Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. jūlijs, 2013
Drukāt

Mācību grāmatām vairs nebūs jātērējas

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Saeima otrdien, grozot Izglītības likumu, nolēma, ka turpmāk vecākiem vairs mācību grāmatas un darba burtnīcas nebūs jāpērk. Tās nodrošināšot valsts un pašvaldība, tomēr pagaidām nav skaidrības, kur valsts un pašvaldību budžetā atradīsies finansējums, kas nepieciešams visu vajadzīgo mācību līdzekļu iegādei.

 

Vecākiem līdz šim bieži vien vislielākās galvassāpes sagādāja darba burtnīcu iegāde, jo tās ir samērā dārgas, turklāt nācās pirkt diezgan bieži. Turpmāk arī tās pirks par valsts budžeta līdzekļiem, taču tikai tad, ja darba burtnīcas būs komplektā ar mācību grāmatu. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķiniem, lai varētu nodrošināt šā likuma panta izpildi, papildus vajadzēs vairāk nekā pusmiljonu latu.

Lai iegūtu finansējumu, vēstules Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim rakstījusi gan pati IZM, gan Saeimas Izglītības un zinātnes komisija, tomēr skaidrības par to, kur dažu mēnešu laikā rast samērā lielu naudas summu, nav. Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete uzskata, ka finansējumu tomēr izdosies atrast.

Viņa pieļāva – kaut arī mācību grāmatu iegāde nav ārkārtas gadījums, finansējumu tomēr varētu ņemt no fonda, kas valsts budžetā paredzēts neparedzētiem izdevumiem. “Mācību līdzekļu iegādei jākļūst par valsts prioritāti. Šā lēmuma sekas jau septembrī labvēlīgi izjutīs ikviena ģimene, kurā ir skolēns.”

Saeimas lēmums gan nenozīmē, ka vecākiem vairs nebūs jāpērk pilnīgi nekas no skolā izmantojamā. Likums nodalījis tā sauktos individuālos mācību piederumus, kas ir kancelejas piederumi, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu, piemēram, sporta laikā nepieciešamais apģērbs, apavu un higiēnas piederumi, materiāli, kurus izmantojot skolēns rada priekšmetu savām vajadzībām. Tie joprojām būs jāiegādājas vecākiem, bet likumā nu uzsvērts, ka šie piederumi vecākiem būs jānodrošina “savu materiālo iespēju robežās”. Likumā arī teikts, ka izglītības iestādes padome, kurā lielākoties jābūt iekļautiem skolēnu vecākiem, varēs lemt, kādi tieši individuālie mācību piederumi vecākiem jāpērk.

Bet pašvaldību ziņā paliks tie mācību līdzekļi un materiāli, ko nepirks valsts. Kādi tieši, vēl tiks precizēti īpašos Ministru kabineta noteikumos. Latvijas pašvaldību savienība (LPS) iepriekš bija aprēķinājusi, ka, lai īstenotu likuma izmaiņas, pašvaldībām būs nepieciešams papildu 9,4 miljoni latu.

LPS priekšsēdētāja padomniece izglītības jautājumos Olga Kokāne sacīja, ka pieņemtie likuma grozījumi gan pašvaldības pilnībā neapmierinot, tomēr summa, kas būs jātērē, lai likumu pildītu, bez darba burtnīcu iegādes būšot krietni mazāka, nekā sākotnēji prognozēts.

Izskatot Izglītības likuma grozījumus, Saeima arī kārtējo reizi noraidīja Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumu par to, ka valsts un pašvaldību finansētajās pirmsskolas iestādēs izglītības valodai jābūt latviešu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+