Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
11. septembris, 2015
Drukāt

Mācību kredītu nianses. Kā saņemt, kā atmaksāt? (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Mazdēls šogad iestājās Latvijas Universitātē, taču budžeta grupā netika, jo, skolu beidzot, nebija nemaz tik labas sekmes. Teica, ka tagad vajadzēšot ņemt kredītu, lai samaksātu par mācībām un dzīvošanu. Nepatīk man tā kredītu būšana! Kas tādu kredītu dod un ar kādiem noteikumiem? Esot divu veidu kredīti – kādi? Ja mazdēls pēc augstskolas beigšanas nedabūs darbu vai alga būs maza, kā atmaksās naudu, ko aizņēmies? NELLIJA BALVU NOVADĀ

Divas iespējas

Augstskolu likuma 79. pants nosaka, ka akreditētās studiju programmās studējošajam ir tiesības pretendēt uz:

• studiju kredītu – aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošajam, lai segtu maksu par studijām;

• studējošā kredītu – aizdevumu no valsts budžeta vai kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu studējošā sociālo vajadzību nodrošināšanai.

Kārtību, kādā tiek piešķirti un atmaksāti šie kredīti, nosaka Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumi Nr. 220.

Kas var saņemt

Uz kredītu var pretendēt studējošie – Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kuriem izsniegta reģistrācijas apliecība vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība, ja viņi sekmīgi apgūst valsts akreditētas studiju programmas. Šīs personas var saņemt arī kredītus studijām ārvalstīs konkrētās valsts atzītu (akreditētu) studiju programmu apguvei.

Kredītus var saņemt ne vairāk kā viena bakalaura grāda, viena maģistra grāda, viena doktora grāda vai augstākās profesionālās izglītības profesionālās kvalifikācijas un profesionālā grāda secīgai ieguvei, turklāt ne ilgāk par izvēlētās studiju programmas apguvei paredzēto laiku. Studiju pārtraukums (akadēmiskais atvaļinājums) netiek ieskaitīts studiju programmas apguvei paredzētajā laikā.

Kas un kā izsniedz

Kredītus izsniedz un administrē kredītiestādes. Oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir publicēts tās kredītiestādes nosaukums, kas ieguvusi tiesības izsniegt studējošajiem kredītus ar valsts galvojumu.

Kredītiestāde izsniedz studējošajam kredītu pēc tam, kad saņemts fiziskās personas (piemēram, vecāka) vai pašvaldības galvojums, kā arī valsts galvojums. Kredītiestāde noslēdz galvojuma līgumu ar galvinieku (galvotāju) – pilngadīgu rīcībspējīgu personu, kurai regulāri ienākumi mēnesī nav mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Galvinieks var galvot par vairākiem kredītiem. Fiziskās personas galvojuma vietā kredīta pieprasītājs var piedāvāt ķīlā nekustamo īpašumu vai vērtspapīrus.

Apmērs un procenti

Studiju kredīta apmērs vienam studējošajam nepārsniedz noteikto maksu par studijām. Kredīta maksimālo apmēru katrai studiju programmai nosaka Izglītības un zinātnes ministrija. Savukārt studējošā kredīta apmērs vienam studējošajam mēnesī Latvijas augstākās izglītības iestādēs nepārsniedz 170,74 eiro. Studējošā kredītam paredzētās summas katru mēnesi desmit mēnešus gadā (izņemot jūliju un augustu) ieskaita kredīta ņēmēja norēķinu kontā vai norēķinu kartes kontā.

Kredīta apmēru studijām ārvalstīs nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izveidota komisija. Studiju kredīta apmēru nosaka, izvērtējot par studijām noteikto maksu, bet studējošā kredīta apmēru paredz, izvērtējot uzturēšanās izmaksas valstī. Kredītu kopējais apmērs studijām ārvalstīs vienam studējošajam vienas studiju programmas apguvei nepārsniedz 21 344 eiro, bet vairāku studiju programmu apguvei (kopā) – ne vairāk kā 28 458 eiro.

