Mācības valsts valodā – valsts noziegums? 4
Pat Valsts prezidenta (VP) Mazākumtautību konsultatīvajā padomē uzskata, ka gaidāmā mācību valodas reforma, kas Latvijas mazākumtautību skolās vairāk nodrošinās mācības valsts valodā, ir noziegums: tā varēja saprast no tīmekļa vietnē, Krievijas propagandas portālā “Sputņik” februārī publicētā raksta “Eksperte: krievu skolu pāreja uz mācībām latviešu valodā ir valsts noziegums”. Tajā citēta Latvijas Krievu kultūras biedrības vadītāja Jeļena Matjakubova, kura darbojas minētajā konsultatīvajā padomē.
Rakstā teikts: “Krievu skolu pāreja uz mācībām latviešu valodā ir valsts noziegums, paziņoja Latvijas prezidenta Nacionālo minoritāšu lietu konsultatīvās padomes locekle Jeļena Matjakubova.” Tālāk citēta viņas tiešā runa: “Valodas reforma skolās – tas ir valsts noziegums.”
Pati J. Matjakubova, kura līdztekus biedrības vadīšanai ir arī pedagoģe un strādā vairākās skolās, mācot vēsturi un sociālās zinības, jautāta, vai tiešām tā izteikusies, atbildēja, ka šai tīmekļa vietnei interviju vispār nav sniegusi, acīmredzot raksta tapšanai izmantota viņa intervija “Baltkom” radio.
Vietnē “Sputņik” nav arī apgalvots, ka eksperte sniegusi interviju šim propagandas medijam, bet nav arī rakstīts, kur un kam viņa teikusi, tekstā tikai citstarp pieminēta atsauce uz citu Krievijas mediju “RIA Novosti”: “Viņa uzskata, ka Izglītības ministrija vienkārši izpilda politisku pasūtījumu, raksta “RIA Novosti”.” Un acīmredzot šis medijs izmantojis J. Matjakubovas teikto radio “Baltkom”.
“Tas, ko teicu, ir izrauts no konteksta, un es neteicu “noziegums”, bet gan “noziedzīgas darbības”,” man apgalvoja J. Matjakubova.
Tomēr vērsties pret “Sputņik” viņa negrasoties, jo “tādi jau tie žurnālisti ir” un J. Matjakubova pati pat neesot lasījusi, ko tieši šis portāls par viņas izteikumiem sarakstījis.
Taču, noklausoties J. Matjakubovas interviju radio “Baltkom”, jāsecina, ka neko pārpratis “Sputņik” tomēr nav un citējis radio interviju gana precīzi. Turklāt “Sputņik” virsraksts ir ļoti līdzīgs tam, kas redzams portālā “Mixnews”, kur var noklausīties attiecīgo radiointerviju.
Tajā dzirdams, ka J. Matjakubova mācību valodas reformu nosauc par antireformu un “valsts noziegumu”, kā arī norāda, ka reformas ieviešana ir “briesmīgs trieciens”. Intervijā viņa norāda, ka izglītības satura reformu gan atbalsta, bet arī tajā saskatāms kas noziedzīgs, proti, steiga, ar kādu pārmaiņas tiek ieviestas. Izglītības un zinātnes ministrija, ieviešot reformas, īstenojot politisko pasūtījumu.
To, ka runājusi par politisko pasūtījumu, J. Matjakubova nenoliedz arī sarunā ar mani. Jautāta, kurš tad reformu pasūtīja, viņa sāk runāt par bijušo izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, kurš bija šajā amatā arī 2004. gadā, kad tika palielināta latviešu valodas proporcija krievu vidusskolās un bija plaši protesti pret šīm pārmaiņām. Lūk, protesti bijuši liela trauma K. Šadurskim, tāpēc, atgriežoties ministra amatā, viņš ieviesis vēl bargāku reformu.
J. Matjakubova skaidro, ka mācību valodas reformu neatbalsta, jo bērni ir dažādi un ne visi spēšot mācīties galvenokārt latviešu valodā.
Svarīgi, lai ģimenei paliktu izvēles iespēja, vai laist bērnus mācīties latviešu vai krievu skolā.
“Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrija iebildumus nesadzirdēja, jo viss nolemts jau iepriekš,” tā J. Matjakubova. “Tas ir bīstami. Diemžēl dzīvojam paralēlās pasaulēs. Ar dzelzs roku mani dzen uz laimīgo pasauli kā komunismā.” Bilingvālo izglītību viņa toties atbalsta un piedalījusies tās ieviešanā. J. Matjakubova uzskata, ka sabiedrības integrācijas veicināšanai būtu vajadzējis veidot skolas, kurās būtu klases gan ar latviešu, gan krievu mācību valodu. Tad integrācija notiktu “ļoti omulīgos apstākļos”. Pašai kā pedagoģei gan viņai nebūtu problēmu strādāt arī latviski.
Vēlējos uzzināt Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa viedokli par prezidenta Mazākumtautību konsultatīvās padomes locekles J. Matjakubovas izteikumiem. VP kancelejas speciāliste Laura Jansone rakstiski atbildēja: “Intervijā J. Matjakubova ir sniegusi savu personisko viedokli, ko arī vairākkārt ir uzsvērusi intervijas laikā.
Vienlaikus norādām, ka šī kundze nav pilnvarota runāt Mazākumtautību konsultatīvās padomes vārdā, tomēr padomes loceklis drīkst paust individuālu viedokli.
Valsts prezidenta kanceleja ir nosūtījusi rakstu portālā “Sputņik” Mazākumtautību konsultatīvās padomes priekšsēdētājam Romanam Alijevam ar lūgumu iepazīties ar šo Jeļenas Matjakubovas publiski izteikto viedokli, kā arī izvērtēt viņas dalību padomes sastāvā.”
L. Jansone uzsvēra, ka Mazākumtautību konsultatīvā padome ir brīvprātīga, konsultatīva padome, kuras kompetencē nav saistošu lēmumu pieņemšana, un tās locekļi darbojas bez atlīdzības. Kā var noprast no VP kancelejas atbildes, atteikties no J. Matjakubovas konsultācijām valsts galva negrasās.
Jāpiebilst, ka Mazākumtautību konsultatīvā padome kādu laiku nav sapulcējusies, līdz ar to gaidāmā izglītības valodas reforma nav apspriesta.
Mazākumtautību konsultatīvā padome
* Mazākumtautību konsultatīvās padomes funkciju lokā ietilpst dialoga veicināšana mazākumtautību interešu jomā starp politikas veidotājiem, īstenotājiem un sabiedrību, Valsts prezidenta informēšana par mazākumtautību, to nevalstisko organizāciju un izglītības iestāžu darbības aktualitātēm un problēmām.
* Pēc Valsts prezidenta lūguma, padome arī sniedz atzinumus par aktuāliem mazākumtautību jautājumiem, vērtē un izsaka viedokli par mazākumtautību kultūrnacionālās autonomijas pamatprincipiem normatīvajos aktos un izskata indivīdu, nevalstisko organizāciju un valsts institūciju priekšlikumus mazākumtautību jomā.
* Padomes uzdevums ir arī izstrādāt priekšlikumus mazākumtautību kultūrautonomijas attīstībai un mazākumtautību integrācijai Latvijas sabiedrībā un nodrošināt publisko saikni ar sabiedrību, medijiem un citām procesā iesaistītajām pusēm.
* 2015. gadā Valsts prezidents Raimonds Vējonis atjaunoja Mazākumtautību konsultatīvās padomes darbību ar mērķi sekmēt dialogu par mazākumtautību etniskās, kultūras, valodas un reliģiskās identitātes jautājumiem, kā arī sniegt atbalstu mazākumtautību sociāli politiskās līdzdalības veicināšanā.
* Mazākumtautību konsultatīvās padomes priekšsēdētājs ir Romans Alijevs, Latvijas Azerbaidžāņu kultūras centra padomes priekšsēdētājs, Rīgas klasiskās ģimnāzijas direktors. Mazākumtautību konsultatīvajā padomē ir 18 locekļi – dažādu Latvijas nacionālo kultūras biedrību vadītāji, pārstāvji, eksperti.
Avots: president.lv
