetto Games” dibinātājs Raimonds Elbakjans, kurš dalījās savā stāstā. “Nezinu, vai “getiņu” var saukt par veiksmes stāstu. Sākums tāds noteikti nebija. Visur ar kāju spēru vaļā durvis, taču visur mani pasūtīja “trīs mājas tālāk”. Gan “Swedbank”, gan Latvijas Basketbola savienība, gan pašvaldība. Palīdzēja jaunības maksimālisms. Šobrīd neko tādu es nevarētu izdarīt – jo palieku vecāks, jo kļūstu trulāks un slinkāks. Speciāli jāšauj sev pa pakaļu, lai turpinātu virzīties uz priekšu,” sacīja R. Elbakjans. Šobrīd “Ghetto Games” izveidojies par tik plašu veidojumu, ka visus projektus ir grūti izkontrolēt. Tieši tāpēc arī Raimonds piesaista padomdevējus, kas palīdz rast risinājumu veiksmīgai vadīšanai. Lai visi projekti strādātu, nevis daļa stagnētu.

Ar sliņķiem auklēties nedrīkst

CITI ŠOBRĪD LASA

“Sākumā bija vienkārši vēlme nopelnīt,” atceras Raimonds. “Saskatījāmies līdzīgus pasākumus Maskavā un citur pasaulē, paņēmām labākās idejas un atdarinājām. Visi tikai brīnījās par to, cik labi noorganizēts. Kaut arī bijām kopētāji. Tagad neko vairs nevar nokopēt. Jāspēj izdomāt ko jaunu. Nevajag ielauzties tur, kur ir milzu konkurence. Neviens neļaus tur tikt. Tā vietā jāatrod lielākā sūdu bedre un tur arī jārok,” norādīja “Ghetto Games” radītājs, kuram krievu valodas skolotāja savulaik paredzējusi cietumu vai nosišanu.

“Daudzi teica – nedari to, nekas nesanāks. Cilvēki ir šausmīgi konservatīvi, ieradumus ir grūti mainīt. To palīdzēs izdarīt laba komanda, tāpēc jāatrod tādi cilvēki, kuri grib palīdzēt un strādāt, kuri grib komunicēt. Ar sliņķiem nedrīkst auklēties – jāļauj tam slīkonim noslīkt! Tev viņš nav vajadzīgs!” stingri noteica uzņēmējs. Viņam piekrita arī Sociālā inovāciju centra valdes priekšsēdētāja Renāte Lukjanska, kura norādīja, ka labas komandas izveide ir puse no uzvaras.