Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
21. augusts, 2013
Drukāt

Mācību līdzekļu iegādē bez vecāku artavas var iztikt

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Pārmaiņas mācību grāmatu iegādes kārtībā neaizkavēs jaunajā skolas gadā nepieciešamās mācību literatūras iepirkšanu, liecina skolu direktoru, pašvaldību izglītības speciālistu un izdevniecību pārstāvju teiktais.


Kā zināms, Saeima nesen pieņēma izmaiņas Izglītības likumā, nosakot, ka vecākiem vairs nebūs jāpērk ne mācību grāmatas, ne darba burtnīcas. Kaut pēdējos gados būtiski palielināta naudas summa, ko valsts piešķir mācību grāmatu iegādei, tā tomēr nav tik liela, kādu saskaņā ar dažādām aptaujām mācību grāmatām tērējuši vecāki. 13. augustā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija gan atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēlmi pārdalīt ministrijas budžetu tā, lai mācību līdzekļu iegādei tiktu novirzīti vēl 537 112 lati. Taču šī nauda pašvaldībām un privātajām izglītības iestādēm tiks pārskaitīta tikai septembrī.

Vai, gaidot jauno mācību gadu, skolās neveidojas situācija, ka vecāku finansiālu līdzdalību vairs nevar prasīt, bet skolai naudas jaunajā gadā vajadzīgo mācību grāmatu iegādei vēl nav?

IZM pārstāve Inta Stīpniece sacīja, ka skolu bibliotēkas lielākoties jau ir samērā labi nodrošinātas ar grāmatām un par sūdzībām, ka kaut kā pietrūks, sākoties jaunajam mācību gadam, nav dzirdēts.

 

Kas jāpērk vecākiem

“Ir gan tā, ka sabiedrībā joprojām nav īsti skaidrības, kas vecākiem tomēr būs jāpērk – kaut ministrija jau vairākkārt skaidrojusi, ka vecākiem būs jāpērk tas, ko skolēns lieto individuāli – apģērbs, apavi, skolas soma, kancelejas preces – un izejmateriāli lietām, kas paliks viņam pašam. Piemēram, ja mājturībā adīta zeķe paliks skolēnam, tad dzija jāsagādā vecākiem,” teica I. Stīpniece.

Darba burtnīcas vecākiem būs jāpērk vien tad, ja tā lems skolas vecāku padome. Sociālajās zinībās un svešvalodās darba burtnīcas, ja tās pielīdzinātas mācību grāmatām, pirks par valsts līdzekļiem. Citos mācību priekšmetos tās varēs iegādāties arī par pašvaldības finansējumu, ja vietējā vara lems, ka tas nepieciešams.

To, ka skaidrības par to, kādu īsti lēmumu Saeima pieņēmusi, vecākiem nav, apstiprināja arī Preiļu novada izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis. Preiļos klīstot baumas, ka vecāki tomēr grāmatas var pirkt, bet skola tēriņus kompensēšot. Tomēr A. Zagorskis uzskata, ka problēmām ar mācību grāmatu iegādi “nevajadzētu būt”. “Arī iepriekš vecāki pirka tikai mācību grāmatas svešvalodā, bet, kad pret šo praksi sāka iebilst tiesībsargs, mēs jau pirms Saeimas lēmuma centāmies iztikt bez vecāku atbalsta grāmatu iegādē,” skaidroja A. Zagorskis. “Šobrīd katrai skolai ir savs budžets grāmatu iegādei. Ja nu pēkšņi kaut kā pietrūks, tad pašvaldība gatava piešķirt papildu līdzekļus.”

 

Bažas par 
darba burtnīcām

Rīgas 15. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons, kurš vēl nesen bija spiests prasīt, lai vecāki iegādājas grāmatas, un tāpēc pat saņēma administratīvu sodu, tagad šķiet ar situāciju apmierināts: saliekot kopā valsts un Rīgas domes finansējumu mācību līdzekļiem, šogad uz vienu skolēnu mācību grāmatu iegādei var tērēt ap 20 latiem. Līdz ar to, pat ja drīkstētu, nebūtu nepieciešamības prasīt ko pirkt bērnu vecākiem.