Studiju laikā (studiju pārtraukumu ieskaitot) kredīta procentus maksā no valsts budžeta līdzekļiem. Kredīta ņēmējam procentus sāk aprēķināt ar divpadsmito mēnesi pēc studiju programmas beigšanas, piemērojot kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolīto kredītiestādes procentu likmi eiro. Ja likme atbilstīgajā laikposmā ir augstāka par 5% gadā, kredīta ņēmējs maksā 5% likmi gadā. Starpību starp likmēm sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

Studējošā kredīta procentu likme tā ņēmējam ir kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā kredītiestādes procentu likme eiro. Procentus sāk aprēķināt ar kredīta izmaksas dienu. Ja likme atbilstīgajā laikposmā ir augstāka par 5% gadā, kredīta ņēmējs maksā 5% likmi gadā. Starpību starp likmēm sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

Ja kredīta ņēmējs nepabeidz studijas un tiek izslēgts no studējošo saraksta, tad, sākot ar nākamo mēnesi pēc izslēgšanas, viņam jāmaksā kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā kredītiestādes procentu likme eiro.

Kā piešķir

Pieprasījumā kredīta piešķiršanai studējošais norāda nepieciešamo kredītu un tā apmēru. Ja vēlas saņemt gan studējošā, gan studiju kredītu, norāda kredīta apmēru katram kredīta veidam.

Izglītības iestādes komisija, izskatot pieprasījumus, izvērtē studējošā sekmes un sociālos apstākļus. Pirmajā kursā uzņemtajiem līdz pirmā studiju semestra beigām vērtē iestājpārbaudījumu rezultātus. Lai saņemtu kredītu, studējošajam katrā akadēmiskā gada semestrī jāiegūst ne mazāk kā 75% no studiju programmā semestrim paredzēto kredītpunktu skaita.

Izglītības iestādes komisija izskata iesniegtos pieprasījumus un apstiprina kredītu piešķiršanu. Kredītu apmērs nedrīkst pārsniegt izglītības iestādei iedalītos līdzekļus, par kuriem tiek sniegts valsts galvojums. Lai noslēgtu kredītlīgumu, kredīta pieprasītājam jāiesniedz kredītiestādē pieprasījums un jāuzrāda sava pase. Kredītiestāde pārbauda, vai pieprasītājs ir iekļauts kredītu pieprasītāju sarakstā, un noslēdz galvojuma līgumu ar kredīta galvinieku vai ķīlas līgumu ar ķīlas devēju.

Atmaksāšana

Kredītus sāk atmaksāt ar divpadsmito mēnesi pēc studiju programmas pabeigšanas vai ar trešo mēnesi pēc kredīta ņēmēja izslēgšanas no studējošo saraksta.

Kredītus, kuru kopējā summa pārsniedz 1423 eiro, atmaksā 10 gadu laikā, katru gadu atdodot 1/10 no kopējās kredītu summas un kredītu procentus. Kredītus, kuru kopējā summa nepārsniedz 1423 eiro, atmaksā piecu gadu laikā, katru gadu atdodot 1/5 no kopējās kredītu summas un kredītu procentus. Maksājumi jāveic katru mēnesi.

Kredītus un to procentus var atmaksāt pirms kredītlīgumā noteiktā termiņa pats ņēmējs vai cita fiziska vai juridiska persona. Par katru nokavēto dienu jāmaksā līgumsods 0,1% apmērā no termiņā nesamaksātās summas. Ja sešu mēnešu laikā nav veikti regulāri kredīta pamatsummas un kredīta procentu maksājumi, kredītiestāde piedzen visu neatmaksāto summu.

Kad dzēš

Uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmēji, kuri kļūst par nodarbinātajiem valsts vai pašvaldību institūcijās, kā arī ārstniecības iestādēs, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus no valsts budžeta, un nevalstiskā sektora institūcijās, kas pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Var pretendēt arī kredīta ņēmēji, kuri kļūst par nodarbinātajiem privātās pirmsskolas izglītības iestādēs. Profesiju sarakstu un speciālistu skaitu katru gadu precizē Ministru kabinets.

Uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem tāpat var pretendēt tie kredīta ņēmēji, kuri pēc ārvalstīs iegūtas augstākās izglītības kļūst par nodarbinātajiem valsts vai pašvaldību institūcijās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās, publiski privātās kapitālsabiedrībās vai privātās kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, kā arī Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās profesijās. Šo profesiju sarakstu un speciālistu skaitu katru gadu apstiprina Ministru kabinets.

