Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. marts, 2016
Drukāt

Mācību centrs BUTS 25 gadu jubileju sagaida ar panākumiem pieaugošo tālākapmācībā un vienlaikus ar bažām par tās kvalitāti Latvijā (4)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Privātajai mācību iestādei BUTS 6. aprīlī apritēs 25 gadi, ko tā sagaida ar tūkstošiem apmācītu klientu profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides programmās, attīstītu filiāļu tīklu Latvijā un diskusijām par sadarbību ar pašvaldībām un uzņēmējiem reģionos, kā arī veicinot diskusiju valstiskā līmenī par profesionālās izglītības iespējami labāko attīstību.

Mācību centrs BUTS tika nodibināts 1991. gada 6. aprīlī. 1992. gadā apmācības tajā pabeidza 73 cilvēki, bet tagad gadā vidēji tajā tiek apmācīti 14 000 – 15 000 cilvēku, tostarp tādās profesijās kā metinātājs, elektromontieris, celtnieks, santehniķis, pavārs, galdnieks, autoatslēdznieks, šuvējs, frizieris, kā arī informāciju tehnoloģijās, darba aizsardzībā un ugunsdrošībā, tiek skoloti arī vidējā līmeņa vadītāji un speciālisti. BUTS apmāca arī bezdarbniekus. Tā BUTS ir kļuvusi par vienu no vadošajām profesionālās tālākizglītības iestādēm Latvijā. Centram ir 21 filiāle Latvijas reģionos, tostarp aizvadītajos divos gados pilnībā renovēta filiāle Jelgavā, sagatavots Talsu filiāles modernizācijas projekts. BUTS ir starp 300-500 lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā.

“Lai zinātu, kas nepieciešams tirgum, jābūt ļoti labai sadarbībai ar uzņēmumiem, jāzina, kādas prasmes konkrētā uzņēmumā ir vajadzīgas, kādi apmācību laiki,” uzsver mācību centra BUTS direktors Pēteris Zaļmežs. “Varbūt kādreiz apmācība ir nepieciešama vakarā. Vajadzīgi augsti kvalificēti pedagogi, kas var uzņēmumā apmācīt jaunas, paaugstinātas prasmes. Nepietiek jau ar arodskolā iemācītajām pamatzināšanām.” Uz vietas izvērtētas nepieciešamas jaunās prasmes un pielāgotas apmācību programmas tādos uzņēmumos kā Latvijas dzelzceļš, Latvijas tilti, Rīgas ūdens, Rīgas siltums, Aldaris, Rīgas piens, Cēsu alus, dažādas energobūvniecības kompānijas, piemēram, REC, Re&Re, UPB holdings Liepājā un reģionu uzņēmumi.

Lai palielinātu savu ieguldījumu pieaugušo profesionālajā tālākizglītībā un pilnveidē reģionos, mācību centrs BUTS iniciējis diskusiju ar pašvaldību vadītājiem, uzņēmēju un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, kas februārī notika Vidzemē. “Lai novados varētu veikt arvien kvalitatīvāku apmācību darbu, esam izveidojuši reģionālo vadītāju struktūru,” informē mācību centra BUTS valdes priekšsēdētājs Ilmārs Stabrovskis. “Vairāk vēršamies pie darba devējiem, lai būtu ciešāka saikne un lai veidotu tādas apmācības, kādas tieši patlaban ir nepieciešamas, un lai ātri reaģētu uz jebkuru pieprasījumu darba tirgū.” Martā savukārt tiek organizēta diskusija par profesionālās tālākizglītības attīstības neatliekamajiem risinājumiem valsts līmenī.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone akcentē: “Mācību centrs BUTS, kas izglīto pieaugušos ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos, ir izveidojis plašu filiāļu tīklu un nodrošina kvalitatīvu un prasībām atbilstošu izglītības līmeni. Tas galvenokārt piedāvā kvalitatīvu pieaugušo tālākizglītību un pilnveidi, kas ir būtiski, jo darba tirgus dinamika prasa pielāgošanos jaunām tendencēm un profesijām. Kā nākotnes iespēju saredzam arvien ciešāk saistīt izglītību un darba tirgu, jo lielā mērā darba vidē balstītas apmācības ir vērtīga pieeja kā darba devējam, tā ņēmējam.”

Ekonomikas ministrija ir prognozējusi, ka ap 2020. gadu Latvijā trūks speciālistu tieši vidējā posma profesijās. “Tieši tāpēc kā viena no BUTS pamatspecializācijām jau kopš dibināšanas ir apmācība tehniskajās profesijās, uzsver mācību centra BUTS direktors Pēteris Zaļmežs. “Viena jomām, kurā esam visspēcīgākie, ir metālapstrādes profesijas – tostarp jo īpaši metināšana. Metināšana ir nepieciešama ne tikai mašīnbūvē, bet arī – autoservisos, lauksaimniecībā, būvniecībā un citur. Tur vajadzīgi cilvēki, kas māk ne tikai kaut ko, bet – profesionāli metinātāji. Tāpēc sadarbojamies ar sertificēšanas institūcijām, piemēram, kompānijām Lloyd’s Register, TÜV NORD un Veritas, kas izsniedz starptautiskos sertifikātus. Vienlaikus mums pašiem ir Latvijas Nacionālais akreditācijas birojā (LATAK) akreditēta laboratorija, kas pārbauda metināto šuvju kvalitāti. Šo laboratoriju izmantojam arī mūsu mācību procesā.” BUTS piecstāvu daudznozaru mācību bāze Rīgā, Meža ielā 7, ir aprīkota ar jaunākajām iekārtām, lai varētu apmācīt profesionāli un kvalitatīvi, atbilstoši mūsdienu prasībām.

