Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
31. janvāris, 2014
Drukāt

Eiropā veido vienotu izpratni par inovāciju (1)

Foto - Katrīna KrīgereFoto - Katrīna Krīgere

Trūkstot izpratnei par to, kas ir inovācija un kam tā der, sasniegt valsts attīstības plānos izvirzītos mērķus inovācijā un no teju pēdējām vietām Eiropā šai jomā tikt nedaudz augstāk ir teju neiespējami. Tādēļ, izmantojot ES programmas “Leonardo da Vinči” Inovācijas pārneses projekta piedāvātās iespējas, izstrādāts jauns e-apmācības kurss inovāciju menedžmentā. Pirms diviem gadiem tas beidzies, bet gūtos augļus plūkt var joprojām.

Iecerēja uzņēmējiem, māca studentiem


Lai pierādītu šāda apmācību kursa nepieciešamību, vispirms tika veikta vajadzību analīze, jo projekta ietvaros izstrādāja kursu, kura mērķauditorija bija uzņēmēji. “Šajā procesā konstatējām, ka uzņēmējiem pietrūkst zināšanu par inovāciju un visu, kas ar to saistīts, – jaunu produktu attīstību, intelektuālā īpašuma aizsardzību, nacionālo inovāciju sistēmu,” norāda Tālmācības centra vadītāja Gundega Lapiņa. Pēc šīs izpētes visās projekta dalībvalstīs – Somijā, Apvienotajā Karalistē, Lietuvā, Maltā un arī Latvijā tika izstrādāts vienots inovācijas menedžmenta e-studiju kurss, kurā apkopots viss, kas uzņēmējam būtu jāzina par šo tēmu.

Kad nu šāds apjomīgs darbs paveikts, varētu sagaidīt lielu interesi no uzņēmējiem, kuri šo kursu sava biznesa nākotnes attīstības vārdā labprāt apgūtu.

“Mācīties jau īsti nevienam negribas,” smej Gundega Lapiņa. “Par to vajadzību izglītoties bļauj visi, bet, kad ir jāmācās, vairs nav tik vienkārši,” viņa norāda. Tomēr projekta aprobēšanas laikā tajā iesaistījušies trīs uzņēmēji un viena studentu grupa, ar kuru pētīja, kā šo kursu pielāgot studentiem. “Tie uzņēmēji, kuri izmēģināja, atzina, ka viņiem ļoti paticis. Viņi mācījās cītīgi, sniedza mums atgriezenisko saiti, lai varam šo kursu vēl uzlabot, un reakcija bija ļoti pozitīva,” atceras G. Lapiņa.

Tomēr, kad izsludināta uzņemšana jaunizveidotajā kursā, atsaucība bijusi niecīga, jo kursi ir par maksu – arī pasniedzējiem algas tomēr jāmaksā. “Maksāt īsti neviens negrib, jo patiesībā tālmācībā studēt ir daudz grūtāk nekā klātienē, kur tu regulāri nāc uz lekcijām, pasniedzējs visu izstāsta, ielej ar karoti mutē un viss notiek. Tālmācībā viss jādara pašam, ir sevi jāpiespiež, jāatrod laiks mācībām, bet uzņēmējam, kā zināms, laika nekad nav,” norāda G. Lapiņa.

Tādēļ pašlaik inovācijas menedžmenta e-studiju kurss ir pielāgots nevis uzņēmējiem, bet gan studentiem, kas dodot iespēju nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu. “Studenti, kuri šo kursu apgūst, visi jau strādā. Tā ir mūsu izglītības specifika. Īpaši tie studenti, kas studē maģistrantūrā un strādā, šajā kursā neko nezaudē, jo tas ir veidots tā, ka iegūtās zināšanas var izmantot praksē un izmēģināt. Turklāt zināšanu kontrolei izstrādāts arī pašnovērtējuma tests, kurš jāaizpilda kā klātienes, tā tālmācības studiju studentiem,” skaidro G. Lapiņa.

Inovācijas menedžmenta e-studiju kursu pašlaik iespējams apgūt kā augstskolā RISEBA, tā Rīgas Tehniskajā universitātē.

Kurss par inovāciju paplašināsies


Tomēr ar šo e-studiju kursu izglītošana inovācijas jomā neapstāsies. Pašlaik sākts darbs pie milzīga Eiropas mūžizglītības projekta par atvērto inovāciju (“open inovation”), kuru asociē jau ar nākotnes inovāciju un par kuru reti kuram pagaidām ir lielāka skaidrība. Nu gluži kā par inovāciju tās pirmsākumos pirms 10 – 15 gadiem. “Tā ir inovācija, kas ietver sevī visādu veidu sadarbību un komunikāciju. Lai likvidētu neskaidrību par to, kas ir šī “open inovation”, mūsu sadarbības partneris no Lopenrādes universitātes, kurš vienlaikus ir arī Eiropas Inovāciju menedžmenta profesionāļu asociācijas vadītājs, ir sācis projektu, lai visu Eiropas valstu augstskolās radītu vienotu izpratni par tās būtību un kā par to būtu jāmāca,” stāsta Gundega Lapiņa.

Jādomā, ka šādas studiju programmas izveide būs liels izaicinājums, jo atvērtā inovācija sevī ietver ļoti daudz dimensiju. Piemēram, tajā jāņem vērā sadarbības partneri, pētniecības un attīstības rezultāti, intelektuālā īpašuma pirkšana un pārdošana, veidojot ļoti plašu sadarbību loku. “Šī milzīgā projekta ietvaros 53 partneri, kas visas ir universitātes no 35 valstīm, izstrādās koncepciju kursam un studiju programmai par atvērto inovāciju. Iegūstot šādu kursu, mēs viennozīmīgi būsim Eiropas līmenī,” ir pārliecināta G. Lapiņa.

Turklāt vienota studiju programma nākotnes inovāciju speciālistiem visā Eiropā ļaus runāt vienādās kategorijās un pilnvērtīgi saprast vienam otru. Sākot darbu pie šā projekta, universitāšu pārstāvji vienojušies, ka lietderīgi šo programmu būtu veidot arī tālmācības formā, izmantojot mūsdienu tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, e-platformas, kas palielinātu studētgribētāju skaitu, ļaujot tiem mācīties sev izdevīgā un ērtā laikā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Lai saprastu par ko te vispār ir runa, nepieciešams to savārstījumu iztulkot latviski. Inovācija latviski būtu jaunievedums. Tātad viss tas murgs ir par jaunievedumu iespējamību, nepieciešamību un priekšrocībām ko tie dod. Nevienu jaunievedumu nevar ieviest, ja nav ļoti labu zināšanu savā nozarē. Tā kā Latvijā ir lielas problēmas ar patiesām zināšanām, tad…. Vienīgi uz ko latvieši ir naski: jaunievedumiem papīru bīdīšanā. Tas nāk no Padomijas laikiem un tiek aktīvi pilnveidots izmantojot Eiropas papīrbīdītāju pieredzi.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (6)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+