Seko darba tirgus pieprasījumam un sāk skolot zivkopjus 3
Šis ir pirmais studiju gads, kad Daugavpils Universitātes (DU) Bioloģijas studiju programmas studenti var izvēlēties, vai līdztekus bioloģijai apgūt arī akvakultūras studiju novirzienu.
No 29 šogad uzņemtajiem bioloģijas studentiem to izvēlējušies jau 15 studenti.
Plašs darbalauks
Akvakultūra esot visstraujāk augošā tautsaimniecības nozare Eiropā un pat visā pasaulē. Jo sevišķi tas saistīts ar to, ka dabiskajās ūdenskrātuvēs samazinās zivju un citu ūdens radību skaits un tās aizvien vairāk tiek audzētas dažādās zivju audzētavās. Arī Latvijā šādu uzņēmumu skaits aizvien pieaug, taču augstāko izglītību zivkopības nozarē te līdz šim nebija iespējams iegūt. Izglītības iestādes apmācīja vien zivkopjus, kam ir zemāks kvalifikācijas līmenis. “Akvakultūras jomā šobrīd ļoti trūkst augsti kvalificētu speciālistu,” uzsver DU Bioloģijas fakultātes zinātniskais asistents Artūrs Kārkliņš.
Tāpēc DU sola, ka studiju programmas absolventi varēšot gan strādāt kādā no mūsdienīgām akvakultūras ražotnēm, gan arī dibināt savu zivsaimniecības uzņēmumu. Tāpat akvakultūras speciālisti varēs strādāt vides aizsardzības jomā, piemēram, pavairojot apdraudētās zivis, cenšoties panākt, lai viņu dzīves vide tiktu uzlabota. Tāpēc studiju laikā studentiem būs jāiepazīst gan mākslīgi audzētās, gan dabiski izaugušās zivis. Topošie akvakultūras biologi studēs ūdens dzīvnieku un augu ekoloģiju, fizioloģiju, ģenētiku un vēl daudzas citas dzīvības zinātnes. Studenti apgūs akvakultūras tehnoloģijas, kā arī mācīsies analizēt un risināt dabas aizsardzības problēmas, izprast komplicētu bioloģisko procesu likumsakarības.
Taču, tā kā studenti apgūs arī citas bioloģijas jomas, potenciālais darbalauks būs plašs. Ja kādu iemeslu dēļ absolvents nolems nestrādāt akvakultūras jomā, viņš spēs sekmīgi darboties citās ar bioloģiju saistītās jomās. Jo visi bioloģijas studiju programmas studenti – gan topošie akvakultūras speciālisti, gan citi – apgūst ne tikai zooloģiju, bet arī, piemēram, botāniku, neorganisko ķīmiju, vispārīgo ekoloģiju. Taču, kamēr “parastie” biologi apgūst fiziku, topošie akvakultūras speciālisti dodas mācīties zookultūras pamatus. Kamēr citi studē matemātiskās metodes dabas zinātnēs, akvakultūras biologi klausās lekciju par akvakultūras produkciju.
Zivis plunčājas modernā laboratorijā
Lai studenti akvakultūrā nepieciešamās zinības apgūtu ne tikai teorētiski, bet arī praktiski, DU izveidotas akvakultūras laboratorija, kur daudzos baseinos peld, barojas un vairojas visdažādākās zivis. Tās ir aktīvas un, tikko laboratorijā kāds ienāk, zivis vai nu sāk strauji plunčāties, vai pat lec ārā no ūdens un baseina. Tāpēc daži baseini daļēji aizklāti. Ne visas zivis apmeklētāji drīkst apskatīt. Foreļu mazuļi, tikko mana kādu ienākam laboratorijā, tā satraucas, ka visu dienu neēd un līdz ar to arī neaug un varbūt pat iet bojā. Interesanti, ka zivis laboratorija iegūst visdažādākajos veidos. Daļa zivju nomakšķerētas un pēc tam ielaistas laboratorijas baseinos. Lai tiktu pie zivīm pētījumiem, arī pašiem studentiem nāksies tās ķert. Pagaidām gan viņi veikuši pilnīgi pretēju darbiņu – uzsākot studijas, ielaiduši zivju mazuļus dīķī, kas atrodas pie universitātes.
Citās laboratorijas ūdens tvertnēs toties audzē īpašas baktērijas, tiek attīrīts zivju piesārņotais ūdens. Pēc attīrīšanas to atkal var izmantot zivju baseinos. Tādējādi zivju audzēšana DU laboratorijā būs videi draudzīga, jo atkārtoti tiks izmantots tas pats ūdens. Studenti apgūs arī, kā pašiem pagatavot vienkāršākas ierīces akvāriju ūdens bagātināšanai ar skābekli.
Šāda akvakultūras laboratorija, kas izmantojama studentu apmācībai, ir vienīgā Baltijā. Tā izvietota tikai pirms diviem gadiem atklātajā Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju korpusā.
A. Kārkliņš uzsver: laboratorija būvēta tā, lai būtu identiska zivju audzētavai. Te notiks nodarbības, taču laboratoriju studenti varēs arī izmantot, lai izstrādātu dažādus praktiskos darbus. Piemēram, te varēs salīdzināt, kādos dzīves apstākļos zivtiņas barojas vai vairojas labprātāk. Laboratorijā dzīvos arī dažādas vēžveidīgās radības, augs ūdens augi un dažādi mikroorganismi.
Akvakultūrā ieinteresētie studenti studijās uzzinās gan to, kāda vide nepieciešama zivīm un citām ūdenī mītošajām radībām, gan arī to, kādas iekārtas nepieciešamas to audzēšanai, kādā veidā iespējams attīrīt ūdeni, kā zivis barot un pavairot, ar kādām slimībām ūdens dzīvnieki mēdz slimot u. c. Studijām tiks izmantotas arī citas DU laboratorijas. Piemēram, par parazītiem, ar ko var inficēties zivis, studenti vairāk uzzinās parazitoloģijas laboratorijā.
A. Kārkliņš teic, ka laboratorija noderēs ne tikai akvakultūras studijām. Piemēram, arī topošie vides zinātnieki te varēs pētīt dažādus ūdens attīrīšanas veidus.
Akvakultūras laboratorijā studenti apgūs pamatiemaņas. Jau plašāku redzējumu uz darbu akvakultūras jomā viņi gūs, dodoties praksē uz zivsaimniecības uzņēmumiem: gan tādiem, kur zivis audzē, gan tādiem, kur pārstrādā.
Tā kā studiju novirziens ir jauns, līdz ar studentiem izglītojas arī pasniedzēji: piemēram, brauc smelties pieredzi uz citām augstskolām vai zoodārziem. Padomu neliedz arī tepat Daugavpilī esošā Latgales zoodārza speciālisti.
Kas ir akvakultūra
• Tā ir zivsaimniecības nozare, kas nodarbojas ar ūdens augu vai dzīvnieku pavairošanu un audzēšanu. Tās mērķis ir ražot vairāk ūdens organismu vai nu izlaišanai savvaļā, vai arī lietošanai pārtikā.
• Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn Latvijā zivis audzēja 87 uzņēmumi un saimniecības.
• DU bioloģiju un akvakultūru var studēt par valsts budžeta līdzekļiem.