Ja kredīta ņēmējam studiju laikā vai kredīta atmaksas laikā piedzimst bērni, pēc augstākās izglītības iestādes beigšanas studējošā kredītu dzēš no valsts budžeta līdzekļiem 30% apmērā no neatmaksātās summas par katru bērnu. Ja abi vecāki ir kredīta ņēmēji, šis nosacījums attiecas tikai uz vienu no viņiem (pēc izvēles). Studējošā kredīts tiek dzēsts arī par bērniem, kuri ir adoptēti studiju laikā vai kredīta atmaksas laikā.

Kredīti, procenti un līgumsodi tiek dzēsti, ja kredīta ņēmējs ir miris vai kļuvis par I vai II grupas invalīdu.

Termiņa pagarināšana

Kredītu un procentu atmaksas termiņš tiek pagarināts un procenti netiek uzskaitīti par laiku, kamēr kredīta ņēmējs ir grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā vai ir bērna kopšanas atvaļinājumā līdz pusotram gadam un nestrādā pilnu darba laiku.

Studiju kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts un procenti netiek uzskaitīti par laiku, kamēr kredīta ņēmējs turpina studijas bakalaura, maģistra, doktora grāda vai augstākās profesionālās izglītības profesionālās kvalifikācijas, profesionālā grāda ieguvei un studijas rezidentūrā. Līdzīgi nosacījumi attiecas arī uz studējošā kredīta atmaksas termiņu.

Ja kredīta ņēmējam ir piešķirts bezdarbnieka statuss, kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts par faktisko bezdarba laiku, bet ne ilgāk par diviem gadiem.

Uzziņa

• Tiesības 2015. gadā izsniegt studiju kredītus ar valsts sniegtu galvojumu saņēmusi AS “SEB banka”.

• Plašāku informāciju par kredītu piešķiršanu un to dzēšanu var saņemt Studiju un zinātnes administrācijas Studiju kreditēšanas daļā, kas atrodas Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 14, Rīgā, LV-1050; tālr.: 67702490 (vispārēja informācija); 67229476 (kredītu piešķiršana); 67229475 (kredītu dzēšana).

Svarīgi

• Studējošā kredītu var saņemt tikai pilna laika studējošie, bet studiju kredītu var saņemt gan pilna laika, gan nepilna laika (vakara, neklātienes) studējošie.

• Studiju laikā kredīta ņēmējs ir tiesīgs mainīt studiju programmu un augstākās izglītības iestādi, kurā tiek apgūta izvēlētā studiju programma.

• Kredītiestāde var pieprasīt galvinieka nomaiņu, ja galvinieka mēneša ienākumi trīs mēnešus pēc kārtas ir mazāki par valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Ja divu mēnešu laikā pēc kredītiestādes pieprasījuma netiek nomainīts galvinieks, kredītiestāde ir tiesīga apturēt kredītu izmaksu.

• Par kredīta pieprasījuma sākotnējo izskatīšanu un izvērtēšanu kredītiestāde var noteikt komisijas maksu. Tā nedrīkst pārsniegt 4,27 eiro, un to sedz kredīta pieprasītājs.

• Kredītus pārtrauc izmaksāt studiju pārtraukuma laikā. Izmaksu var atjaunot pēc studiju pārtraukuma, ja kredīta ņēmējs sekmīgi turpina studijas.

KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. nu ja studē normāli un beidz neviss nodzeras un izmet Atbildēt

    tad šie krediti ir pat ļoti normāli. procentu likme par viņiem ir tāda ka var uzskatit ka nauda uzdāvināta. slikti ir ja studijas nebeidz, tad procenti ir oi oi oi, bet vienalga salidzimot ar sms kreditiem cilvēcigi.
    kā atdot?termiņš garš, summas mēnesī nav lielas, un galu galā ja alga te par mazu vienmer var aizbraukt uz angliju un nopelnit naudu tur lai atdotu. man abām meitām kredīti, un neko, man pat nav jāpalidz ar atmaksu, pašas tiek galā kaut algas jau nav kā deputātiem

    • valsts galvoto kredītu piešķir kautkad oktobrī novembrī, bet augstskola pirmo iemaksu grib jau augustā, kas sarežģī dzīvi tiem kas nevar sagrabināt pirmajai iemaksai. jo tad banka piešķir komerckreditu kam uzreiz citi procenti

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (3)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+