“Priecājos, ka Saeima pieņēma lēmumu par grāmatu iegādi par publiskajiem līdzekļiem. Mums gan bija jāiesniedz Izglītības departamentā saraksts ar grāmatām, ko vēlamies pirkt, un skolas vajadzības tika izvērtētas, bet nav tā, ka kādas prioritāras lietas liedza pirkt. Cik zinu, lielākajā daļā Rīgas skolu nepieciešamās grāmatas jau iegādātas,” stāstīja G. Jirgensons.

Arī mācību grāmatu izdevniecībās nav jūtams satraukums par Saeimas lēmumu. Grāmatu pārdošana ritot līdzīgi kā citus gadus pirms jaunā mācību cēliena sākuma.

“Tas ir labi, ka vecākiem vairs nebūs jāpērk mācību grāmatas,” uzskata izdevniecības “Retorika” vadītājs Aleksejs Žučkovs. “Jo daļai vecāku bija ļoti grūti rast naudu mācību grāmatām. Iespējams, tagad izdevniecībām būs pat vieglāk strādāt, jo iepirkumi par valsts un pašvaldību naudu būs prognozējamāki.”

Apgāda “Lielvārds” valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts arī atzina: “Situācija, kas bija agrāk, tikai veicināja skolēnu nevienlīdzību. Pagaidām skolas nesūdzas, ka nebūtu naudas grāmatu iepirkšanai. Protams, svarīgi, lai arī turpmāk valsts finansējums būtu pietiekams.”

Vienīgi izdevniecības “Pētergailis” pārstāvis Kaspars Eizentāls izteica bažas par to, ka darba burtnīcu pārdošanas apjoms gan varētu samazināties. “Kad vairs nevarēs aiztikt vecāku makus, tad skolas un pašvaldības tomēr vairāk skatīsies, kā ietaupīt, un vajadzība iepirkt grāmatas stipri samazināsies,” viņš sacīja. Protams, saprātīga taupība ir noderīga, taču svarīgi, lai tās dēļ nepazeminātos izglītības kvalitāte.

 

Jaunumi grāmatu plauktos

Izdevniecība “Pētergailis” šogad plāno pabeigt darbu pie jauna matemātikas mācību grāmatu komplekta 8. klasei un turpinās darbu arī pie citām jaunām mācību grāmatām – piemēram, mācību grāmatu komplekta matemātikai 9. klasei.

Izdevniecība “Retorika” izdevusi atkārtoti mācību grāmatu komplektu “Prosto po russki”, kas izmantojams, apgūstot krievu valodu kā svešvalodu. Šī grāmata jau izsenis bijusi iecienīta skolotāju vidū, bet nu pārstrādāta atbilstoši jaunajiem mācību standartiem.

“Retorika” izdod arī grāmatas bilingvālajai izglītībai – nule klajā nākušas matemātikas un dabaszinību grāmatas sākumskolēniem.

“Lielvārds” iet līdzi laikam un līdz ar drukāto grāmatu izdošanu aktīvi strādā pie tehnoloģiju iekļaušanas mācību procesā. No šī mācību gada pilnvērtīgi sāks darboties “Lielvārda” digitālā bibliotēka, kurā skolēni varēs iznomāt vai nopirkt mācību grāmatas digitālo versiju. Iznomāt grāmatu varēs uz visu mācību gadu par 2,47 latiem, un skolēns grāmatai varēs piekļūt jebkur, izmantojot viedtālruni vai datoru.

Savukārt izdevniecība “Jumava” padomājusi par profesionālo skolu audzēkņiem, kā arī tehnisko augstskolu studentiem un izdevusi Voldemāra Cikovska grāmatas “Iekšdedzes motori I” un “Iekšdedzes motori II”. Grāmatās izklāstīta iekšdedzes motoru uzbūve un īpatnības, aplūkotas gan jaunāko iekšdedzes motoru būves attīstības tendences, gan vecāka izlaiduma motori.

 

Uzziņa

Valsts finansējums mācību grāmatu iegādei vienam skolēnam un skolotājam

* 2011. gadā – 0,72 lati

* 2012. gadā – 3,43 lati

* 2013. gadā – 6,27 lati*

* 2014. gadā – 7 vai 14 lati**

* pirms papildu līdzekļu piešķiršanas; kopā ar tiem būs aptuveni 8 lati

** ja Saeimā tiks apstiprināts IZM jaunās politikas iniciatīvas pieprasījums

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+