“Pieaugušo dalība mūžizglītībā Latvijā ir diezgan zema salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vidējo līmeni,” skaidro LDDK izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce. “ 2012. gadā pieaugušo izglītībā iesaistījās tikai 7% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Eiropā vidēji tie ir 27%. Latvijas mērķis ir 2020. gadā sasniegt 15% iesaisti. Ja valsts mācību iestādes nav tik piemērotas un orientētas uz pieaugušajiem, tad privātie it īpaši pilda šo funkciju, piedāvājot mācību iespējas pieaugušajiem piemērotā laikā un veidā. Tāds ir arī BUTS. Apmācību bāze – labas iekārtas, viss ļoti labi izveidots.
Turklāt tas ir privātais ieguldījums, viņi paši to visu pilnībā nodrošina. Apmācīto cilvēku skaits ir iespaidīgs, šeit mācību centrs BUTS pilda būtisku funkciju.”

Tomēr pieaugušo tālākizglītībā viss nav tik spīdoši. 2015. gadā Latvijā bija 874 privātās profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides iestādes, 21 – pašvaldības, 11 – ar valsts kapitālu. Tas ir milzīgs skaits, bet kvalitāte nereti pieklibo.

“Tas ir nenormāli daudz, ja rēķinām uz iedzīvotāju skaitu Latvijā,” skaidro Pēteris Zaļmežs. “Mēs esam par stingrākām prasībām izglītības iestādi reģistrējot. Gribētu, ka Izglītības kvalitātes valsts dienests , kura funkcija ir kontrolēt, vairāk pārbaudītu jaunreģistrētās iestādes vai tur, kur nenotiek darbība. Netiek maksāti arī nodokļi.”

Uztrauc, ka par maz uzmanības valsts pievērš apmācību kvalitātei. “Būtu labi, ja valsts iepirkumos un konkursos izvērtētu apmācītāju kvalitāti, iepriekšējo darbību,” komentē BUTS direktors Pēteris Zaļmežs, “lai nav tā, ka tikko piereģistrējas un dabū valsts pasūtījumu, lai arī nav apmācījis nevienu cilvēku.

Izglītības iestādei jābūt darbiniekiem ar attiecīgo izglītību. Ir firmas, kurās ir tikai īpašnieks, kas tikai uz apmācību laiku piesaista pasniedzējus. Tā ir negodīgā konkurence.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Valdis Bērziņš Atbildēt

    “Vajadzīgi augsti kvalificēti pedagogi, kas var uzņēmumā apmācīt jaunas, paaugstinātas prasmes.”

    Tā, protams, ir, BET, nedaudz kritikas: pasniedzējus meklējot, BUTS meklē tādus ar pedzgoģisko izglītību (savulaik, pat tehnikumos to neprasīja).
    Ko tādā garā var atrast jusuprāt? Nu ne jau nu ilggadīgus, augsti kvalificētus speciālistus, bet gan tikai parasti jau praktizējušos skolotājus, visusskolas skolotājus utt. Jā, klasē būs kārtība, bet specialitātē?

  2. Iesaku godīgajam Zaļmežam ieskatīties spogulī. Nezin vai tad būs ieraugāma tā godīgākā sejas izteiksme. Tāpat uz NVA grupu apmācību piesaista skolotājus no skolām.

  3. Reklāma jau laba lieta, bet… kaut kā nejūt tos spečukus, kuri no Buta kursiem būtu pārpludinājuši darba tirgu. Neteikšu, ka pats nebūtu izmantojis Tālākizglītības programmas, bet tās pabeidzu Vācijā 40 un 50 gadu vecumā un atlāti sakot, tas arī daudz ko deva. Bet Butā pasniedzēji, kuri paši īsti neko nemāk- ko var iemācīt?

  4. Izglītības iestādes BUTS panākumi ir atzīstami, tas ir jauki, taču personāla izvēlē vēl ir nopietni jāpiestrādā. Jūsu iestādē strādā, ja ticēt tam, kas redzams internetā, vismaz viens pasniedzējs, kurš tiek ļoti slavēts jūsu tekstos, taču sadzīvē viņam ir pavisam cita seja, un ne tā patīkamākā. Personāls tomēr ir jāpazīst vispusīgi. Citādi tiek grauts iestādes kopējais tēls un uzticība.

Draugiem Facebook Twitter Google+