Foto – Dainis Bušmanis

Mācību grāmatām vairs nebūs jātērējas 0

Saeima otrdien, grozot Izglītības likumu, nolēma, ka turpmāk vecākiem vairs mācību grāmatas un darba burtnīcas nebūs jāpērk. Tās nodrošināšot valsts un pašvaldība, tomēr pagaidām nav skaidrības, kur valsts un pašvaldību budžetā atradīsies finansējums, kas nepieciešams visu vajadzīgo mācību līdzekļu iegādei.

Reklāma
Reklāma

 

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 72
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Vecākiem līdz šim bieži vien vislielākās galvassāpes sagādāja darba burtnīcu iegāde, jo tās ir samērā dārgas, turklāt nācās pirkt diezgan bieži. Turpmāk arī tās pirks par valsts budžeta līdzekļiem, taču tikai tad, ja darba burtnīcas būs komplektā ar mācību grāmatu. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķiniem, lai varētu nodrošināt šā likuma panta izpildi, papildus vajadzēs vairāk nekā pusmiljonu latu.

Lai iegūtu finansējumu, vēstules Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim rakstījusi gan pati IZM, gan Saeimas Izglītības un zinātnes komisija, tomēr skaidrības par to, kur dažu mēnešu laikā rast samērā lielu naudas summu, nav. Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete uzskata, ka finansējumu tomēr izdosies atrast.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa pieļāva – kaut arī mācību grāmatu iegāde nav ārkārtas gadījums, finansējumu tomēr varētu ņemt no fonda, kas valsts budžetā paredzēts neparedzētiem izdevumiem. “Mācību līdzekļu iegādei jākļūst par valsts prioritāti. Šā lēmuma sekas jau septembrī labvēlīgi izjutīs ikviena ģimene, kurā ir skolēns.”

Saeimas lēmums gan nenozīmē, ka vecākiem vairs nebūs jāpērk pilnīgi nekas no skolā izmantojamā. Likums nodalījis tā sauktos individuālos mācību piederumus, kas ir kancelejas piederumi, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu, piemēram, sporta laikā nepieciešamais apģērbs, apavu un higiēnas piederumi, materiāli, kurus izmantojot skolēns rada priekšmetu savām vajadzībām. Tie joprojām būs jāiegādājas vecākiem, bet likumā nu uzsvērts, ka šie piederumi vecākiem būs jānodrošina “savu materiālo iespēju robežās”. Likumā arī teikts, ka izglītības iestādes padome, kurā lielākoties jābūt iekļautiem skolēnu vecākiem, varēs lemt, kādi tieši individuālie mācību piederumi vecākiem jāpērk.

Bet pašvaldību ziņā paliks tie mācību līdzekļi un materiāli, ko nepirks valsts. Kādi tieši, vēl tiks precizēti īpašos Ministru kabineta noteikumos. Latvijas pašvaldību savienība (LPS) iepriekš bija aprēķinājusi, ka, lai īstenotu likuma izmaiņas, pašvaldībām būs nepieciešams papildu 9,4 miljoni latu.

LPS priekšsēdētāja padomniece izglītības jautājumos Olga Kokāne sacīja, ka pieņemtie likuma grozījumi gan pašvaldības pilnībā neapmierinot, tomēr summa, kas būs jātērē, lai likumu pildītu, bez darba burtnīcu iegādes būšot krietni mazāka, nekā sākotnēji prognozēts.

Izskatot Izglītības likuma grozījumus, Saeima arī kārtējo reizi noraidīja Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumu par to, ka valsts un pašvaldību finansētajās pirmsskolas iestādēs izglītības valodai jābūt latviešu.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.