Mobilā versija
+10.0°C
Leonīds, Leonīda
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
29. aprīlis, 2017
Drukāt

“Visur ar kāju spēru vaļā durvis.” Kā uzņēmēji motivē jauniešus biznesam (3)

Foto - Anita StirāneFoto - Anita Stirāne

Projektā “Riga Youth #challenge” jaunie sociālie uzņēmēji sper pirmos soļus.

“Sociālajam uzņēmumam jāmāk pelnīt pašam. Atbalsta veidi ir biznesa sākšanai vai attīstībai. Tas nav nekāds pabalsts, ko jums dos par skaistām acīm. Investors no ieguldījuma sagaida labumu arī sev,” Eiropas Savienības projekta “Riga Youth #challenge” sociālajai uzņēmējdarbībai veltītajā divu dienu pasākumā sacīja Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Madara Ūlande. Projektā vairākas jauniešu komandas izstrādāja savas sociālā uzņēmuma idejas, kuras pēcāk kritiski izvērtēja īpaši atlasītu padomdevēju grupa, dodot nepieciešamo pieredzi tālākām sarunām ar investoriem vai citiem atbalstītājiem.

 

Jāizmanto jaunības maksimālisms

Kā viens no jauniešu motivētājiem un padomdevējiem bija izraudzīts viens no Latvijas sociālās uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem – sporta pasākumu festivāla “Ghetto Games” dibinātājs Raimonds Elbakjans, kurš dalījās savā stāstā. “Nezinu, vai “getiņu” var saukt par veiksmes stāstu. Sākums tāds noteikti nebija. Visur ar kāju spēru vaļā durvis, taču visur mani pasūtīja “trīs mājas tālāk”. Gan “Swedbank”, gan Latvijas Basketbola savienība, gan pašvaldība. Palīdzēja jaunības maksimālisms. Šobrīd neko tādu es nevarētu izdarīt – jo palieku vecāks, jo kļūstu trulāks un slinkāks. Speciāli jāšauj sev pa pakaļu, lai turpinātu virzīties uz priekšu,” sacīja R. Elbakjans. Šobrīd “Ghetto Games” izveidojies par tik plašu veidojumu, ka visus projektus ir grūti izkontrolēt. Tieši tāpēc arī Raimonds piesaista padomdevējus, kas palīdz rast risinājumu veiksmīgai vadīšanai. Lai visi projekti strādātu, nevis daļa stagnētu.

 

Ar sliņķiem auklēties nedrīkst

“Sākumā bija vienkārši vēlme nopelnīt,” atceras Raimonds. “Saskatījāmies līdzīgus pasākumus Maskavā un citur pasaulē, paņēmām labākās idejas un atdarinājām. Visi tikai brīnījās par to, cik labi noorganizēts. Kaut arī bijām kopētāji. Tagad neko vairs nevar nokopēt. Jāspēj izdomāt ko jaunu. Nevajag ielauzties tur, kur ir milzu konkurence. Neviens neļaus tur tikt. Tā vietā jāatrod lielākā sūdu bedre un tur arī jārok,” norādīja “Ghetto Games” radītājs, kuram krievu valodas skolotāja savulaik paredzējusi cietumu vai nosišanu.

“Daudzi teica – nedari to, nekas nesanāks. Cilvēki ir šausmīgi konservatīvi, ieradumus ir grūti mainīt. To palīdzēs izdarīt laba komanda, tāpēc jāatrod tādi cilvēki, kuri grib palīdzēt un strādāt, kuri grib komunicēt. Ar sliņķiem nedrīkst auklēties – jāļauj tam slīkonim noslīkt! Tev viņš nav vajadzīgs!” stingri noteica uzņēmējs. Viņam piekrita arī Sociālā inovāciju centra valdes priekšsēdētāja Renāte Lukjanska, kura norādīja, ka labas komandas izveide ir puse no uzvaras.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

  2. Ja tiek apzināti likti “kloķi spieķos”, tā nav motivācija. Slinkums piemīt visie cilvēkiem. Tie kas veido biznesu arī ir slinki, jo neies uz laukiem un zemi neraks vai ko tādu, bet tīkos pec vieglas naudas. Parasti bizness balstās uz – nopirkt lētāk, pārdot tālāk dārgāk. Šai vieglās naudas pelnīšanai ir vajadzīgs slinkums. Čaklie strādā, kā bites uznēmumos par darbiniekiem, bet slinkie nodarbojas ar biznesu, lielu vai paviam mazītiņu. Ja cilvēks vēlas ko darīt, nedrīkst tam sasiet rokas un mācīt vistu kūts likumus.
    Cilvēki ir resurss un katrā cilvēkā ir potenciāls. Ja kāds “izcilais pedagogs” to neredz, tā ir konkrēti viņa problēma, nevis “slinkā” cilvēka problēma.

  3. un par Aizputes spērāju arī 17 gadus atpakaļ?

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+